uzaicini

NOTIKUMU KALENDĀRS

Nav notikumu

ZIEDOT TIEŠSAISTĒ

Summa Tooltip € 25.00
€ 50.00
€ 100.00
€ 250.00

This Browser is not good enough to show HTML5 canvas. Switch to a better browser (Chrome, Firefox, IE9, Safari etc) to view the contect of this module properly

TRANSLATE PAGE

Latvian English German Icelandic Norwegian Portuguese Russian Spanish

Diagnostikas iespējas: vadlīnijas medicīnas darbiniekiem

Autisma un Aspergera sindroma diagnosticēšana var būt grūta un sarežģīta. Šis raksts iepazīstina ar sistēmām un instrumentiem, kas varētu būt nepieciešami profesionālas diagnozes uzstādīšanai.

Vairākumam no mums nepatīk etiķetes – apzīmējumi, kas norāda mūsu piederību pie noteiktas grupas vai kategorijas, tomēr tām ir sava nozīme.

Tās ir nepieciešamas bērniem ar autismu un Aspergera sindromu. Bez precīzas un agras diagnozes uzstādīšanas bērniem ar autisma spektra traucējumiem var netikt nodrošināta nepieciešamā aprūpe, viņu īpašo vajadzību apmierināšana, kā arī mazināta viņu turpmākās dzīves kvalitāte. Savukārt, pieaugušajiem pareiza un precīza diagnoze sniedz skaidrojumu neizprotamai pasaules uztverei un eksistencei.

Tātad, diagnozes mērķis ir:
• Palīdzēt sniegt izpratni;
• Nodrošināt skaidrojumu skolotājiem, vecākiem un citām personām par  bērna stāvokļa īpatnībām un iespējamām no tā izrietošām problēmām;
• Ieteikt izmantošanai efektīvus menedžmenta veidus un apmācības stratēģijas.

Tāda sarežģīta stāvokļa kā autisms diagnosticēšana nav vienkārša un nav nosakāma pēc asins analīžu rezultātiem. Diagnosticēšanai nepieciešama rūpīga pacienta uzvedības novērošana un attīstības vēstures kopš zīdaiņa vecuma pārzināšana. Uzstādot diagnozi, medicīnas darbinieki pirmām kārtām raudzīsies pēc traucējumu triādes un atkārtojošas uzvedības pazīmēm. Ņemot vērā to, ka pacientam paralēli autisma spektra traucējumiem bieži var būt virkne citu medicīnisku problēmu, diagnozes uzstādīšana nebūt nav tik vienkārša, kā varētu likties. Pacientam piemītošas mācību grūtības un citi traucējumi var maldināt mediķus, kavējot pareizas diagnozes uzstādīšanu. Pat tiem ārstiem, kas ir speciālisti autisma jomā, var būt grūtības atpazīt šos traucējumus atsevišķos pacientos (Larcombe 1998).

Nepieciešamība pēc iespējami agras diagnozes uzstādīšanas

Vispārpieņemts ir uzskats, ka bērna, ģimenes un citu ar bērnu saistīto personu interesēs ir saņemt pēc iespējas agrāk uzstādītu pareizu diagnozi. Tas ir tādēļ, ka tikai zinot bērna patieso stāvokli, ir iespējams izmantot efektīvas stratēģijas. Lai mazinātu stresu ģimenē un vienlaikus arī nodrošinātos pret situāciju, ka bērna uzvedības problēmas iesakņojas un kļūst par uzvedības normu, ģimenei būs īpaši būtiski iespējami ātrāk saņemt pieejamo palīdzību. Ja bērnam ir nostiprinājušās noteiktas uzvedības problēmas, viņam pieaugot, tās ir ievērojami grūtāk labojamas (Howlin 1998).

Nepieciešamību pēc agras diagnozes uzstādīšanas vēl jo neatliekamāku padara arvien vairāk veikto pētījumu rezultāti, kas apliecina, ka intensīva agra intervence, kas veikta optimālos izglītības iestādes apstākļos, bērniem ar autismu nodrošina labākus rezultātus, tai skaitā runu 75% vai pat vairāk bērnu, ievērojamu attīstības progresa intelektuālo spēju līmeņa un pieaugumu (Dawson and Osterling 1997; Rogers 1996, 1998).

Agri uzstādīta diagnoze arī nodrošina ģimenei iespēju saņemt pieejamo atbalstu, mazina stresu ģimenē, kā arī nodrošina bērna vajadzībām atbilstošu medicīnisko aprūpi (Cox et al 1999). Vūlijs un citi  (1989) parādīja, ka arī veids, kā vecāki tiek iepazīstināti ar diagnozi, atstāj būtisku ietekmi uz viņu spēju pieņemt situāciju, ilgtermiņa attieksmi, stresu un adaptācijas spējām.

Agri uzstādīta diagnoze arī ir nepieciešama, lai nodrošinātu ģenētisko konsultāciju pieejamību vecākiem, kuriem jau ir vai tie vēl plāno citus bērnus. Bērnu ar autisma spektra traucējumiem brāļiem vai māsām pastāv paaugstināts plaša fenotipa risks. Piemēram, var šķist, ka brālim vai māsai nav būtisku traucējumu, tomēr viņiem var būt grūtības tādās jomās kā sociālās attiecības vai komunikācija. Savlaicīgi veikta intervence var palīdzēt izvairīties no šo grūtību pieauguma jau nekontrolējamā līmenī.

Agrā pārbaude (skrīnings)

Autisms ir plašāk izplatīts nekā agrāk tika uzskatīts: Lielbritānijā vien ir pusmiljons personu ar autisma spektra traucējumiem. Tas ir arī grūtāk diagnosticējams nekā, piemēram, vēzis, cukura diabēts vai Dauna sindroms. Šo iemeslu dēļ būtu nepieciešams vispirms veikt vispārīgu agro pārbaudi (skrīnēšanu). Šobrīd medicīnas darbiniekiem būtu neiespējami visiem bērniem nodrošināt tādu attīstības traucējumu kā autisma iespējamības pilnu pārbaudi, līdz ar to pirmais solis būtu izmantot vienkāršus pārbaudes instrumentus, lai identificētu bērnus ar lielāku šādu problēmu risku.

Daži zinātnieki, papildinot ģimenes ārstu un citu medicīnas darbinieku rutīnas jautājumu sarakstu, ir izstrādājuši lietderīgu testēšanas instrumentu, kas samērā labi spēj paredzēt autiskā spektra traucējumu iespējamību bērnos (Baird et al 2000; Baird et al 2001; Baron – Cohen et al 2000). The Checklist for Autism in Toddlers  (CHAT) pievērš īpašu uzmanību bērna acu kontaktam un skatiena novērošanai, iztēles rotaļām un spējai sekot norādēm uz priekšmetiem. Nespēja veikt kādas no šīm darbībām tiek cieši saistītas ar autiskā spektra traucējumiem.

Atšķirībā no CHAT testa, Pervasive Developmental Disorders Screening Test – Stage 1  (Siegel 1998) izvērtē gan pozitīvos, gan negatīvos simptomus un ietver arī dažus jautājumus attiecībā uz regresu. Tests ir izveidots uz vecāku aptaujas anketas bāzes. Tas iedalās 3 posmos, kur katrs posms ir paredzēts pārbaudei vienā noteiktā līmenī. Tests paredzēts izmantošanai primārās aprūpes centros bērniem laikā no dzimšanas līdz 36 mēnešu vecumam. Testā tiek izmantoti vecāku novērojumi par bērna stereotipisko uzvedību, kas, visticamāk, paaugstina testa rezultātu pareizību, jo vecāku novērojumi ir ilgstošāki un tiek veikti dažādā vidē, nevis balstās tikai uz īslaicīgiem medicīnas darbinieka veiktiem novērojumiem. Šobrīd ir pieejams arī Izplatīto attīstības traucējumu pārbaudes tests – II 3 pakāpēs: primārās aprūpes pārbaudes tests, bērna attīstības klīniskās pārbaudes tests un autisma klīniskās pakāpes pārbaudes tests.

Australian Scale for Asperger’s Syndrome  (Garnett and Attwood 1998) ir vecākiem vai skolotājiem aizpildāma novērtēšanas skala, kas paredzēta kopumā labi funkcionējošiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem šie traucējumi nav tikuši identificēti līdz skolas vecuma sasniegšanai. Tā sastāv no 24 jautājumiem, kas tiek novērtēti ar punktiem no 1 līdz 6, kā arī ietver anketu ar 10 papildus  uzvedību raksturojošiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild ar „jā” vai „nē”. Ja lielākā daļa no anketas jautājumiem tiek atbildēta ar „jā” un lielākā daļa no novērtējumiem ir starp 2 un 6, bērns tiek nozīmēts uz diagnostisko pārbaudi.

Tiek ieguldīts liels darbs, lai nodrošinātu iespēju identificēt autiskā spektra traucējumus bērnos vel agrākā vecumā. Izmantojot mājās uzņemtus videoierakstus, ir identificētas raksturīgākās zīdaiņiem ar autismu piemītošās uzvedības iezīmes (Osterling and Dawson 1994). Četras uzvedības iezīmes, kas tika pareizi identificētas vairāk kā 90% bērnos ar un bez autisma, kā savā darbā atzīst Marss, Mauks un Douriks  (1998), ir šādas:
• acu kontakts
• orientēšanās uz vārdu, kas tiek nosaukts
• norādes (uz priekšmetiem – tulk.)
• rādīšana (attēlošana – tulk.)

Osterlings un Dousons  (1999) arī norāda, ka 12 mēnešus vecs bērns ar autismu var atšķirties no citiem šāda vecuma bērniem ar idiopātiskām mācību grūtībām. Šāda uzvedība var tikt identificēta bērniem agrākā vecumā (Brown et al 1998; Baranek 1999; Teitelbaum et al 1998). Ir veicams liels darbs, lai varētu šos atklājumus izmantot traucējumu vēl agrākai noteikšanai, bet pašreizējais progress norāda, ka nākotnē būs iespējams noteikt pareizu autisma diagnozi jau tik agri kā 12 mēnešu vecumā vai pat agrāk.

Attīstības rutīnas novērošana

Ir izstrādāti vairāki pārbaudes un pirms-pārbaudes testi un instrumenti, kas izmantojami, lai noteiktu attīstības, kognitīvās, valodas un rotaļu prasmes bērniem ar iespējamiem autiskā spektra traucējumiem. ASV plaši tiek izmantots Denver-II tests (agrāk saukts par Pārstrādāto Denveras attīstības pārbaudes testu ; Frankenburg et al 1992) attīstības līmeņa pārbaudei bērniem līdz 6 gadu vecumam. Tomēr, neraugoties uz to, ka tests ir vienkārši izmantojams un rezultāti viegli iegūstami, testa rezultātu pareizība nav izanalizēta. Tiek uzskatīts, ka tests nav pietiekami specifisks (liels skaits bērnu ar normālu attīstību ir tikuši klasificēti kā atpalikuši), kā arī tas nav pietiekami sensitīvs (nav spējis identificēt virkni atpalikušo bērnu) (Glascoe et al 1992). Pārstrādātā Denveras attīstības pirms-pārbaudes anketa  (R-DPDQ; Frankenburg 1986) ir paredzēta to bērnu identificēšanai, kuriem nepieciešams veikt turpmāku pārbaudi. Tā kā šī anketa ir izstrādāta, balstoties uz Pārstrādāto Denveras attīstības pārbaudes testu, arī tā nav pietiekami specifiska un sensitīva.

Autisma pārbaudes anketa  (ASQ) ir pazīstama arī kā Sociālās komunikācijas anketa  (SCQ). Anketa ir mēģinājums izstrādāt ticamu un pareizu pārbaudes instrumentu, kas balstās uz pašreiz noteiktajiem autisma diagnostikas kritērijiem. Tajā ir izmantota pārstrādāta ADI algoritma versija (Lord et al 1994), ko izmanto ICD-10 (Pasaules Veselības organizācija 1994) un DSM-IV (Amerikas Psihiatru asociācija 1994). Anketu izstrādājuši Rutters un Lords  (Berument et al 1999), tā ir paredzēta visām vecuma grupām. Anketu aizpilda persona, kas nodrošina primāro aprūpi personai ar iespējamiem autiskā spektra traucējumiem. ASQ vai SCQ sastāv no 40 jautājumiem, kas balstās uz pārstrādāto ADI algoritmu. Jautājumi formulēti tā, lai būtu saprotami vecākiem bez papildus paskaidrojumu sniegšanas. Anketai ir divi varianti, no kuriem viens paredzēts bērniem līdz 6 gadu vecumam, otrs – bērniem no 6 gadu vecuma. Tiek uzskatīts, ka ASQ un SCQ ir ļoti efektīvs pārbaudes instruments bērniem sākot no 4 gadu vecuma. Tomēr tāpat kā ar citām anketām, arī ar šīs anketas palīdzību vien  nav iespējams uzstādīt individuālo diagnozi.

Standartizēti attīstības pārbaudes instrumenti ar pieņemamiem psihometriskiem parametriem:

1. The Ages and Stages Questionnaire , 2.izdevums (ASQ); (Bricker and Squires 1994, 1999; Squires, Bricker and Potter 1997). Šī pārbaude balstās uz vecāku novērojumiem par bērniem līdz 3 gadu vecumam. Ir svarīgi apzināties, ka vecāku bažas par bērnu attīstību parasti ir pareizas (Glascoe 1994, 1997, 1998; Glascoe and Dworkin 1995). Ir pieejami šī testa varianti arī citām bērnu vecuma grupām. Neraugoties uz to, ka tests ir standartizēts un pārbaudīts, tas ir īss un tiek vairāk izmantots kā pirmspārbaudes instruments.

2. BRIGANCE Sreens  (Brigance 1986; Glascoe 1996) sastāv no septiņām atsevišķām anketām. Katra anketa paredzēta 12 mēnešus ilgam laika posmam bērniem vecumā no 21 līdz 90 mēnešiem. Anketas ir pieejamas angļu un spāņu valodā un to aizpildīšanai nepieciešamas 10 minūtes. Anketās ir ietverti jautājumi, kas attiecas uz svarīgākajām attīstības un agrajām akadēmiskajām prasmēm, tai skaitā valodu, motorās prasmes, grafomotoro attīstību; ietverti arī vispārējo zināšanu jautājumi mazākiem bērniem un lasīšana un matemātika vecākiem bērniem.

3. The Child Development Inventories  ( CDI)(Ireton 1992; Ireton and Glascoe 1995) ietver trīs atsevišķas pārbaudes. Ar šī testa palīdzību tiek veikta pārbaude bērniem laikā no dzimšanas līdz 72 mēnešu vecumam. Uz jautājumiem atbildes sniedz vecāki; anketa ir aizpildāma 5 līdz 10 minūšu laikā. CDI pārbauda valodas, motorās, kognitīvās, pirmsakadēmiskās, sociālās un pašpalīdzības prasmes, kā arī uzvedības un veselības problēmas. CDI tiek uzskatīta par pietiekami specifisku un ļoti sensitīvu pārbaude. Ja bērnu vecāku angļu valoda nav pietiekamā līmenī, lai aizpildītu anketu, jautājumus var uzdot arī tieši bērnam.

4. The Parents' Evaluation of Developmental Status  (PEDS; Glascoe 1998) palīdz uzzināt un izskaidrot vecāku bažas. Ar testa palīdzību dažādām vecāku identificētajām problēmām tiek noteikti tām atbilstošie iespējamie attīstības traucējumi, kas palīdz ārstiem pieņemt pamatotus lēmumus, kā arī nodrošināt konsultācijas un nepieciešamo atbalstu vecākiem. Vecākiem jāsniedz atbildes uz desmit vienkāršā angļu vai spāņu valodā izstrādātiem jautājumiem. Pēc tam ārsti aptuveni divu minūšu laikā spēj izvērtēt vecāku atbildes un iegūt testa rezultātu. PEDS pārbaude ir standartizēta un tās rezultātu noteikšanas pareizība ir pārbaudīta. Pētījumi liecina, ka vecāku novērojumi vairākumā gadījumu ir precīzi.

5. Bayley scales II  (Bayley 1993) ir pārstrādāts klasisko Beilija bērna attīstības no 1 līdz 42 mēnešu vecumam skalu variants. Šīs skalas medicīnas darbinieki izmanto to bērnu identificēšanai, kuriem ir kavēta attīstība, vai kuri varētu būt riska zonā. Pārbaude aizņem 45 – 60 minūtes, un tā ir veicama vienas vai divu vizīšu laikā. Tiek izmantotas šādas 3 skalas:
• Garīgā, kas ietver sensorā/uztveres asuma izvērtējumu, atmiņas, mācību un problēmu risināšanas, vokalizācijas un agrās komunikācijas spēju izvērtējumu;
• Motorā, kas ietver ķermeņa kontroles un manipulāciju spēju izvērtējumu;
•  Uzvedības, kas ietver uzmanības, orientēšanās, iesaistīšanās un emocionālās regulācijas spēju līmeni.

6.  The Wechsler pre-school and primary scale of intelligence, revised edition  (WPPSI-R) (Wechsler 1990) ir vispāratzīta metode 3 – 7 gadu vecu bērnu spēju novērtēšanai. Tā ir pārtulkota angļu valodā un pielāgota izmantošanai Lielbritānijā. Pārbaudes veikšanai nepieciešamas aptuveni 60 minūtes laika.


Kam medicīnas darbiniekiem būtu jāpievērš uzmanība vecāku bažu gadījumā?
Autisma brīdinājuma signāli
Komunikācijas problēmas
• neatsaucas uz savu vārdu
• nespēj pateikt, ko vēlas
• kavēta runas attīstība
• neseko norādēm
• dažreiz šķiet nedzirdīgs
• dažreiz šķiet dzirdam, bet dažreiz nē
• nenorāda uz priekšmetiem, atsveicinoties nemāj
• agrāk mēdza teikt dažus vārdus, bet vairs to nedara.
Sociālās saskarsmes problēmas
• sociālos kontaktos nesmaida
• šķiet, ka priekšroku dod spēlēm vienatnē
• pats ņem sev vajadzīgās lietas
• ir ļoti neatkarīgs
• visu dara ļoti savlaicīgi
• slikts acu kontakts
• atrodas savā pasaulē
• izslēdz apkārtējos no savas uztveres
• neizrāda interesi par citiem bērniem
Uzvedības problēmas
• dusmu lēkmes
• ir hiperaktīvs/nesadarbojas/izrāda pretestību
• nezin, kā spēlēties ar rotaļlietām
• regulāri mēdz izmantot vienus un tos pašus priekšmetus
• staigā uz pirkstgaliem
• ir neparasta pieķeršanās noteiktām rotaļlietām
• kārto priekšmetus rindās
• ir pārlieku liela jūtība pret atsevišķiem materiāliem vai skaņām
• ir atsevišķas īpatnējas kustības
Indikācijas, kas liecina par nepieciešamību steidzami veikt turpmākas pārbaudes
• līdz 12 mēnešu vecumam neveido „zīdaiņu valodai” raksturīgās skaņas
• līdz 12 mēnešu vecumam nav žestu valoda (norādes, māšana, māšana atvadoties, utt.)
• līdz 16 mēnešu vecumam neizrunā nevienu vārdu
• līdz 24 mēnešu vecumam neizrunā spontānas (ne tikai savstarpēji atskanīgas) 2 vārdu frāzes
• JEBKĀDS JEBKĀDU valodas vai sociālo prasmju zudums JEBKĀDĀ vecumā
Pārpublicēts ar autora un izdevēja atļauju no Filipek et al. 1999
Patiesi atvērta un uz integrāciju vērsta sabiedrība nodrošinātu to, lai visi bērni laika posmā no zīdaiņa līdz sākumskolas vecumam un bažu gadījumā pat vēlākā vecumā tiktu profilaktiski un regulāri pārbaudīti, lai savlaicīgi identificētu iespējamus attīstības traucējumus.
Starptautiskās diagnostikas sistēmas
Galvenie starptautiskie diagnostikas klasifikatori ir Starptautiskās slimību klasifikācijas 10.izdevums (ICD-10) (Pasaules Veselības organizācija 1992) un Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas 4.izdevums (DSM-IV) (Amerikas Psihiatru asociācija 1994). Kopš 1970-o gadu autisms ir iekļauts abās klasifikācijas. SSK-10 (ICD-10) autisma kritēriji ir pieejami pdf formātā SSK-10 Garīgo un uzvedības traucējumu klasifikācijā http://www.who.int/classifications/icd/en/GRNBOOK.pdf
Kritēriji atrodas sadaļā F84.0, un uzsvars tiek likts uz:
• Normai neatbilstošu komunikāciju
• Normai neatbilstošu sociālo attīstību
• rituālistisku un stereotipisku uzvedību un pretestību pret pārmaiņām

Savukārt, Aspergera sindroms tika iekļauts SSK (ICD) un DSM klasifikācijās tikai 1990-ajos gados. Joprojām nav skaidri definēti Aspergera sindroma diagnosticēšanas kritēriji, kā arī neskaidrība valda par to, vai/kā Aspergera sindroms atšķiras no autisma ar zemu traucējumu līmeni. Piemēram, DSM-IV neparedz iespēju diagnosticēt Aspergera sindromu bērnam, kam ir autisma kritērijiem atbilstoši traucējumi, savukārt SSK -10(ICD-10) nav viennozīmīga skaidrojuma.
Vienlaikus jāatzīst, ka SSK-10(ICD-10) identificētajās problēmzonās var pastāvēt lielas  atšķirības. Katrai personai ar autismu piemīt savas individuālās īpatnības, tāpat viena un tā paša bērna stāvoklis var šķist atšķirīgs dažādā vecumā, atšķirības ir arī bērnos ar dažādiem kognitīvajiem līmeņiem. Ņemot vērā šīs atšķirības, kā arī sarežģītību precīzi identificēt dažādās problēmas sociālajā saskarsmē, komunikācijā un rituālistiskā vai obsesīvā uzvedībā, visieteicamākais ir izmantot instrumentus, kas ir paredzēti tieši autisma simptomu pārbaudei (Howlin 1998). Klīniskajā praksē lielāks ir to personu skaits, kurām ir gan autisma, gan Aspergera sindroma simptomu apvienojums, nevis tikai viens no abiem sindromiem. Nosakot klasifikāciju, lietderīgāk to ir veikt, pamatojoties uz indivīda spēju līmeni, nevis uz teorētiskām diagnostikas apakšgrupām.
Diagnostikas instrumenti
Pastāv divas galvenās diagnosticēšanas metodes. Pirmā no tām ir nodrošināt sistemātisku datu apkopojumu, uz kuru pamata noteikt diagnozi un sniegt rekomendācijas turpmākai rīcībai. Šo metodi izmanto Lorna Vinga, Judīte Gulda  un kolēģi Nacionālās autisma biedrības Lornas Vingas Autisma centrā , agrākajā Sociālo un komunikāciju traucējumu Centrā . Kopš 1970-o gadu beigām Centrā tika izmantota šī metode - Traucējumu un uzvedības saraksts  (HBS) (Wing and Gould 1978). Tajā tiek apskatīti daudzi uzvedības aspekti, sākot no zīdaiņa vecuma. HBS šobrīd ir pārstrādāts par Sociālo un komunikāciju traucējumu diagnosticēšanas interviju  (DISCO), kas ir pārbaudīta Lielbritānijā un Zviedrijā, un ir pieejama tiem, kuri ir pabeiguši nepieciešamos apmācību kursus. DISCO algoritmi jau ir izmantoti, lai salīdzinātu SSK-10(ICD-10) Aspergera sindroma kritērijus ar Gillberga ieteiktajiem kritērijiem (Leekam et al 2000). Pārstrādātajā autisma diagnostikas intervijā  (ADI-R), ko izstrādājuši Lords Rutters un Le Kutērs  (1994) tiek izmantota līdzīga pieeja, bet tā ir vairāk paredzēta tipiska autisma diagnosticēšanai zinātniskos nolūkos. 3Di – Attīstības, dimensionālā un diagnostikas intervija  ir diagnostikas instruments, kas izmanto atbilžu uz intervijas jautājumiem datorizētu analīzi (Skuse et al 2004).
Otrā metode autisma spektra traucējumu diagnosticēšanai ir saskaitīt personai piemītošos traucējumus, balstoties uz autiskai uzvedībai kopīgi raksturīgajām īpatnībām. Šī ir mehāniskāka pieeja, kas tiek izmantota vairākos testos, piemēram, Gilliama Autisma novērtēšanas skalā  (Gilliam 1998). Šo testa  anketu aizpilda vecāki, skolotāji un profesionālie darbinieki, lai palīdzētu identificēt un novērtēt autisma simptomu pakāpi personām no 3 līdz 22 gadu vecumam. Tas balstās uz DSM-IV (Amerikas Psihiatru asociācija 1994) un sastāv no 4 apakštestiem - stereotipiska uzvedība, komunikācija, sociālā saskarsme un papildus izvēles tests par attīstību laikā līdz  3 gadu vecumam.
Ir bijusi virkne mēģinājumu radīt instrumentus, ar kuru palīdzību autisms tiktu ātrāk diagnosticēts nekā tas iespējams ar iepriekš minētajiem diagnosticēšanas instrumentiem. Tie ietver Childhood Autism Rating Scale  (Schopler, Reichler and Renner 1988). Šis tests ietver strukturētu interviju ar 15 jautājumiem un novērošanas instrumentu izmantošanai bērniem pēc 24 mēnešu vecuma. Katrs no jautājumiem ir novērtējams 7 punktu skalā, kas norāda bērna uzvedības atšķirības pakāpi no attiecīgajam vecumam noteiktās normas. Tests arī nosaka autisma pakāpi. Testa izpildīšanai nepieciešanas 30 – 45 minūtes, un tas tiek uzskatīts par instrumentu ar augstu pareizības pakāpi autisma diagnosticēšanai.
The Parent Interview for Autism  (Stone and Hogan 1993) ir strukturēta 118 jautājumua saturoša intervija. Tā ir iedalīta 11 dimensijās, kas izvērtē dažādus sociālās uzvedības aspektus, komunikācijas funkcionalitāti, atkārtojošas darbības un sensoro uzvedību. Intervija ir sastādīta ar mērķi iegūt relevantu informāciju diagnozes noteikšanai no to bērnu vecākiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt autisms. Intervija ir veicama 45 minūšu laikā. Intervijas jautājumi ir konsekventi, tai ir augsts ticamības līmenis, un tās iegūtie rezultāti saskan gan ar CARS (Schopler, Reichler and Renner 1988), gan DSM-IV (Amerikas Psihiatru asociācija 1994).
Citi instrumentu piemēri ir Autism Behaviour Checklist  (Krug, Arick and Almond 1980) un Behavioural Rating Instrument  autistiskiem un citiem bērniem ar netipisku uzvedību (Ruttenberg et al 1977).
Tomēr šie instrumenti nav izmantojami kā diagnosticēšanas instrumenti, jo tie tikai norāda, vai bērniem varētu būt autiskā spektra traucējumi. Lai arī cik svarīgi būtu šie instrumenti, precīzu diagnozi var noteikt, balstoties uz pieredzējuša ārsta novērojumiem un detalizētu un sistemātisku interviju (Howlin 1998). Ja anketas un testi tiek izmantoti bez citiem papildus instrumentiem, tie bieži neuzrāda daudzas no autismam retāk raksturīgām izpausmēm.
Ir ticis ieguldīts darbs arī pie strukturētu novērošanas instrumentu izveides. Šie instrumenti palīdz iespējami lietderīgi izmantot ierobežoto laiku, ko ārsts var veltīt bērnu novērošanai. The Autism Diagnostic Observation Schedule  (ADOS) (Lord et al 1989) tika pārstādāts jaunā versijā, the Pre-Linguistic ADOS  (Di Lavore Lord and Rutter 1995), bet šobrīd tiek izmantota tā ģenēriskā versija - ADOS-G (Lord et al 1996). Šis instruments ar dažādu strukturētu uzdevumu palīdzību palīdz izvērtēt bērna sociālās un komunikācijas prasmes. Uzdevumi ietver celšanas (konstrukcijas) un spēlētāju kārtas maiņas aktivitātes, atdarināšanu, stāstīšanas prasmes, iztēles rotaļas ar rotaļlietām, žestu un sarunas prasmes. ADOS-G veikšanai nepieciešamas 20 – 40 minūtes, bet tas nodrošina vairāk informāciju, nekā būtu iespējams iegūt tikai ar neformālu novērošanas palīdzību. Mazākais, ko ārsti varētu darīt, būtu mēģināt rast iespēju novērot bērnu ārpus formālās pārbaudes veikšanas vai rutīnas izjautāšanas laikiem. Līdzīgā kā Adi-R, arī ADOS-G tiek plaši izmantots autisma pētniecības protokolos.
Vēl viens tests, ko var izmantot profesionāļi, kas strādā ar bērniem agras bērnības posmā, ir Screening Tool for Autism in Two-year-olds  (Stone 1998a, 1998b). Tests paredzēts bērniem no 24 līdz 35 mēnešu vecumam. Tas joprojām atrodas attīstības stadijā, bet ir sastādīts ar mērķi atšķirt autismu no citiem attīstības traucējumiem. Testu veic  ar 20 minūšu ilgas rotaļāšanās palīdzību, kas ietver 12 dažādas aktivitātes. Tās paredzētas 3 jomu izvērtēšanai: rotaļas (gan iztēles, gan savstarpējas sociālas rotaļas), motorā imitācija un neverbālās komunikācijas attīstība. Testam ir pievienota pamācība ar detalizētas instrukcijas par testa veikšanu un rezultātu izvērtēšanu. Sākotnējie pētījumi apliecina spēcīgu testa sensitivitāti un specifiskumu.
Filipeks un citi (1999) iesaka bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un attīstības atpalicību veikt formālu audioloģisko pārbaudi, pārbaudi uz iespējamu saindēšanos ar svinu, adaptīvās uzvedības, sensorimotoro un neiropsiholoģisko izvērtējumu, kā arī metabolisko un elektrofizioloģisko pārbaudi. Viņi arī iesaka izvērtēt ģimenes situāciju, nosakot vecāku izpratnes līmeni par bērna stāvokli, lai spētu piedāvāt nepieciešamās konsultācijas un mācību iespējas.
1.pielikums: pārbaudes instrumentu kontaktinformācija
Ages and Stages Questionnaire (ASQ), 2nd ed.
Paul H. Brookes Publishing Co., PO Box 10624, Baltimore, MD 21285, USA. Tel: +1 800 638 3775; Fax: +1 410 337 8539
Australian Scale for Asperger's syndrome / M.S. Garnett and A. J. Attwood. 1998.
In: Attwood, T. ed. Asperger's syndrome: a guide for parents and professionals. London: Jessica Kingsley, pp. 17-20.
Autism Diagnostic Interview Revised, (ADI-R), Autism Diagnostic Observation Schedule Generic, (ADOS-G), Social Communication questionnaire, (SCQ) .
Materials and training videos available from:
The Test Agency Ltd, Burgner House, 4630 Kingsgate, Oxford Business Park South, Oxford, OX4 2SU. Tel: +44 (0)1865 402900; Fax: +44 (0)1865 402888. Website: www.hogrefe.co.uk
ADI-R and ADOS-G are also available from:
Western Psychological Services, 12031 Wilshire Blvd., Los Angeles, CA 90025-1251,U.S.A. Tel: +1 800 648 8857 (N. America) or  +1 310 478 2061; Fax: +1 310 478 7838.
Website: www.wpspublish.com
BRIGANCE screens
Curriculum Associates, Inc., PO Box 2001, North Billerica, MA 01862-0901, USA. Tel: +1 800 225 0248; Fax: + 1 800 366 1158; Email: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Checklist for Autism in Toddlers (CHAT)
Sally Wheelwright, Autism Research Centre, University of Cambridge, Douglas House, !8b Trumpington Road, Cambridge, UK, CB2 2AH. Tel: +44 (0)1223 746057; Fax: +44 (0)1223 746033; Email: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Child Development Inventories (CDIs)
Behavior Science Systems, Box 580274, Minneapolis, MN 55458, USA. Tel: +1 612 929 6220
Childhood Autism Rating Scale
Winslow Press, Telford Road, Bicester, Oxon., UK, OX6 0TS; Tel +44 (0)1869 244644. Website: www.winslow-press.co.uk
Or from Harcourt Assessment, Halley Court, Jordan Hill, Oxford, OX2 8EJ; Tel: +44(0)1865 888188. Website: www.harcourt-uk.com
Or from Western Psychological Services, 12031 Wilshire Bvd., LA, CA 90025-1251, USA. Tel: +1 800 648 8857 (N. America) or +1 310 478 2061; Fax: + 1 310 478 7838. Website: www.wpspublish.com
Diagnostic Interview for Social and Communication Disorders (DISCO)
Dr Lorna Wing and Dr Judith Gould, The NAS Lorna Wing Centre for Autism, Elliot House, 113 Masons Hill, Bromley, UK, BR2 9HT. Tel: +44 (0)20 8466 0098; Fax: +44 (0)20 8466 0118; Email: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Gilliam Autism Rating Scale
NFER-Nelson, The Chiswick Centre, 414 Chiswick High Road, London, W4 5TF. Tel: +44 (0)20 8996 8444; fax: +44 (0)20 8996 8444; email: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Website: www.nfer-nelson.co.uk
Parents' Evaluation of Developmental Status (PEDS)
Ellsworth and Vandermeer Press LLC, P.O.Box 68164, Nashville, TN 37206, USA. Tel: +1 615 226 4464; Fax: +1 615 227 0411. Website: www.pedstest.com
The test can be completed online for a small charge: www.forepath.org.
The Parent Interview for Autism (PIA)
The Screening Tool for Autism in Two-year-olds (STAT)
Wendy Stone, Vanderbilt TRIAD, Medical Center South, Room 415, 2100 Pierce Avenue, Nashville TN37232-3573, USA. Tel: +1 615 936 0280; Email: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pervasive Developmental Disorders Screening Test (PDDST)
Bryna Siegel, Langley Porter Psychiatric Institute, Box CAS, University of California, San Francisco, CA 94143-0984, USA. Tel: +1 415 476 7385; Fax: +1 415 476 7160.
3Di
Richard Warrington, BBSU, Institute of Child Health, 30 Guilford Street, London WC1N 1EH; TEl: 01308 485431; email: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

2.pielikums: terminu skaidrojums
Audioloģiskā pārbaude: veic ar mērķi pārbaudīt tādas personas dzirdi, kura pastāvīgi vai īslaicīgi šķiet nedzirdīga. Ir pieejamas divas dzirdes pārbaudes iespējas: uzvedības un elektrofizioloģiskā. Bērniem ar iespējamiem attīstības traucējumiem uzvedības izvērtējumu, tai skaitā tīra formāla toņa audiometriju, jāveic pieredzējušam audiologam. Akustiskā veidā izraisīti potenciāli(angl.Brainstem auditory evoked potentials – akustiskā veidā izraisīti galvas smadzeņu stumbra potenciāli) – pārbaude, kuras laikā galvas smadzeņu elektriskā aktivitāte, reaģējot uz akustiskiem stimuliem (piemēram, sprakšķošām skaņām), tiek reģistrēta ar elektroencefalogrāfa palīdzību un tad tiek ar datoru analizēta) būs nepieciešama tikai gadījumā, ja sākotnējā testa rezultāti nav viennozīmīgi vai norāda uz iespējamām centrālās nervu sistēmas problēmām.
Plašs autisma fenotips: īpatnības, kas ir kvalitatīvi līdzīgas, bet mazāk izteiktas kā tās, kas raksturīgas autismam - sociālie un komunikācijas traucējumi, stereotipiska, atkārtojoša uzvedība – kas parādās ģimenēs, kur vienam vai vairākiem ģimenes locekļiem ir autisms.
Grafomotorā attīstība: ar rakstīšanu un zīmēšanu saistītās motorās prasmes.
Idiopātiskie mācību traucējumi: idiopātisks apzīmē traucējumus, kuru iemesls nav zināms.
Protodeklaratīvā norādīšana: norādīšanas veids, ar kuru parāda interesi par kaut ko atšķirībā no protoimperatīvās norādīšanas, ar kuru lūdz kaut ko. Bērniem ar autisma spektra traucējumiem protodeklaratīvā norādīšana nav attīstīta.
Traucējumu triāde: autisma spektra traucējumi, kas izpaužas sociālajos kontaktos, sociālajā komunikācijā un sociālajā iztēle, kas var piemist dažādās smaguma pakāpēs. Līdzās šai triādei personai parasti raksturīgas ir arī šaura diapazona atkārtojošas darbības.
Izmantotā literatūra
American Psychiatric Association. 1994. Diagnostic and Statistical Manual of mental disorders. 4th ed. Washington, DC: APA.
Baranek, G. T. 1999. Autism during infancy: A retrospective video analysis of sensory-motor and social behaviors at 9-12 months of age. Journal of Autism and Developmental Disorders, 29, pp. 213-224.

Available from the NAS Information Centre
Baird, G. et al. (2000). A screening instrument for autism at 18 month of age: A six-year follow-up study. Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry, 39, 694-702.
Baird, G., et al (2001). Screening and surveillance for autism and pervasive developmental disorders. Archives of Disease in Childhood, 84, pp. 468-475.
Baron-Cohen, S. et al (2000). The early identification of autism: the Checklist for Autism in Toddlers (CHAT). Journal of the Royal Society of Medicine, 93, 521-525.
Available from www.autismresearchcentre.com
Bayley, N. (1993). Bayley scales II. London: Psychological Corporation.
Berument, S.K. et al. (1999). Autism screening questionnaire: diagnostic validity. British Journal of Psychiatry, 175, pp. 444-451
Bricker, D. and Squires, J. (1994). Ages and stages questionnaire. Baltimore, MD: Paul H. Brookes.
Bricker, D. and Squires, J. (1999). Ages and stages questionnaire. 2nd ed. Baltimore, MD: Paul H. Brookes.
Brigance, A. (1986). The BRIGANCE screens. N. Billerica, MA: Curriculum Associates.
Brown, E. et al. (1998). Early identification of 8-10 month old infants with autism based on observations from home videotapes. Paper presented at the International Society for Infant Studies, Atlanta, GA.
Cox, A. et al. (1999). Autism spectrum disorders at 20 and 42 months of age: stability of clinical and ADI-R diagnosis. Journal of Child Psychology and Psychiatry and allied disciplines, 40, pp. 719-732.
Dawson, G. and Osterling, J. (1997). Early intervention in autism: Effectiveness and common elements of current approaches. In: Guralnick, M. J. (ed.) The effectiveness of early intervention. Baltimore, MD: Paul H. Brookes, pp. 307-326.
Available from the NAS Information Centre
DiLavore, P., Lord, C. and Rutter, M. (1995). Pre-Linguistic Autism Diagnostic Observation Schedule (PL/ADOS). Journal of Autism and Developmental Disorders, 25, pp. 355-379.
Available from the NAS Information Centre
Filipek, P. A. et al. (1999). The screening and diagnosis of autistic spectrum disorders. Journal of Autism and Developmental Disorders, 29, pp. 439-484.
Available from the NAS Information Centre
Frankenburg, W. K. (1986). Revised Denver pre-screening developmental questionnaire. Denver, CO: Denver Developmental Materials.
Frankenburg, W. K. et al. (1992). The Denver II: A major revision and restandardization of the Denver Developmental Screening Test. Pediatrics, 89, pp. 91-97.
Garnett, M.S. and Attwood, A. J. (1998). Australian scale for Asperger's syndrome. In: Attwood, T. Asperger's syndrome: a guide for parents and professionals. London: Jessica Kingsley.
Available from the NAS Information Centre
Gilliam, J. E. (1995). The Gilliam Autism Rating Scale (GARS). Austin, TX: Pro-Ed.
Available from NFER-Nelson: 0845 602 1937
Glascoe, F. P. (1994). It's not what it seems. The relationship between parents' concerns and children with global delays. Clinical Pediatrics, 33, pp. 292-296.
Glascoe, F. P. (1996). A validation study and the psychometric properties of the BRIGANCE screens. N. Billerica, MA: Curriculum Associates.
Glascoe, F. P. (1997). Parents' concerns about children's development: prescreening technique or screening test? Pediatrics, 99, pp. 522-528.
Glascoe, F. P. (1998). Collaborating with parents: Using parents' evaluation of developmental status to detect and address developmental and behavioral problems. Nashville, TN: Ellsworth and Vandermeer.
Glascoe, F. P. and Dworkin, P. H. (1995). The role of parents in the detection of developmental and behavioral problems. Pediatrics, 95, pp. 829-836.
Glascoe, F. P. et al (1992). Accuracy of the Denver II in developmental screening. Pediatrics, 89, pp. 1221-1225.
Howlin, P. (1998). Children with autism and Asperger syndrome. Chichester: Wiley.
Ireton, H. (1992). Child Development Inventories. Minneapolis, MN: Behavior Science Systems.
Ireton, H. and Glascoe, F. P. (1995). Assessing children's development using parents' reports. The Child Development Inventory. Clinical Pediatrics, 34, pp. 248-255.
Krug, D.A., Arick, J. and Almond, P. (1980). Behavior checklist for identifying severely handicapped individuals with high levels of autistic behavior. Journal of Child Psychology and Psychiatry, 21, pp. 221-229.
Larcombe, M. (1998). The story of John: a diagnostic journey. Communication, Winter, pp. 12-14.

Available from the NAS Information Centre
Leekam, S. et al. (2000). Comparison of ICD-10 and Gillberg's criteria for Asperger syndrome. Autism, 4, pp. 11-28.
Available from the NAS Information Centre
Lord, C., Rutter, M. and Le Couteur, A. (1994). Autism Diagnostic Interview - Revised: a revised version of a diagnostic interview for care-givers of individuals with possible pervasive developmental disorders. Journal of Autism and Developmental Disorders, 24, pp. 659-686.
Available from the NAS Information Centre
Lord, C., Rutter, M. and DiLavore, P. (1996). Autism Diagnostic Observation Schedule - Generic (ADOS-G). Unpublished MS, University of Chicago.
Lord, C. et al. (1989). Autism Diagnostic Observation Schedule: a standardized observation of communicative and social behavior. Journal of Autism and Developmental Disorders, 19, pp. 185-212.
Available from the NAS Information Centre
Mars, A. E., Mauk, J. E. and Dowrick, P. (1998). Symptoms of pervasive developmental disorders as observed in prediagnostic home videos of infants and toddlers. Journal of Pediatrics, 132, pp. 500-504.
Osterling, J. and Dawson, G. (1994). Early recognition of children with autism: a study of first birthday home videotapes. Journal of Autism and Developmental Disorders, 24, pp. 247-257.
Available from the NAS Information Centre
Osterling, J. and Dawson, G. (1999). Early identification of 1-year-olds with autism versus mental retardation based on home videotapes of first birthday parties. Paper presented at the Proceedings of the Society for Research in Child Development, Albuquerque, NM.
Rogers, S. J. (1996). Brief report: Early intervention in autism. Journal of Autism and Developmental Disorders, 26, pp. 243-247.
Available from the NAS Information Centre
Rogers, S. J. (1998). Empirically supported comprehensive treatments for young children with autism. Journal of Clinical Child Psychology, 27, pp. 168-179.
Ruttenberg, B.A. et al. (1977). Behavior rating instrument for autistic and other atypical children. Rev. ed. Philadelphia: Developmental Center for Autistic Children.
Schopler, E., Reichler, R.J. and Renner, B.R. (1988). The Childhood Autism Rating Scale (CARS) for diagnostic screening and classification of autism. Los Angeles, CA: Western Psychological Services.
Siegel, B. (1998). Early screening and diagnosis in autism spectrum disorders: The Pervasive Developmental Disorders Screening Test (PDDST). Paper presented at the NIH State of the Science in Autism: Screening and Diagnosis working conference, Bethesda, MD, June 15-17.
Skuse, D. et al. (2004). The developmental, dimensional and diagnostic interview (3di): a novel computerized assessment for autism spectrum disorders. Journal of the American  Academy of Child and Adolescent Psychiatry, 43 (5), pp. 548 -558.
Squires, J. Bricker, D. and Potter, L. (1997). Revision of a parent-completed developmental screening tool: Ages and stages questionnaires. Journal of Pediatric Psychology, 22, pp. 313-318.
Stone, W. L. (1998a). Descriptive information about the Screening Tool for Autism in Two-year-olds (STAT). Paper presented at the NIH State of the Science in Autism: Screening and Diagnosis Working conference, Bethesda, MD, June 15-17.
Stone, W. L. (1998b). STAT manual: Screening Tool for Autism in Two-year-olds. Paper presented at the NIH State of the Science in Autism: Screening and Diagnosis Working conference, Bethesda, MD, June 15-17.
Stone, W. L. and Hogan, K. L. (1993). A structured parent interview for identifying young children with autism. Journal of Autism and Developmental Disorders, 23, pp. 639-652.
Available from the NAS Information Centre
Teitelbaum, P. et al. (1998). Movement analysis in infancy may be useful for early diagnosis of autism. Proceedings of the National Academy of Science US., 95, pp. 13982-13987.
Wechsler, D. (1990). Pre-school and Primary Scale of Intelligence: Revised UK ed. London: Psychological Corporation.
Wing, L. and Gould, J. (1978). Systematic recording of behaviours and skills of retarded and psychotic children. Journal of Autism and Childhood Schizophrenia, 8, pp. 79-97.
Available from the NAS Information Centre
Woolley, H. (1989). Imparting the diagnosis of life threatening illness in children. British Medical Journal, 298, pp. 1263-1266.
World Health Organisation. (1992). International Classification of Diseases. 10th ed. Geneva: WHO.

Ieteicamā literatūra
Baron-Cohen, S. et al. (2001). The Autism-Spectrum Quotient (AQ): evidence from Asperger syndrome/high-functioning autism, males and females, scientists and mathematicians. Journal of Autism and Developmental Disorders, 31(1), pp. 5-17.
Available from the NAS Information Centre
Bryson, S., Zwaigenbaum, L. & Roberts, W. (2004). The early detection of autism in clinical practice. Paediatrics and Child Health, 9 (4), pp. 219 -221.
Available to download from www.pulsus.com/Paeds/09_04/brys_ed.htm
Campbell, J.M. (2005). Diagnostic assessment of Aspergers disorder: a review of five third-party rating scales. Journal of Autism and Developmental Disorders, 35(1), pp.25-35.
Available from the NAS Information Centre
Chandler, S. et al. (2002). Developing a diagnostic and intervention package for 2- to 3-year-olds with autism: outcomes of the Frameworks for Communication approach. Autism, 6 (1), pp. 47 -69.
Available from the NAS Information Centre
Charman, T. & Baird G. (2002). Practitioner review: diagnosis of autism spectrum disorder in 2- and 3-year-old children. Journal of Child Psychology and Psychiatry and allied disciplines, 43(3), pp. 289 -305.
de Bildt, A. et al. (2004). Interrelationship between Autism Diagnostic Observation Schedule-Generic (ADOS-G), Autism Diagnostic Interview-Revised (ADI-R), and the Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (DSM-IV-TR) Classification in Children and Adolescents with Mental Retardation. Journal of Autism and Developmental Disorders, 34 (2), pp. 129 -137.
Available from the NAS Information Centre
Gillberg, C. et al. (2002). The Asperger Syndrome (and high-functioning autism) Diagnostic Interview (ASDI): a preliminary study of a new structured clinical interview. Autism, 5 (1), pp. 57-66.
Available from the NAS Information Centre
Klin, A. et al. (2005). Three diagnostic approaches to Asperger syndrome: implications for research.
Journal of Autism and Developmental Disorders, 35(2), pp. 221-234.
Available from the NAS Information Centre
McConachie, H. et al. (2005) Can a diagnosis of Asperger syndrome be made in very young children with suspected autism spectrum disorder?
Journal of Autism and Developmental Disorders, 35(2), pp.167-176.
Available from the NAS Information Centre
Perry J., et al. (2005). Multi-site study of the Childhood Autism Rating Scale (CARS) in five clinical groups of young children. Journal of Autism and Developmental Disorders, 35(5), pp.625-634.
Available from the NAS Information Centre
Stone, W. L. et al. (2004). The Parent Interview for Autism-Clinical Version (PIA-CV): A measure of behavioral change for young children with autism. Autism, 7 (1), pp. 9-30.
Available from the NAS Information Centre
Woodbury-Smith, M. et al. (2005). Aspergers syndrome: a comparison of clinical diagnoses and those made according to the ICD-10 and DSM-IV. Journal of Autism and Developmental Disorders, 35(2), pp.235-240.
Available from the NAS Information Centre
Any item shown as available from the NAS Information Centre may be ordered at a cost of £3.00 per article/book chapter, subject to copyright restrictions. Please complete the Photocopy Request form (see 'Related resources' at the bottom of this page) and post it with your payment to the NAS Information Centre, 393 City Road, London EC1V 1NG, or fax to +44 (0)20 7833 9666.
The NAS Information Centre 393 City Road London EC1
V1NG

Tel: 0845 070 4004 or +44 (0)20 7903 3599;
Fax: +44 (0)20 7903 3767
Izstrādājis Deivids Poters; papildināts ar ieteicamās literatūra sarakstu 2006.gada maijā.
No angļu val. tulkoja Ieva Briede
@The National Autistic Society

Facebook

Twitter

YouTube