Informācija ģimenes ārstiem

Kāda veida traucējumi ir autisms un Aspergera sindroms?

• Attīstības traucējumi, kas ietekmē sociālās un komunikācijas spējas;
• Ilgst visa mūža garumā;
• Ietilpst tā sauktajos „autiskā spektra traucējumos”;
• Ir plaša diapazona: dažām personām ir mācību traucējumi, kamēr citu intelekta līmenis ir vidējs vai arī augstāks par vidējo;
• Piemīt biežāk zēniem nekā meitenēm – klasiskā autisma dzimumu attiecība ir četri vīrieši pret vienu sievieti; Aspergera sindromam – deviņi vīrieši pret vienu sievieti.

Piezīme Nr 1:

Gan autisms, gan Aspergera sindroms pieder pie tā paša autiskā spektra, un to atšķirības galvenokārt attiecas tikai uz traucējumu pakāpi. Tomēr to personu intelekta līmenis, kuri pieder pie spektra spējīgākā līmeņa (kā tie, kam ir Aspergera sindroms), parasti ir vidējs vai augstāks par vidējo. Šīm personām kopumā ir mazāk problēmu ar valodu, tās bieži runā tekoši, kaut gan izvēlētie vārdi var dažreiz izklausīties formāli vai stīvi.

• Traucējumu triāde

Traucējumu spektru raksturo grūtības sociālajā saskarsmē, komunikācijā un iztēlē, kas ir pazīstama kā traucējumu triāde. Šos traucējumus vienmēr pavada šaura diapazona atkārtotas darbības.

• Sociālā saskarsme

Problēmas iesaistīties savstarpējās sociālās attiecībās
Persona ar smagiem autiskā spektra traucējumiem liksies atturīga un vienaldzīga pret cilvēkiem, kamēr persona ar vieglākiem traucējumiem pasīvi pieņems sociālus kontaktus, pat zināmā mērā izrādot prieku, kaut gan viņš/viņa neveiks spontānu tuvošanos.

• Sociālā komunikācija

Vienmēr kādā formā piemīt sociālo ieradumu lietojuma un prieka par komunikāciju trūkums
Liela daļa personu ar klasisku autismu neattīsta saprotamu runu. Ja tomēr valoda tiek lietota, personai nav izpratnes, ka tā ir instruments informācijas nodošanai citiem cilvēkiem. Dažas personas spēj paust savas vajadzības, bet tām ir grūtības runāt par jūtām vai domām, kā arī saprast citu cilvēku emocijas, idejas un ticējumus.

• Sociālā iztēle

Nespēja izmatot iztēli un fantāziju, spēlējoties ar rotaļlietām vai citiem bērniem/pieaugušajiem
Iztēles rotaļas var nebūt vispār vai tās var atkārtoties. Bieži vērojama ir tendence par uzmanības objektiem izvēlēties nebūtiskus vai triviālus apkārtējās vides priekšmetu aspektus, nevis iztēles izmantošana apkārtējās situācijas kopsakarību izprašanai. Var tikt demonstrētas dažas iztēles darbības, bet tās parasti tiek atdarinātas, piemēram, no TV raidījumiem. Šādas rotaļas var sākotnēji šķist sarežģītas, tomēr, uzmanīgi novērojot, parādās to neelastīgais un stereotipiskais raksturs.

Piezīme Nr. 2:

Minētās pazīmes ir atšķirīgas dažāda smaguma pakāpes traucējumiem – izmaiņas notiek līdz ar vecuma maiņu, it īpaši personām ar augstāku spēju līmeni.

Piezīme Nr.3:

Citu papildus traucējumu, kā, piemēram, epilepsijas, sensoro traucējumu, dauna sindroma vai citu fizisko traucējumu esamība var ietekmēt personas klīnisko ainu.

Piezīme Nr. 4:

Visiem cilvēkiem ir sava personība, kas ietekmē viņu reakciju uz pašu traucējumiem.

Atkārtojoša un stereotipiska uzvedība

Vēl viena iezīme papildus iepriekš minētajai traucējumu triādei ir atkārtojoša un stereotipiska uzvedība. Daudziem varētu būt pazīstama aina ar bērniem ar autismu, kas obsesīvi kārto rindā rotaļlietas, atkārtoti apļo priekšmetus vai sit plaukstas. Tomēr attīstības procesā uzmanība var tikt pārnesta no fiziskām aktivitātēm uz informācijas vākšanu.

Sākotnējā autisma pārbaude - autisma kontrollapa bērniem (CHAT):
Šī kontrollapa ir paredzēta autisma un Aspergera sindroma sākotnējai pārbaudei maziem bērniem un ir sastādīta ģimenes ārstu izmantošanai bērnu veselības pārbaudei 18 mēnešu vecumā. Kontrollapas aizpildīšanai nepieciešamas ir 5 minūtes.

Kontrollapa ģimenes ārstiem:

1. Izskatīt iespēju veikt autisma sākotnējo pārbaudi visiem bērniem ar valodas attīstības traucējumiem, izmantojot CHAT.
2. Padarīt uzgaidāmās un konsultāciju telpas personām ar autismu draudzīgākas, veltot uzmanību trokšņa līmenim, citu personu klātbūtnei, citu personu atrašanās attālumam, konsultāciju laika grafika ievērošanai.
3. Būt informētiem par sarežģītajiem komunikāciju traucējumiem personām ar autismu un Aspergera sindromu.
4. Sazināties ar personām, kuriem varētu būt autisms vai Aspergera sindroms, izmantojot faktuālu valodu un izvairoties no abstraktiem terminiem, papildinot verbālo informāciju ar vizuālu informāciju, dodot papildus laiku atbilžu sniegšanai uz uzdotajiem jautājumiem; apzināties, ka acu kontakts šādām personām dažreiz var būt apgrūtinošs.
5. Kad nepieciešams, dot norīkojumu konsultācijām ar citiem speciālistiem attiecībā uz pareizu uzturu, mutes dobuma veselību, miegu, problemātisku uzvedību.
6. Uzmanīga un ieinteresēta ieklausīšanās vecāku stāstītajā sniedz izpratni par bērnu un nodrošina labas attiecības ar bērna ģimeni.

Papildus informāciju - diagnostikas vadlīnijas mediķiem var lejupielādēt ŠEIT.

No angļu val. tulkojusi I.Briede