uzaicini

NOTIKUMU KALENDĀRS

Nav notikumu

ZIEDOT TIEŠSAISTĒ

Summa Tooltip € 25.00
€ 50.00
€ 100.00
€ 250.00

This Browser is not good enough to show HTML5 canvas. Switch to a better browser (Chrome, Firefox, IE9, Safari etc) to view the contect of this module properly

TRANSLATE PAGE

Latvian English German Icelandic Norwegian Portuguese Russian Spanish

Manam bērnam autisms. Ko tagad darīt?

Autisms. Aspergera sindroms. Autiskā spektra traucējumi. Autisma iezīmes. Šie un varbūt vēl kādi citi nopietni nosaukumi ārsta kabinetā ir satraukuši ne vienu vien vecāku. Pirmās sajūtas parasti saistās ar neticību, bailēm un apjukumu, ko tagad darīt? Uz šo jautājumu pagaidām nav vienas skaidras atbildes, jo pagaidām Latvijas situācija šajā jomā vel atrodas bērna autiņos. Taču, der zināt, ka ir daudz uzņēmīgu un drosmīgu cilvēku, kas ik dienas strādā pie tā, lai ieviestu izmaiņas un kārtību pastāvošajā sistēmā, kas atvieglotu to cilvēku dzīves, ko tiešā vai netiešā veidā skāris autisms. Darba ir ļoti daudz, jo izmaiņas nepieciešamas gan diagnostikas procedūrā, gan ārstniecībā gan izglītības sistēmā. Starp cilvēkiem, kas strādā ar bērniem ir gan ļoti zinoši un mūsdienīgi speciālisti, gan joprojām tādi, kas neatzīst autismu, lai gan tas atrodas starptautiskos slimību klasifikatoros. Viņu vidū arī ārsti. Šobrīd vecākiem ne vienu reizi vien ir nācies maldīties milzu labirintā, meklējot informāciju, ko iesākt, ja ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem. Taču ir arī daudz pozitīvu lietu. Šajā nelielajā informatīvajā materiālā ir vecāku apkopota informācija par pašreiz valstī iedibinājušos kārtību, kam iet cauri vecāki, kuru bērnus ir skāris kāds no autiskā spektra traucējumiem. Tā kā nav izstrādāta vienota shēma, kam seko ģimenes ārsti un citi speciālisti, katrs rīkojās pēc savas pieredzes un zināšanām. Materiāls ir paredzēts vecākiem, kā arī jebkuram citam cilvēkam, to starp ģimenes ārstam, pedagogam vai citam speciālistam, lai sniegtu vispusīgu informāciju par palīdzības iespējām.
Aizdomas par autiskā spektra traucējumiem. Ja vecākiem radušās aizdomas, ka bērna attīstībā vērojamas novirzes no normas, jāvēršas pie ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums pie psihiatra. Lai arī autisms netiek uzskatīts par psihisku saslimšanu, esošā kārtība paredz, ka autisma gadījumā palīdzību sniedz psihiatrs. Viens no iemesliem, kādēļ ir ieteicams nekavējoties vērsties pie psihiatra, ir iespēja kārtot invaliditāti, kam nepieciešamo dokumentāciju veic tieši šis speciālists.
Bērna attīstības izvērtējums. Šo procesu veic bērnu psihologi, kuru rīcībā ir nepieciešamie instrumenti (intelekta tests, atbilstoši testi autiskā spektra traucējumu noteikšanai). Tas ir svarīgi, lai saprastu, kādas ir bērna spējas, kurās jomās būs nepieciešama palīdzība un kādi speciālisti jāpiesaista. Pirms doties pie bērnu psihologa, svarīgi noskaidrot, vai izvēlētais speciālists var veikt nepieciešamo izpēti un sniegt atbilstošu atzinumu, kas ir ļoti svarīgs invaliditātes statusa noteikšanai. Sīkāka informācija par diagnostikas iespējām pieejama mājaslapā www.autisms.lv sadaļā RAKSTI (Diagnostikas iespējas: vadlīnijas medicīnas darbiniekiem). Par konkrētiem speciālistiem var interesēties biedrībā “Autisma apvienība” (www.autisms.lv).
Invaliditātei jā vai nē? Daudzi vecāki, izdzirdot vārdu “invaliditāte”, sākotnēji nobīstas. Taču, pirms izlemt no šīs iespējas atteikties, ieteicams kārtīgi iepazīties ar atbalsta pasākumiem, kas ir nodrošināti personām ar invaliditāti. Lai nokārtotu šo statusu, bērnam jābūt psihiatra novērošanā vismaz pusgadu. Tā kā invaliditāte paredz finansiālu pabalstu, kas var izrādīties noderīgs bērna attīstošajām nodarbībām, svarīgi ir laicīgi doties pie ārsta, lai var uzsākt kārtot nepieciešamos dokumentus, kas var izrādīties pietiekoši ilgs process.
Īpašā kopšana un asistents. Atkarībā no bērna traucējumu smaguma, ir iespēja iegūt īpašās kopšanas pabalstu. Īpašā kopšana paredz arī tiesības, uz asistentu sākot no 5 gadu vecuma. Par asistentu drīkst noformēties arī kāds no ģimenes locekļiem. Likumā paredzēts pašvaldības noteikts asistents (visas formalitātes jākārto sociālajā dienestā) un izglītības iestādes noteikts asistents (formalitātes kārto izglītības iestāde). Abas šīs funkcijas veic viena vai divas dažādas personas, atkarībā no bērna vajadzībām un iespējām. Sīkāka informācija par asistenta pakalpojumu pieejama mājaslapā www.lm.gov.lv/text/2460, www.lm.gov.lv/text/2470. Tā kā nereti prasība pēc īpašā kopšanas pabalsta tiek noraidīta, ieteicams kārtīgi iepazīties ar visiem nosacījumiem un pārrunāt tos ar ārstu, kas aizpilda nepieciešamo dokumentāciju.
Ja bērns ir ieguvis invaliditāti un īpašo kopšanu, bērnam pienākas invaliditātes karte autostāvvietām, ko var nokārtot CSDD. Ar šo karti drīkst novietot auto bez maksas tam īpaši paredzētajās vietās Rīgas pašvaldībā un arī jebkur citur, ja specializētās stāvvietas ir aizņemtas, vai to tuvumā nav, izņemot privātās autostāvvietas. Par kārtību citās pašvaldībās jāinteresējas individuāli. Stāvvietu karte darbojas visā Eiropā. Bērniem ar invaliditāti ir priekšroka bez maksas labot zobus pilnajā narkozē bez rindas Rīgas Stradiņa universitātes stomatoloģijas institūtā. Uzrādot invalīda apliecību, ir iespējams izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Ja veselības stāvokļa dēļ bērnam nav iespējas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, asistentam ir tiesības prasīt transporta kompensāciju, ja tiek izmantota personīgā automašīna. Pilnvērtīgai bērna attīstīšanai var būt nepieciešamas papildus nodarbības pie speciālistiem, ko valsts nekompensē. Invaliditātes statuss paredz ne tikai pabalstu, bet arī dažādus finansiālus atvieglojumus personām ar invaliditāti, piemēram, atlaide ceļa nodoklim u.c.
Pedagoģiski medicīniskā komisija. Parasti uz komisiju rekomendē doties izglītības iestāde, piemēram, bērnu dārzs. Komisijas mērķis ir palīdzēt atrast bērna spējām un attīstības līmenim piemērotāko mācību iestādi un tai ir rekomendējošs raksturs, jo likums neparedz obligāti ievērot komisijas lēmumu. Taču mācīties specializētā izglītības iestādē var tikai ar komisijas lēmumu, kas var izrādīties noderīgi, lai iegūtu vietu logopēdiskajā dārziņā vai jebkurā citā specializētā mācību iestādē.
Papildus izmeklējumi. Informatīva nozīme traucējumu smagumu izvērtēšanā sniedz tādi izmeklējumi kā elektroencefalogramma, magnētiskā rezonanse, vizīte pie ģenētiķa. Šiem izmeklējumiem ir nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta vai psihiatra, un tie var noderēt invaliditātes statusa kārtošanā. Pieredze rāda, ka bērniem ar autiskā spektra traucējumiem tas nav vienkārši, tāpēc svarīgi iepriekš sagatavoties, piezvanot un noskaidrojot par procedūras gaitu. Reizēm mazākiem bērniem, kad noteikt autiskā spektra traucējumus nav vienkārši, nepieciešams doties uz dzirdes centru, lai izslēgtu dzirdes problēmas.
Speciālisti, kas sniedz palīdzību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem par valsts vai privātiem līdzekļiem dažādās iestādēs: logopēds, audiologopēds, speciālais pedagogs, ergoterapeits, psihologs, montessori terapeits, mūzikas terapeits, u.c. Pirms doties pie kāda speciālista, svarīgi noskaidrot, vai speciālists strādā ar bērniem, kam ir autiskā spektra traucējumi. Par valsts apmaksātajiem speciālistiem jāinteresējas pie ārstējošā psihiatra, taču pieredze rāda, ka ne visi speciālisti nezināmu iemeslu dēļ šādu informāciju sniedz, tādēļ ir vērts konsultēties ar vairākiem ārstiem. Psihiatram ir tiesības nozīmēt rehabilitācijas kursu BKUS, kur pēc bērna spēju izvērtēšanas bērnam tiek nozīmēti nodarbību kursi pie tādiem speciālistiem kā logopēds, speciālais pedagogs, ergoterapeits, mūzikas terapeits u.c. atkarībā no bērna vajadzībām. Ārsts rehabilitologs, atbilstoši bērna traucējumu pakāpei, var nosūtīt bērnu uz rehabilitācijas centru “Vaivari” vai nozīmēt individuāli vingrošanu pie valsts apmaksāta fizioterapeita u.c.veida nodarbībām. Norīkojumu pie rehabilitologa var saņemt pie ģimenes ārsta. Neirologs var sniegt konsultācijas attiecībā uz potenciālu smadzeņu bojājumu, nozīmēt uz encefalogrammu un magnētisko rezonansi.
Palīdzība no sociālā dienesta. Katrā pašvaldībā šīs iespējas ir atšķirīgas. Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka reizēm paši sociālā dienesta darbinieki nezina par kādu no palīdzības veidiem, kā arī sniedz palīdzību tikai tad, ja ģimene pati vēršas pēc palīdzības. Rīgas sociālais dienests sedz agrīnās intervences izmaksas autisma centrā Rīgā, Brīvības ielā 82. Pašvaldību sniegtā palīdzība ļoti atšķiras, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kāds ir piedāvājums, kā arī vērsties pēc palīdzības ar konkrētu lūgumu ārstniecībai vai terapeitiskām nodarbībām.
Biedrība “Latvijas autisma apvienība” (www.autisms.lv) ir ļoti atsaucīga iestāde, kas ir apkopojusi ļoti daudz noderīgas informācijas vecākiem, speciālistiem, cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem. Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota anonīma atbalsta grupa (Autisms.lv), kurā piesakoties, var komunicēt ar vecākiem, dalīties pieredzē par ikdienu un nodarbībām, speciālistiem, kā arī citām nozīmīgām tēmām. Latviešu valodā ir izdotas vairākas grāmatas, par autisma tēmu, kurās var iegūt zināšanas, smelties pieredzi un iedvesmu ceļā uz sasniegumiem (K. Bārneta “Dzirksts”, “M. Hedons Savādais atgadījums ar suni naktī”, V. Vaclava “Bērni, kuriem ir autisms un Aspergera sindroms”). Informāciju par labākajiem jomas speciālistiem ir iespējams iegūt no ģimenes ārsta, citiem speciālistiem vai vecākiem. Pieredze rāda, ka tas, kas der vienam bērnam, citam var nestrādāt, tāpēc var gadīties, ka ar pirmo reizi neizdosies atrast piemērotāko metodi vai speciālistu ceļā uz attīstību.


Informācija sagatavota 2017. gada 1. maijā un atbilst uz šo brīdi esošajai kārtībai likumdošanā.

Facebook

Twitter

YouTube