uzaicini

NOTIKUMU KALENDĀRS

Nav notikumu

ZIEDOT TIEŠSAISTĒ

Summa Tooltip € 25.00
€ 50.00
€ 100.00
€ 250.00

This Browser is not good enough to show HTML5 canvas. Switch to a better browser (Chrome, Firefox, IE9, Safari etc) to view the contect of this module properly

TRANSLATE PAGE

Latvian English German Icelandic Norwegian Portuguese Russian Spanish

Kā labāk izprast un palīdzēt bērniem ar autiskā spektra traucējumiem?

Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem vērojamas pamatgrūtības trīs svarīgās jomās: komunikācijā, sociālajā mijiedarbībā un elastīgajā domāšanā. Komunikācija sevī ietver ne tikai valodas sapratni un runāšanu, bet arī daudz plašāku jomu-mīmikas, žestu, kermeņa valodas, balss intonācijas, uzsvaru nozīmi tekstā uztveri un sapratni, vēlmi iesaistīties sarunā vai informācijas apmaiņā ar citiem cilvēkiem, prasmi iesaistīties sarunā pareizā laikā, spēju sekot līdzi sarunai u.c.

Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir daudz pacietīgāk jāmācās to, ko citi bērni apgūst intuitīvi vai sociālajās situācijās- t.i. izturēšanos, izpratni par mīmiku un žestiem. Bērnam ir jāmācās sevis identificēšanu –„Es” un apkārtējo identificēšanu –„Tu”, „Viņš”, „Viņa”, sapratni par komunikācijas nozīmi („ja Es nodošu informāciju, Mani sapratīs, ja Man nodos informāciju, arī es sapratīšu). Tomēr ar piebildi, ka „Man būs grūti nodot informāciju Jums saprotamā veidā, un, iespējams, ka par mani domāsiet, ka esmu liels īpatnis, vai varbūt „ izlaists”, jo kožu sev rokā, dažkārt situ sev vai apkārtējiem, varbūt neadekvāti reaģēju konkrētajās situācijās (piemēram, smejos, kad , iespējams, vajadzētu raudāt vai raudu, kad apkārtējie domā, ka tam nav iemesla. Man ir grūti sasaistīt emocijas ar to, kā es to parādu, jo...es bieži vien nezinu kā jāreaģē dažādās situācijās...kad ir pieņemts smieties, kad jāraud, kad jāpagaida, vai, kad „mainījušies noteikumi u.c. Iespējams, ka Tu runā tik ātri un tik gariem teikumiem, ka Es apjūku skaņu pasaulē. Iespējams, ka Tu runā tik sarežģīti, ka es vienkārši nesaprotu, ko Tu saki. Tas manī rada lielu satraukumu, bet es neprotu Tev parādīt, ka nesapratu, ko Tu saki. Tieši tajā mirklī, vai mirklī, kad man kaut kas nesanāk, vai mirklī, kad nezinu, kāpēc ir tā, kā ir, nevis tā, ka esmu iedomājies, es tik tiešām varu kost sev rokā. Un...man ļoti gribētos, lai Tu mēģinātu mani saprast un palīdzēt. Es Tev būtu ļoti pateicīgs/pateicīga. Iespējams, ka Tu kaut ko saki, bet tas, kas man traucē „sadzirdēt”, ir skaļais troksnis koridorā vai tas, ka es labāk sadzirdu to, kas nenotiek tepat man blakus, bet varbūt uz ielas (brauc mašīnas, tālumā -vilciens, tramvajs, varbūt tas, ka ārā rej suns, bet man no suņa ir bail). Es esmu hiperjūtīgs (pārlieku jūtīgs) vai hipojūtīgs (samazināts jūtīgums) uz apkārtējās pasaules kairinājumiem, t.i., es varu būt pārlieku jūtīgs uz garšu, smaržu, redzes kairinājumiem, dzirdes, vai arī taustes kairinājumiem. Dažkārt būs pilnīgi pretēji. Dažkārt ir tā, ka vienā mirklī esmu pārāk jūtīgs, bet citā mirklī,- iespējams, ka nē. Tas ir tādēļ, ka Manas smadzenes apstrādā informāciju specifiskā veidā. Kā tas izskatās īstenībā? Mani var uztraukt dažādi trokšņi, piemēram, ja grupā vai klasē ir troksnis, man ir grūti sašķirot informāciju. Man ir grūti saprast, kad informācija ir domāta man, kad kādam citam. Man ir grūti saprast, ko tieši man ir jāklausās, jo dažkārt dzirdu tādus „sīkumus”, kam citi nemaz nepievērš uzmanību, piemēram, ja skaļi dūc ventilācijas sistēma, tas Man traucē saklausīt to, ko Man saka. Par redzi – es uzreiz ievēroju detaļas, it sevišķi tās, kas mani interesē.Bet man ir grūti, ja no kaut kurienes atspīd spilgta gaisma(piemēram, ja ārā spīd spilgta saule, iespējams, ka man ir grūti iet pa ielu, ja logos atspīd saule. Par ožu- esmu jūtīgs uz dažādām smaržām un smakām. Bieži vien man visu gribas pasmaržot: ēdienu, varbūt priekšmetus, cilvēkus. Varbūt tā smarža ir tik izteikta, ka tajā laikā, kad sajūtu smaržu, man ir grūti koncentrēt uzmanību uz kaut ko citu. Par tausti –Man lielākoties nepatīk, ja kāds pieskaras. Man tas rada lielu diskomfortu, nepatīk, ja ir ciešs apģērbs. Man patīk konkrēts ēdiens- tāds, kas ir noteiktā krāsā, vai tāds, kam ir man pieņemama struktūra. Man nepatīk, ja ēdieni saskaras, t.i., piemēram, rosols vai kartupeļi, kam pārlieta mērce un blakus vēl pielikti salāti. Mani tas viss var radīt diskomfortu, bet es šo diskomfortu nemāku parādīt tādā veidā, lai Jūs/Tu mani saprotat, un, neapšaubāmi, tas viss parādās Manā uzvedībā.

Es būtu Tev/Jums ļoti pateicīgs/pateicīga , ja Jūs, iepazinis mani, manas sapratnes spējas, varēsiet mēģināt pielāgot un pasniegt man informāciju tā, lai es to saprotu. Es būtu priecīgs, ja Jūs/Tu manī pēc iespējas agrīnāk mudinātu vēlmi iesaistīties komunikācijas procesā, veicinātu manas sapratnes veidošanos (par telpu, laiku, kvalitāti, kvantitāti, cēloņu-seku attiecībām), valodas apguvi.

Tagad es saku „Es/bērns/Tu/Jūs”, bet Es jūtos stipri vien nedroši par to, vai tas ir pareizi, jo sevi man labāk patīk saukt vārdā, bet atšķirt Tu/Es/Jūs man sagādā lielas problēmas.Man ir grūti pieņemt noteikumus, bet, ja esmu tos pieņēmis, man ir gruti tos mainīt.Ja es ievēroju likumus, tad man ir milzīgi pārdzīvojumi, ja apkārtējie likumus neievēro. Man ir grūti saprast to, ka citi cilvēki domā savādāk, nekā Es, jo Man ir grūti paraudzīties uz pasauli ar otra cilvēka acīm vai iejusties otra cilvēka ādā. Iespējams, ka Es esmu daudz satrauktāks, sasprindzinātāks, nekā citi, iespējams, ka es esmu daudz bēdīgāks nekā citi, jo man ir daudz mazākas iespējas to izrādīt.Iespējams, ka esmu bēdīgs, bet Mana seja smaida, bet zini, man ir ļoti grūti iztulkot arī to, ko „saka” Tava seja.Es nezinu, kāds Tu esi.Vai palīdzēsi man iepazīt sevi?Es gribu, lai arī man ir draugi, bet es neprotu draudzēties, Es gribu iesaistīties sarunā, bet Man ir grūti to izdarīt. Iespējams, ka Es pagaidām vēl nerunāju. Iespējams, ka Es runāju, bet man patīk runāt tikai par man interesējošām lietām (piem. dinozauriem, vilcieniem, mašīnu markām, vēstures faktiem), bet man vienkārši neienāk prātā tas, ka varbūt Tevi tas nemaz neinteresē.Es labprāt ar Tevi runātu, bet nezinu, kā iesākt sarunu, nezinu, par ko varētu runāt, iespējams, ka esmu tik ļoti uztraucies, ka pat varu aizmirst kā Mani sauc.Zini, Man ir ļoti laba vizuālā (redzes) atmiņa.Ja Es kaut kur esmu bijis un tur Man ir paticis, otrajā reizē es varu atpazīt ceļu.Bet...ja Man prasīs, kāds tas cilvēks izskatās, iespējams, ka Es teikšu „Es nezinu”(jo Man ir bail skatīties otram cilvēkam virsū, līdz ar to liela informācijas daļa” paskrien” man garām. Ja Man prasīs, kāda izskatās Mana skola vai bērnudārzs, Es to nemācēšu pateikt, jo Es pievēršu uzmanību tam, kas Mani interesē, un lielākoties, Mani interesē detaļas, bet Es būtu ļoti priecīgs, ja Tu Man palīdzētu no „detaļām” izveidot „kopbildi”(tas Man tiešām sagādā grūtības).Man ir grūti saprast to, ka vārdam var būt vairākas nozīmes, piemēram zāle un zāles.Es nesaprotu to, ka arī balss intonācija var izmainīt vārdu nozīmi.Es būtu ļoti priecīgs/priecīga, ja Tu man izskaidrotu vārdu nozīmi man saprotamā veidā.Zini, Man ir ļoti grūti izplānot dienas plānu, jo, Man nav tik viegli iztēloties lietas, kā to vari Tu.Ja Es nezinu, kas notiks tālāk, Es varu satraukties un uzvesties tā, ka Tu nezināsi, kas ar Mani notiek, bet tas nav speciāli. Man ir ļoti grūti iztēloties...un Es būšu Tev ļoti pateicīgs, ja Tu/Jūs Man šai ziņā palīdzēsiet. Tas ir, izveidosiet manu dienas plānu vai nedēļas plānu un novietosiet to Man labi redzamā vietā, lai no rīta pamostoties, Es zinātu, kas Mani šodien sagaida.Būtu vēlams, ja dienas plāns būtu fotgogrāfijās un blakus fotogrāfijām būtu drukāts vārds. Piemēram: „ celties”, „mazgāt zobus”, „ ģērbties”, „ēst brokastis”, „iet uz skolu” utt. Ja Es saprotu piktogrammas vai zīmējumus, plāna izveidē var izmantot tos.Ko tas Man dos?Tu domā, ka tas nav svarīgi, jo ar mani „ var sarunāt”?. Es tomēr labāk uztveru redzētu informāciju un Man ir grūti atcerēties, kas Mani šodien sagaida.Tāpēc visu laiku varu but lielā stresā.Tu man teici, ka sestdien iesim uz cirku, bet Es gribu iet uz cirku jau tagad, un...Man ir grūti
atšķirt nedēļas dienas. Es to gribu tagad un nesaprotu, kāpēc nevar iet uz cirku jau tulīt.Man īpaši svarīgi būtu, ja Tu man varētu izskaidrot „ redzamā” veidā šīs izmaiņas. Es Tev aizmirsu pateikt, ka Man ļoti nepatīk izmaiņas .Kāpēc nepatīk? Tāpēc, ka Man labāk patīk dzīvot sistēmā, kurā Es labāk orientējos.Ko nozīmē izmaiņas?Piemēram, Es zinu, ka šodien būs Mana mīļā mūzikas stunda, bet mūzikas stundas vietā notiek latviešu valoda. Es esmu neziņā. Kāpēc tā? Ja Man pastāsta un parāda plānā, ka šodien būs savādāks stundu saraksts, Es to pilnībā pieņemšu, bet, lūdzu paskaidro to Man. Vēl, Man ir svarīgi rituāli, t.i. veikt lietas noteiktā kārtībā. Zinu, ka Tu bieži vien gribi to mainīt un esi dusmīgs uz Mani. Pateikšu Tev/Jums, ka Es tā nedaru, lai spītētos, bet gan tādēļ, ka veidojot lietas zināmā kārtībā, Es jūtos drošs un pārliecināts un Manī nav tā lielā sasprindzinājuma. Man patīk shēma. Ja Es shēmu saprotu, Man ir daudz vieglāk.
Man ļoti gribētos, lai cilvēki arvien vairāk uzzina par autismu, Aspergera sindromu un citiem autiskā spektra traucējumiem. Jā, Jūs laikam jau nopratāt pēc iepriekš lasītā, ka tas nav viegli- būt bērnam, pusaudzim, jaunietim ar autiskā spektra traucējumiem. Arī Manai ģimenei ne vienmēr ir viegli. Arī Manam ārstam, skolotājam, logopēdam, psihologam ne vienmēr ir viegli ar Mani, jo, katrs cilvēks, kam ir autiskā spektra traucējumi ir savādāks, arī izpausmes katram var būt ļoti dažādas.Bet....lai kā nu būtu, cik smagi vai viegli nebūtu, tomēr ir daudz labāk, ja Jūs Mani labāk pazīstat un pēc iespējas agrāk zināt, ka Man ir autisms. Jo agrīnāk Man uzstādīs šo diagnozi, jo agrīnāk Mana ģimene saņems informāciju par to, kāds Es esmu, kā pret Mani vajadzētu izturēties, kā Mani mācīt, kā pielāgot vidi, jo vairāk būs ieguvēji. Pirmkārt, - Es un Mana ģimene, otrkārt speciālisti, Mani draugi, kaimiņi un plašāka sabiedrība. Vai tas nebūtu jauki? Paldies logopēdei – manai draudzenei, kas palīdzēja uzrakstīt Manas domas. Jā, Man ir ļoti grūti izpaust savas domas. Grūti ir uzrakstīt to, ko domāju. Tāpēc arī grūtības rada sacerējumi, domraksti, uzdevumi, kuros Man ir jāsaprot to, ko domā otrs cilvēks.Es ļoti ceru, ka Tu/Jūs Mani sapratāt. Paldies.”
Zēns, 4 gadi, nerunā.Patīk ilgstoši griezties pa riņķi, patīk virināt durvis, patīk skatīties, kā strādā veļasmašīna.Baidās no lellēm, mehāniskām rotaļlietām un matu fēna.Jaunās vietās neiet iekšā, ja tomēr nav citas izejas, ļoti ilgstoši skaļi kliedz(pat 45 minūtes).Bieži vien stipri kož sev rokā vai sit pa galvu.Pēc vecāku vārdiem, bērns valodu saprot.Pirmsskolas iestādi neapmeklē, jo pēc vairākiem mēģinājumiem iekļauties bērnu vidē, vecāki nolēma, ka sūtīs bērnu dārziņā no 5 gadu vecuma.
Grāmatas zēnam neinteresē, televīzijā patīk skatīties reklāmas.Spēlēties nepatīk, labprāt klausās diskus(tos pats prot uzlikt un ieslēgt).Vēlmes un vajadzības neizsaka, patstāvīgi iet pie ledusskapja un ņem to, ko grib ēst.
Izvērtējot bērna valodas sapratni, tika konstatēts, ka bērns valodu saprot ļoti vāji.Nav izpratne par vienkaršiem priekšmetiem, darbībām, zēns uz savu vārdu neatsaucas, sevi nepazīst fotogrāfijā.Vecāki ar speciālistiem nav konsultējušies, jo arī „tētis bērnībā ir vēlu sācis runāt(5 gados)”.
Ar ko sākt un kādas būtu ieteicamās tehnikas. Pirmkārt, vajadzētu bērnu nosūtīt pārbaudīt dzirdi, obligāti konsultēties pie neirologa un bērnu psihiatra diagnozes uzstādīšanai. Mazs bērns apgūst valodu mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli.Bērns kopš dzimšanas klausās vecāku balsīs, mācās atšķirt priekšmetus, mācās saprast, ka priekšmeti, darbības u.c.apkārtējā pasaule tiek apzīmēti ar vārdiem, ka vārdiem ir nozīme, ka ar vārda(arī mīmikas, žesta) palīdzību var nodot un saņemt informāciju.
Kādos gadījumos bērna izturēšanās liecina, ka viņam ir nepieciešama papildus palīdzība?
Ja bērnam izteikti izpaliek acu kontakts.Ja bērns daudz lielāku uzmanību pievērš priekšmetiskajai pasaulei, bet neizrāda interesi par mammu un citiem ģimenes locekļiem.
Ja ir sajūta, ka bērns nesadzird, vai nesaprot runu, vai tad, ja veidojas priekšstats, ka bērns ir „spītīgs” – sadzird tikai to, ko grib sadzirdēt(ja bērnam prasa –„parādi lampu”, „iedod man lelli” – viņš „spītējas”, bet ja prasa „konfekti gribi?”-viņš uzreiz stiepj roku).Lielākoties, tā nemēdz būt, ka bērns spītējas.Ir ļoti svarīgi sākotnēji pārbaudīt bērna dzirdi(Bērnu dzirdes centrā).Jāpievērš lielāka uzmanība bērna teiktajam, jo, iespējams, ka bērna pirmais vārds ir nevis mamma vai tētis, bet kalkulators, kompjūters, vai visa ciparu rinda līdz 10, bet „mamma” un „tētis” ilgstoši izpaliek.
Ja ilgstoši bērns neseko Jūsu žestiem (nāc, atā, „nu, nu nu”), ja nevar ar roku(vai acīm) norādīt Jūsu sauktā priekšmeta atrašanās vietu, vai nevar grāmatā norādīt Jūsu sauktās lietas.Ja bērns nenāk dalīties ar Jums pozitīvā vai negatīvā informācijā, ja
bērns ļoti izteikti izvairās no kontaktēšanās ar citiem bērniem vai arī pieaugušajiem.
Ja bērns praktiski neizrāda interesi par rotaļlietām vai rotaļas ilgstoši sastāv tikai no viena un tā paša – mašīnu krāmēšanas rindiņā vai ļoti ilgstošas mašīnas riteņa virpināšanas.
Lielu palīdzību bērniem ar autismu vai arī Aspergera sindromu, var sniegt logopēds.Bērnam ar klasisko autismu vienmēr ir acīm redzama valodas attīstības aizkavēšanās.Dažkārt bērns valodu apgūst daļēji.Dažkārt bērns tā arī neiemācās runāt, un tad saziņā izmanto kādu no alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas metodēm.Bērns pats nepateiks priekšā, kura no metodēm palīdzēs, bet kāda no metodēm palīdzes noteikti.Jo agrīnāk logopēds sāk strādāt ar bērnu, jo, iespējams, mazākas problēmas būs bērnam pieaugot.Logopēds strādā ne tikai pie valodas sapratnes veicināšanas, vārdu veidošanas sekmēšanas, verbālajām prasmēm, bet lielu uzmanību veltī arī tādām sociālajām prasmēm, kā norādes(ar pirkstu, ar roku, un sekošanu ar acu skatu).Ikdienā mēs par to neiedomājamies, ka tas, kas varbūt citiem bērniem būs pats par sevi saprotams- piem. „paskaties tur augšā” , bērns ar autismu visbiežāk sākotnēji skatīsies tur, kur vēlas, vai varbūt skatīsies uz interesējošo gredzenu, kas ir uz pirksta, bet ne norādītajā virzienā. Liela uzmanība tiek veltīta uzmanībai, jo nepanākot uzmanību, neveidojas dialogs, nav iespējams veidot izpratni par konkrētu priekšmetu. Ja uzmanība veidojas, tad bērns un logopēds var uzsākt sarunu par konkrētu tēmu.Ja uzmanības nav, kopīga tēma neveidojas.Logopēds vērš uzmanību ne tikai uz vārdu krājuma paplašināšanu, bet arī tam, kā valodas prasmes tiek izmantotas.Dažkārt bērnam ir vērojama eholālija(skaņu, vārdu, teikumu, kas lietoti tikko, vai pirms kāda laika atdarināšana).Piemēram, „Kā tevi sauc?- sauc.Parādi grāmatā zaķīti- parādi grāmatā zaķīti.Kā tev iet?-„Bērni, lūdzu uzmanīgi klausieties, ko skolotāja stāsta, lai mājās neiznāk nekādi brīnumi(teiktais ir nevis bērna balsī, bet iespējams, skolotājas balsī).Tātad, logopēds palīdz bērnam saprast valodas izmantošanu, iesaistīšanos sarunā pareizā laikā un tempā, saprast to, ka svarīgi ir sekot sarunas partnera teiktajam un atbildēt to, kas tiek jautāts, ne tikai runāt par savam interesēm. Šīs prasmes palīdz bērnam tikt galā ar pragmatiku vai valodas sociālo lietošanu.Logopēds palīdz bērnam veidot izpratni arī par neliterāro valodu – piemēram metaforām, ironiju, humoru u.c.
Labs palīgs logopēda darbā ar nerunājošiem bērniem vārdu veidošanas procesā var būt PECS sistēma (attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma).Bērns ar attēlu apmaiņas sistēmas palīdzību mācās paprasīt priekšmetu vai aktivitāti, ko viņš vēlas, apmainot attēlu pret „aktivitāti” vai konkrētu priekšmetu. Latvijā, kā metodi PECS izmanto tikai atsevišķi logopēdi, tā vēl nav ieviesta pirmsskolas iestādēs, skolās.Ar PECS metodi ļoti daudz strādā Anglijā un daudzi pētījumi ir pierādījuši metodes lietderīgumu.

Logopēds darbā izmanto ļoti dažādas metodes. Izvēle ir atkarīga no tā, kāds ir konkrētais bērns, kāda ir viņa valodas sapratne, vai viņam ir arī garīgās attīstības traucējumi. Metodi, pirmkārt, ir jāpielāgo bērna sapratnes līmenim. Mēs nevaram piedāvāt bērnam tā paša dienas plāna izveidi zīmējumā, ja bērns nesaprot zīmējumu. Piedāvāt jau varam, bet tas būs nerezultatīvi. Mums vajadzētu atcerēties, ka pirmais, ko bērns sāk apgūt, ir reāli priekšmeti, tālāk reālu priekšmetu fotogrāfijas, tad attēlus, tikai tad zīmējumus.Bet, neatkarīgi no tā, kāda metode tiek izvēlēta, būtu svarīgi attēliem blakus rakstīt drukātu vārdu. Kādēļ? Pirmkārt, tādēļ, ka bērni lielu uzmanību velta simboliem (cipariem, burtiem) un dažkārt notiek tā, ka bērns mācoties runāt, vienlaicīgi mācās arī lasīt. Var būt variants, ka bērns runāt tā tiešajā nozīmē arī neiemācīsies, bet viņam, iespējams, būs iespēja lasīt. Kādēļ vēl tik svarīgs ir drukāts vārds? Ja logopēds iesaka veidot albumiņu, kurā ir bērna ģimenes locekļi, bērna intereses, mīļās vietas, dažādi notikumi, tad drukātais vārds kalpos abpusējai komunikācijai.Ja drukātā vārda nav, bet bērnam albumiņā ir vieta vai cilvēki, ko nevar pazīt, būtu nelietderīgi nerunājošam bērnam prasīt „kas tas ir?” Daudz lielāka nozīme ir iesaistīt bērnu komunikācijā, izvēloties emocionāli bērnam tuvākus notikumus, prast parādīt bērnam svarīgas mantas, priekšmetus no paša bērna vides. Dažiem bērniem tāds albumiņš palīdz veidot sapratni par apkārtējiem priekšmetiem un lietām.Ja bērna sapratne ir vāja un viņš nevar apkārtējā vidē(piemēram logopēda kabinetā)parādīt nevienu no nosauktajiem priekšmetiem, dažkārt vieglāk šo sapratni ir veidot ar reālu priekšmetu attēliem fotogrāfijās(vēlams viena fotogrāfija vienā lapā). Pirmkārt, priekšmets ir konkrēts, konkrētā norobežotā vietā .Darbs norit soli pa solim.Ir ļoti jāizvērtē bērns un, protams, arī bērna ģimenes vēlme iesaistīties procesā. Bez vecāku vēlmes un liela pacietīga darba uzlabojumus nāksies gaidīt ļoti, ļoti ilgi.Ja ģimenē ir izpratne un Mīlestība, tad arī darbi rit raitāk.

Ar bērnu, kam ir autisms, būtu vēlams uzsākt darbu pēc iespējas agrīnāk. Bērni, kam ir Aspergera sindroms bieži vien pie logopēda nonāk tikai tad, kad jau ir sākušās skolas gaitas.Un, ja bērnam šāda diagnoze nekur nefigurē, sākotnēji ir samērā grūti pateikt, kas ir tas, kas bērnam traucē, jo šādi bērni runā, bieži vien pat bez skaņu izrunas traucējumiem, bet runa ir ļoti literāra. Bērns runā daudz vairāk, nekā pats saprot teikto. Dažkārt bērns runā dažādās intonācijās, bet ir sajūta, ka tā nav bērna īstā balss. Bieži vien balss ir ļoti skaļa, īpaši uztraukumu laikā. Bērnam izpaliek acu kontakts, ir neveiklāka motorika, viņš valodu saprot konkrēti. Grūtības ir ar vārdiem, kam ir vairākas nozīmes. Grūtības rada uztvert informāciju klasē. Grūti atšķirt, kad skolotāja saka viņam, kad kādam citam, grūti saprast, ka, ja skolotājs saka visiem, tad tas attiecas arī uz konkrētu bērnu. Bērniem ar Aspergera sindromu bieži ir vērojami semantiski pragmatiskie traucējumi (valodas sapratnes un izmantošanas traucējumi).Bērnam ir grūtības iesaistīties sarunā pareizajā laikā, grūti sekot sarunu tēmai, patīk pārslēgties no vienas tēmas uz sevi interesējošu tēmu. Šo bērnu valoda dažkārt izskatās pat vairāk attīstīta, nekā citiem bērniem, jo iespējams, tad, kad viņš runā par sev interesējošu tēmu (piem.vēstures faktiem,valstīm, putnu latīniskiem nosaukumiem u.c.), ir priekšstats par to, ka bērns ļoti daudz zina, bet dažkārt ir tā, ka pastāstīt to, ko šodien ir darījis, viņš nevar, vai viņš pilnīgi samulst dažādās runas situācijās, kad nesaprot vārdu nozīmi, vai nespēj noklausīties sarunu partnera garajos teikumos. Iespējams, ja bērnam ar Aspergera sindromu ir semantiski pragmatiskie traucējumi, tad grūtības var sagādāt pat elementāri jautājumi. ”Vai tev ir māsa? – nē, nav. „Bet kas Tev ir Dace?”- protams, ka māsa.

Mēs, apkārtējie – logopēdi, speciālie skolotāji, skolotāji, psihologi u.c. speciālisti ļoti daudz varam darīt bērnu ar autismu, Aspergera sindromu vai kādu no plašā autiskā spektra traucējumiem labā. Mēs nevaram izmainīt šos bērnus, bet mēs varam atvieglot šo bērnu dzīvi viņus labāk izprotot, kā arī pielāgojot vidi.Un ne tikai bērnus. Bērns ar autismu izaug par pieaugušo ar autismu, bērns ar Aspergera sindromu izaug par pieaugušo ar Aspergera sindromu.
Andžela Šteinberga

Raksta oriģinālu ir iespējams lejupielādēt ŠEIT (26.-30. lpp.).

Facebook

Twitter

YouTube