Autisms.lv - Autismam draudzīgs blogs

Dienas aprūpes centri – kā radīt vidi, kurā jaunais klients jūtas kā mājās jau pirmajā dienā

Wed, 03 Sep 2025 15:00:00 +0000

Turpinot pētīt situāciju ar dienas aprūpes centriem (turpmāk tekstā – DAC) – sākot ar pieteikšanās procedūru un problēmu risināšanu, līdz reālajam topošā klienta iepazīšanās procesam ar DAC telpām un personālu, nevaram neuzdot jautājumu – vai pašreizējā sistēma ir autismam draudzīga, vai ir izdarīts viss, lai jaunietis jau no pirmās dienas DAC justos kā mājās un gribētu nākt vēl un vēl? Kā jau šīs sērijas iepriekšējā rakstā tika noskaidrots, Latvijā nav vienotas sistēmas, kādā notiktu jauniešu iepazīšanās ar DAC personālu, telpām un dienas kārtību. Kaut arī DAC ir atvērti sadarbībai un tieši aicina vecākus būt atklātiem un sadarboties, ir daži pavisam vienkārši soļi, ko varētu veikt valstiskā līmenī, lai šī pāreja no bērna uz pieaugušo ikdienas dzīvi notiktu pēc iespējas mierīgi un bez lieka stresa. Lai uzzinātu, kā ar dažiem vienkāršiem paņēmieniem uzlabot gan jauno klientu, gan darbinieku sadarbību, aicinājām uz sarunu Raiti Zepu, centra “Paskaties” vadītāju, starptautiski sertificētu uzvedības analītiķi, supervīzoru un IBA.

Pretendējot uz jebkāda pakalpojuma saņemšanu, centrā būtu jānoliek jaunieša ar autismu vajadzības. Vissvarīgākās vajadzības, kas jāņem vērā, ir sensorās vajadzības un tieši saistībā ar DAC vidi. Kā tās noskaidrot?

Vienots portfolio – iespēja noskaidrot jaunieša vajadzības

R. Zeps ierosina, ka pirmajam solim būtu jābūt informācijas ievākšanai par konkrēto personu – tā būtu preventīva darbība, kas palīdzētu DAC niansēti sagatavoties potenciālajam klientam. Šis solis ir vienkāršs, proti, portfolio sagatavošana par katru jaunieti, kurš pretendē uz DAC apmeklēšanu. Šajā aprakstā būtu iekļautas visas nianses, kas varētu uzlabot viņa uzturēšanos DAC. Protams, ideālā gadījumā tas būtu kopdarbs starp centru, iepriekšējo mācību iestādi, vecākiem un speciālistiem, kuri ar bērnu strādā. Tas palīdzētu atrisināt daudzas lietas – piemērot gan ēdināšanu, gan apgaismojumu, gan trokšņu līmeni, gan vizuālos stimulus. Būtu lieliski, ja šāds portfolio katram jaunietim tiktu iedots līdzi, absolvējot skolu, taču, labi zinot, ka šī nav ikdienas prakse, katrs DAC Latvijas vai pašvaldības mērogā varētu izveidot vienotu anketu, kurā ģimenei/iepriekšējai mācību iestādei/terapeitiem atliktu tikai atbildēt uz jautājumiem, un bez lielas piepūles un par velti būtu izveidots pirmais instruments, lai jaunā cilvēka ierašanās DAC būtu pēc iespējas vairāk vērsta uz viņa vajadzībām. R. Zeps uzsver, ka, ja vidi pielāgotu jau sākumā, adaptācija, pārejot no vienas vides uz citu, notiktu daudz vienkāršāk. Tas nozīmē, ka sagatavotu vidi jaunietim, nevis prasītu, lai jaunietis pielāgojas videi.

Svarīgi! Katra ģimene jau tagad, zinot, ka jaunietis apmeklēs DAC, var palūgt sava jaunieša uzvedības analītiķim, ja tāds ir, vai klases audzinātājam, izveidot šādu portfolio ar uzsvaru tieši uz sensorajām vajadzībām un citām interesēm. Ģimene no savas puses var to papildināt un, dodoties uz pašu pirmo DAC apmeklējumu, pat pirms oficiālajām “testa” nodarbībām, paņemt to līdzi un iesniegt informācijai.

Pielāgota vide – puse panākumu

Ja vide jau sākotnēji ir pielāgota cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, vēlāk nepieciešami vien nelieli individuāli pielāgojumi. Balstoties uz portfolio iegūto informāciju, dienas aprūpes centrs (DAC) jau iepriekš zina, kas konkrētajam cilvēkam vajadzīgs, tādējādi izvairoties no lieka stresa un nevajadzīgiem pārdzīvojumiem.

Viens no galvenajiem stūrakmeņiem ir sensoro vajadzību ievērošana. Ja tās preventīvi ņem vērā, iespējams novērst daudzas situācijas, kas traucētu iekļauties vidē. Tas palīdz samazināt problemātisku uzvedību vai konfliktu risku, jo pareizi pielāgota vide nerada liekus “trigerus”. Rezultātā nerodas vajadzība izstrādāt sarežģītus rīcības plānus vai iesaistīties agresīvas uzvedības intervencēs – vienkārši tāpēc, ka līdz šādām situācijām nemaz nenonāk.

Raitis Zeps uzsver: sensoro vajadzību ievērošana ir būtisks pamats piemērotas vides izveidē. No tā ilgtermiņā iegūst ne tikai cilvēki ar autismu, bet visi DAC klienti, jo risinājumi, kas darbojas cilvēkiem ar autismu, ir noderīgi arī pārējiem. Ja vide ir piemērota un komfortabla, gan klientiem, gan darbiniekiem ir vieglāk sadarboties un problēmsituācijas rodas daudz retāk.

Kādi būtu tie soļi, kas bez liela finanšu sloga veidotu sensori atbalstošu vidi, drošu vidi?

Noteikti tā ir struktūra. Dienas aprūpes centrā jāveido strukturēta vide, kas balstīta uz vizuālo atbalstu, skaidru dienas kārtību un jēgpilnām nodarbībām. Pirmais solis ir vizuāli sakārtota telpa, kurā ienākot cilvēks uzreiz redz, kas viņu gaida:

kāda ir dienas kārtība,
kur kas atrodas,
kāda ir dienas aprūpes centra dienas kārtība.

Ikdienā jau pakāpeniski tiek apgūta DAC noteiktā kārtība: kurā kabinetā strādā, kur ir klusuma telpa, kur – aktīvā zona vai deju zāle, kur strādā ar emocijām, kā arī kur ir vieta atpūtai, piemēram, televizora telpa. Taču, ja jau sākotnēji ir skaidrs un vizuāli atbalstīts šo telpu apzīmējums un vidē uzskatāmi saprotams plānojums, tas palīdz iepazīt vidi un droši tajā pārvietoties. Šāda struktūra nav vajadzīga tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – tā ir noderīga visiem. Skaidra kārtība samazina uztraukumu, problēmsituācijas, spriedzi un neparedzamību, radot drošu un paredzamu vidi ikvienam.

Praktiski piemēri, kā DAC izveidot vizuālo atbalstu:

1. Dienas grafiks pie sienas

Lielā, skaidrā vietā pie sienas izvietots attēlu vai piktogrammu grafiks, kas secīgi parāda visas dienas aktivitātes (piem., “ierodamies → brokastis → nodarbība → atpūta → pusdienas…”).

Ja grafiks mainās, nomaināmas attēlu kartītes, lai cilvēks var viegli redzēt izmaiņas.

2. Norādes un marķējumi telpās

Uz durvīm uzlīmētas piktogrammas (piem., krūzīte uz virtuves durvīm, ota uz mākslas telpas durvīm).

Grīdas līnijas vai krāsaini marķējumi, kas palīdz orientēties telpā (piem., zilā līnija ved uz klusuma telpu, sarkanā – uz ēdamzāli).

3. “Pirms–pēc” kartītes aktivitātēm

Pie katras aktivitātes zonas var būt neliels vizuāls atgādinājums: “Pirms ēšanas – nomazgā rokas” (ar secīgiem attēliem).

“Pēc darba – sakārto mantas” (ar attēlu, kur darba piederumi tiek likti kastē).

4. Emociju skala

Pie sienas izvietota emociju karte ar sejām (“priecīgs”, “dusmīgs”, “noguris” u.c.), lai cilvēks var norādīt, kā jūtas. Tas palīdz gan pašizpausmei, gan komunikācijai ar personālu.

5. “Klusuma stūris”

Skaidri iezīmēta zona ar vizuālu zīmi “klusums”, lai cilvēks zinātu, kur var atpūsties no skaņas un aktivitātēm.

Var pievienot vizuālu “stop” zīmi, ja zona ir aizņemta.

6. “Soļu kartes” sarežģītām darbībām

Ja aktivitāte sastāv no vairākām darbībām (piem., tējas pagatavošana), pieejama soļu secības karte ar attēliem: “paņem krūzīti → ieliec tējas maisiņu → uzlej ūdeni → pievieno cukuru/pienu”.

7. Maināmo aktivitāšu panelis

Ja cilvēkam ir izvēles iespējas, var noderēt panelis ar kartītēm “ko darīšu tālāk”, lai viņš pats var izvēlēties nākamo nodarbi no sagatavota piedāvājuma.

Svarīgi! Vecāki, iepazīstoties ar DAC un secinot, ka vizuālā atbalsta nav vai tas ir nepilnīgs, var runāt ar vadību par šāda palīginstrumenta ieviešanu un ko ģimene no savas puses varētu darīt, lai to īstenotu.

Mazie bezmaksas mājasdarbi DAC – izmantojam modernās tehnoloģijas!

Raitis Zeps spriež, ka visos DAC principā vajadzētu ieviest sistēmu – izveido vienreiz, un tas darbojas ilgtermiņā!

Piemēram, mums katram ir telefons, ar kuru var sagatavot īsu, informatīvu video rullīti, kas ir “mūžīgs” jeb derīgs gadiem, un fotogrāfijas. Izmantojot šo informāciju, var iepazīstināt jauno klientu un viņa ģimeni ar dienas aprūpes centru vēl pirms ierašanās. Tajā var parādīt ierašanos DAC, ieeju, telpas, vidi, iepazīstināt ar personālu. Cilvēks to var noskatīties vairākkārt – kaut 20 reizes, ja vajag, lai pirmajā dienā viss jau šķistu pazīstams. Šāds materiāls būtu ļoti palīdzošs. To varētu gan nosūtīt vecākiem, gan pievienot mājaslapā. Tas sniedz gan drošības sajūtu, gan samazina satraukumu.

“Svarīgi būtu arī vizuāli parādīt visas telpas – darba telpu, televizora telpu, tualeti, klusuma kabinetu, vingrošanas vietu u.c. Var pat uzfilmēt, kā lietot noteiktas ierīces vai kā atvērt durvis ar kodu. Šādas lietas neprasa lielus līdzekļus – tikai iniciatīvu un sapratni par to, cik nozīmīgi tas ir jaunam klientam. Patiesībā daudzas no šīm lietām ir tik pašsaprotamas, ka reizēm vienkārši neienāk prātā tās ieviest. Bet, kad tās ir ieviestas, ieguvēji ir visi – gan klienti, gan vecāki, gan centra darbinieki,“ izklāsta Raitis Zeps.

Individuālās intereses un vajadzības – atslēga uz cilvēka labsajūtu

Otra svarīgā joma ir individuālās vajadzības. Pieaugušajiem īpaši svarīgi ir ņemt vērā viņu intereses, nodarbošanās veidus un lietas, kas viņiem patīk. Tas var būt jebkas – paklājs ar specifisku faktūru, krēsls, kurā var griezties, šūpuļtīkls, skrejceliņš, silikona rotaļlietas, puzles, šahs utt. Ja šādi elementi ir iekļauti vidē, cilvēks jūtas gaidīts un saprasts. Šīs individuālās intereses un vajadzības arī būtu svarīgi aprakstīt portfolio.

Būtiski, ka daudzas no šīm lietām ir universālas un noder arī citiem, ne tikai vienam cilvēkam. Līdzīgi kā ar kafijas izvēli – ja lielākajai daļai patīk melna kafija, to ir vērts nodrošināt. Ja cilvēks ierodas vietā, kur jau ir viņam patīkami elementi, viņš šo vidi asociē ar kaut ko labu, patīkamu un interesantu.

Pirmajās tikšanās reizēs īpaši labi strādā tas, ja vienkopus izvietoti vairāki šādi elementi, radot patīkamu pārsteiguma efektu “Wow, šeit ir lieliski!”.

R. Zeps arī uzsver: “Ir svarīgi, lai jaunais klients justos labi jau no pirmās dienas. Tad cilvēkam nav jāuztraucas, vai viņš ir “piemērots” vai nav, – jo es uzskatu, ka visi ir piemēroti.”

Ja ir veikts kvalitatīvs “mājasdarbs” pirms ierašanās, viss norit daudz raitāk. Protams, situācijas mēdz būt mainīgas un neparedzamas, taču, nodrošinoties ar atbilstošiem risinājumiem, negaidītās situācijas var samazināt līdz minimumam. Un, ja pārsteigumi tomēr notiek, tie ir nelieli un viegli pārvaldāmi – tad tam ir visi nepieciešamie instrumenti.

Uzvedības analītiķis – tilts no skolas uz dienas aprūpes centru

“Šobrīd man ir lieliska iespēja strādāt ar DAC un jauniešiem, to topošajiem klientiem kā uzvedības analītiķim – mentoram. Es regulāri braucu uz dienas aprūpes centru un praktiski īstenoju visu, par ko runājam, – gan palīdzu pielāgot vidi, gan sadarbojos ar personālu. Mēs kopā ar pedagogu, vecākiem un dienas centra komandu veidojam “tiltu” no skolas uz jauno vidi, lai pāreja būtu pēc iespējas raitāka un drošāka,” stāsta Raitis Zeps.

Viņš turpina: “Mūsu darbs ir ne tikai palīdzēt jaunietim iekļauties, bet arī sagatavot komandu dažādām situācijām – no pēkšņām uzvedības izmaiņām līdz pašagresijas epizodēm. Šādas situācijas iepriekš analizējam, izstrādājam konkrētas stratēģijas, kā tās novērst vai mazināt, un vienojamies par rīcības plānu. Kad visi – vecāki, speciālisti un centra darbinieki – ir iesaistīti un ieinteresēti, šis process strādā patiešām veiksmīgi.”

Iepriekš minēto ņemot vērā, ir skaidrs, ka darbiniekiem ir vērtīgi regulāri saņemt īsas praktiskas apmācības par to, kā reaģēt dažādās situācijās: kā atpazīt sensoro pārslodzi, kā nomierināt jaunieti, ja ir kāda sarežģīta situācija, kā izmantot vizuālo atbalstu, alternatīvo komunikāciju un kā reaģēt uz problemātisku uzvedību. Šāda apmācība neprasīta lielus resursus, jo var piesaistīt uzvedības analītķi, kas apmāca visus darbiniekus un arī piedalās ikdienas rutīna un novēro vidi, situācijas.

Jēgpilna ikdiena – dzīves kvalitātes pacelšana jaunā līmenī

Tikpat nozīmīga kā vide, kurā jaunietis turpina savu dzīves ceļu, ir nodarbošanās šajā vidē. Tas viss ir saistīts, un tie ir viena ceļa secīgi posmi: vispārēji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām draudzīga vide – portfolio, lai pieslīpētu individuālas nianses, – skaidri saprotams vizuālais atbalsts telpās – sensorais atbalsts un individuālu vajadzību respektēšana – un tad jau arī saturiska, uz katra indivīda interesēm vērsta ikdienas dzīve. Šo procesu var pacelt citā līmenī, proti, varbūt kāds jau tuvojas kādas profesijas apguvei, cits – pašaprūpes un pašapkalpošanās prasmju attīstībai. Viss šis ir jāņem vērā, un tas, kas jau iepriekš ir labi izdevies, jāattīsta tālāk. Tas notiek ļoti individuāli, ņemot vērā cilvēka iespējas, vajadzības un intereses. Nevar mācīt to, kas cilvēku vispār neinteresē, – tas var radīt nepatiku vai pat agresiju.

Tāpēc vienmēr jāizvērtē individuālās vajadzības: svarīgi piedāvāt to, kas cilvēku patiesi aizrauj. “Pat ja sākumā šķiet, ka klientam “nekā nav”, mēs, izmēģinot dažādas lietas, vērojot un pierakstot novērojumus, varam atklāt viņa spējas, stiprās puses un intereses. Piedāvājam, pārbaudām, runājam savā starpā, līdz nonākam pie idejām, kas viņam varētu būt piemērotas,” spriež R. Zeps.

Viņš uzskata: “Bieži mēs pārnesam uz jauno vidi jau esošās prasmes vai nodarbes, kas var kļūt par pamatu profesionālai vai personīgai attīstībai. Tas palīdz jaunietim saprast: “Es varu turpināt darīt to, kas man patīk.” Tas ir daudz vērtīgāk nekā mehāniski piesēdināt pie stellēm vai dot darīt ko pilnīgi svešu. Piemēram, ja jaunietis jau ir izgatavojis priekšmetus ar 3D printeri, veidojis video datorā vai apguvis jaunas pašaprūpes prasmes, mēs to varam attīstīt tālāk. Ir iespējams radīt daudz mūsdienīgākas, motivējošākas nodarbes, ja vadība ir atvērta un atsaucīga.”

Kā ģimenei palīdzēt jaunietim iepazīties ar DAC?

Lai jaunietim ar autismu pirmā tikšanās ar jaunu vidi nebūtu pārāk satraucoša, Raitis Zeps iesaka, kā iepazīšanos var sadalīt vairākos mierīgos soļos.

1. diena: Vecāks kopā ar jaunieti pabrauc garām dienas centram, iespējams, ar sabiedrisko transportu. Vecāks norāda uz ēku: “Šis ir dienas centrs.” Viss – nekādas steigas, tikai vizuāls iespaids.

2. diena: Izkāpj no transporta pieturā/izmet līkumu ar auto un pietur, pastaigā garām ēkai, paskatās, kas notiek apkārt.

3. diena: Piebraukt vēlreiz, apsēsties tuvumā uz soliņa, varbūt nopirkt saldējumu. Vecāks atkal parāda ēku, norāda ieeju, pastāsta, ka tur notiek dažādas nodarbības.

Nākamais solis: Dienas centrs var uzaicināt vecāku un jaunieti ienākt iekšā, īsi parādīt telpas un atvadīties. Pirmajā reizē nevajadzētu uzreiz vest skaļākajā telpā vai sākt garas sarunas. Tikai maza, īslaicīga vizīte.

Svarīgi ir radīt pozitīvu pirmo iespaidu – piemēram, pirmajā vizītē apsēsties pie galda klusā telpā, padzert kafiju vai tēju, parunāt neformāli. Lai izvairītos no garām, nogurdinošām sarunām, ko jaunietis varētu neizturēt, iestāde jau iepriekš var iepazīties ar informāciju par viņu. Šo palīdz nodrošināt jau minētais portfolio.

Šāda pieeja palīdz jaunietim sajusties droši, vecākam būt mierīgam, bet iestādei – jau no pirmās reizes sākt attiecības pozitīvā gaisotnē.

Motivācija ģimenei un vecākiem – nekad nepadoties

Ko Raitis Zeps iesaka ģimenēm?

Pirmkārt, būt informētiem un saglabāt pārliecību par savu bērnu. Svarīgi saprast, ka jaunietim ir potenciāls – daudz lielāks, nekā dažkārt šķiet no malas. “Nekad nenovērtējiet savu jaunieti par zemu. Vienmēr meklējiet viņa stiprās puses un ticiet, ka viņš var attīstīties,” viņš uzsver.

Otrkārt – nepadoties. Meklēt informāciju, lasīt, sadarboties ar citiem vecākiem, veidot atbalsta grupas un kopienas. Dalīties pieredzē, iedrošināt citus un ļaut iedrošināt sevi. Zināt savas tiesības un aktīvi tās izmantot. Ja vienas durvis aizveras, klauvēt pie citām. Ja kāds centrs nav gatavs pārmaiņām, meklēt citu – tādu, kurš ir atvērts jaunām pieejām jau no paša sākuma.

Svarīgi arī sadarboties ar pašvaldību vai citām institūcijām, kas finansē pakalpojumus. Informēt tās par reālo situāciju, aicināt pārskatīt programmas, ieviest vienotu sistēmu vai veidot jaunas iniciatīvas. Vecāku balss var būt ļoti spēcīgs impulss pārmaiņām.

“Patiesībā vecāki nereti ir tie, kas veido “tiltu” starp bērna ikdienu un pakalpojumu sniedzējiem, – un tas tilts var būt izturīgs, ja to ceļ kopā ar mērķtiecību un sadarbību,” smaidot saka R. Zeps.

Rakstu sagatavoja Daiga Siliņa. Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.

Iepazīšanās ar dienas aprūpes centru: ko sagaidīt, ko jautāt, kā sagatavoties?

Fri, 15 Aug 2025 09:19:00 +0000

Domājot par jaunieti ar autismu, kuram pēc izglītības iestādes absolvēšanas jāsāk jauns dzīves posms, apmeklējot dienas aprūpes centru (turpmāk – DAC), ģimeni pārņem plašs emociju spektrs. Bieži vien šis jaunietis mācību iestādē ir pavadījis deviņus līdz divpadsmit gadus, iespējams, mainot skolas, sasniedzot daudz uzvaru, reizēm saskaroties arī ar grūtībām. Izglītības vide ir bijusi pazīstama, droša un stabila – zināmas telpas, pieredzējis personāls, skaidrs dienas ritms un tradīcijas. Taču tagad viss mainās. Kādas būs šīs pārmaiņas? Vai DAC būs piemērots un autismam draudzīgs, vai jaunieša vajadzības tiks ņemtas vērā?

Lai pakalpojuma sniedzējs labāk iepazītu klientu, kā arī pašam klientam un viņa tuviniekiem rastos priekšstats, vai konkrētais dienas aprūpes centrs ir piemērots, pirms klienta oficiālas uzņemšanas pakalpojumā ir paredzētas 1-5 izmēģinājuma dienas.

Šī kārtība ir izveidota sadarbībā ar sociālajiem dienestiem un tiek īstenota kopš 2021. gada kā atbildīga pieeja klientu vajadzību izvērtēšanai. Mērķis ir izvairīties no situācijām, kurās tiek izsniegts nosūtījums uz pakalpojumu, bet drīz pēc tam kļūst skaidrs, ka tas nav piemērots, – rezultātā tiek lieki tērēts laiks un resursi, lai veidotu jaunu dokumentāciju.

Par to, kā šobrīd norisinās iepazīšanās process ar topošo DAC klientu, stāsta biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes locekle Ieva Krusta.

Ir svarīgi atzīmēt, ka gan Latvijā kopumā, gan tikai Rīgā darbojas vairāki DAC pakalpojumu sniedzēji un līdz šim nav bijis vienotas prakses iepazīšanās organizēšanā ar jauno klientu. Tas atstāts katra pakalpojuma sniedzēja ziņā. Tā kā organizācijā “Rūpju bērns” darbojas dažādas institūcijas ar atšķirīgiem uzskatiem par pakalpojuma īstenošanu, arī klienta iepazīšanas process katrā DAC var noritēt ļoti atšķirīgi, taču neatkarīgi no tā jau pirms izmēģinājuma dienām jāveic vēl virkne pasākumu.

Pirms izmēģinājuma dienām – kas jāizdara ģimenei?

Pirmkārt, jāvēršas pie sava sociālā darbinieka vai savā sociālā dienesta teritoriālajā centrā ar iesniegumu, kurā izsaka vēlmi un nepieciešamību pēc DAC pakalpojuma. Šajā posmā sociālais darbinieks informē ģimeni par pašvaldības kārtību, kā pieteikties DAC pakalpojuma saņemšanai, veic klienta izvērtēšanu un, balstoties uz iesniegto dokumentāciju un savu izvērtējumu, sniedz ģimenei informāciju par to, ar kuru DAC būtu jāsazinās tālāk. Vienlaikus sociālais dienests informē DAC par iespējamajiem jauniem klientiem.

Praksē ģimenes bieži vien sāk sarunas tieši ar DAC, uzzinot par pakalpojumu no citiem vecākiem vai sociālajos tīklos. Šādā gadījumā DAC norāda pareizo ceļu – kā un kur iesniegt iesniegumu. Tā veidojas neformāla pirmā iepazīšanās.

Pirmā tikšanās DAC ar ģimeni – ar vai bez klienta?

Pēc sociālā dienesta sniegtās rekomendācijas klienta ģimene vai likumiskais pārstāvis sazinās ar izvēlēto DAC un norunā pirmo satikšanās reizi, kas vēl nav izmēģinājuma apmeklējums. Šajā gadījumā var rasties jautājums, vai uz to doties kopā ar potenciālo klientu. I. Krusta min, ka ikviena situācija ir individuāla, tāpēc lēmums par pirmo tikšanos ar klientu vai tikai ar viņa piederīgajiem tiek pieņemts atkarībā no konkrētās situācijas un vajadzībām.

“Bieži ģimenes jau iepriekš izsaka bažas, piemēram, vai jaunietis spēs noturēt uzmanību vai mierīgi piedalīties sarunā. Šādos gadījumos mēs pielāgojamies,” tā I. Krusta.

Tiek piesaistīts otrs darbinieks, kas var uzņemties atbalsta lomu klientam sarunas laikā.
Ja nepieciešams, darbinieks ar klientu dodas ārpus telpām pastaigā vai nodarbina viņu citā veidā, kamēr tiek veikta saruna ar ģimeni.
Šāda pieeja ne tikai nodrošina sarunas norisi, bet arī ļauj vērot klienta uzvedību, reakcijas un uzmanības noturību reālās situācijās.

Pēc šādas tikšanās darbinieki savstarpēji apmainās ar novērojumiem, kas palīdz labāk izprast klienta uzvedību, spējas un iespējamos izaicinājumus. Tas ļauj izdarīt pārdomātākus secinājumus par klienta piemērotību konkrētajam pakalpojumam vai nepieciešamo atbalsta apjomu.

Šī neformālā pirmā tikšanās, kurā kopā ar ģimeni pārrunā jaunieša spējas, vajadzības, atbalstu, veselības jautājumus un to, kas var radīt satraukumu, ir ļoti svarīga. Biedrībā “Rūpju bērns” šo tikšanos vada sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Margita Erele, kura pēc sarunas iesaka piemērotāko centru. Izvērtējot DAC piemērotību, jāņem vērā ģimenes un jaunieša vajadzības, kā arī pakalpojuma pieejamība, jo bieži ir rindas, bet pakalpojums vajadzīgs steidzami.

Nākamā ir iepazīšanās tikšanās jau konkrētajā DAC. Šajā reizē klients un ģimene var apskatīt telpas, iepazīties ar nodarbībām, personālu un citiem klientiem. Šīs sagatavošanās tikšanās veicina veiksmīgu iepazīšanos un nodrošina, lai jaunietis justos pēc iespējas drošāk un ērtāk, kad ieradīsies uz izmēģinājuma dienām DAC.

Izmēģinājuma dienas DAC – kādēļ tās vajadzīgas un kā tās notiek

Tikai pēc tam, kad ir izieti šie posmi, klients ar tuviniekiem nokļūst iepazīšanās noslēguma posmā – pie izmēģinājuma dienām. Pašlaik pakalpojuma saņemšanas kārtība paredz, ka pirms klienta uzņemšanas dienas aprūpes centrā viņam jāapmeklē tā sauktās izmēģinājuma dienas. Šo dienu skaits var būt no vienas līdz piecām, un tas tiek saskaņots ar katru ģimeni individuāli, ņemot vērā gan klienta vajadzības, gan pielāgošanās spējas.

“Lai gan reizēm jau pēc pirmās dienas ir iespējams skaidri saprast, ka cilvēks labi iekļaujas centrā un atbilst pakalpojuma saturam, mēs vienmēr iesakām izmantot pilnu izmēģinājuma periodu – visas piecas dienas,” stāsta Ieva. Kāpēc tas ir svarīgi?

Ne vienmēr pietiek ar vienu dienu, lai pilnvērtīgi novērtētu klienta vajadzības.
Piecu dienu laikā iespējams labāk iepazīt cilvēku, viņa uzvedību dažādās situācijās, kā arī spēju pielāgoties un iesaistīties aktivitātēs.
Tas dod iespēju darbiniekiem novērot, vai nepieciešams papildu atbalsts, piemēram, individuāla uzraudzība vai asistents.

Kāpēc izmēģinājuma dienas ir vērtīgas?

Tās dod iespēju novērot klienta uzvedību, sociālās prasmes un vajadzības reālās situācijās.
Klients pats var justies drošāk, jo nav uzreiz jāpieņem galīgs lēmums.
Pakalpojuma sniedzējam ir laiks saprast, kāds atbalsta apjoms nepieciešams, un jau sākotnēji izveidot kontaktu ar piederīgajiem.
Ja parādās nevēlama vai sarežģīta uzvedība, šajās dienās var kopā ar ģimeni meklēt labākos risinājumus, dalīties pieredzē un vienoties par atbalsta stratēģijām.

Ko darīt, ja klients pirmajās dienās šķiet ļoti noslēgts vai uzvedībā – grūti prognozējams?

Ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai pielāgotos, – pat vairāki mēneši. Dažiem klientiem pat atnākšana uz centru jau ir milzīgs solis. Tāpēc:

Pirmajā dienā klientam tiek dota iespēja vienkārši būt telpā, novērot, pierast pie vides.
Nav obligāti uzreiz jāiesaistās grupas darbā — var sākt ar īsu uzturēšanos vai dalību vienā aktivitātē.
Ja cilvēks izjūt trauksmi vai diskomfortu, tas ir normāli — darbiniekiem jāpielāgojas klienta spējām, nevis otrādi.

Individuāla pieeja dažādiem klientiem

Mūsu pieredze rāda, ka ne visiem klientiem piemērota darbība lielā, dinamiskā centrā. Tiem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi vai izteikta jutība pret stimulu pārbagātību, piemērotāka ir mierīga vide, kurā nav daudz cilvēku.

Mūsu biedrībā tas ir iespējams — mums ir gan lieli centri, piemēram, “Cerību ligzda” ar 48 vietām, gan arī nelieli centri ar 12-15 vietām, kur atmosfēra ir mierīgāka un personiskāka. Tādā veidā katram klientam var piemeklēt piemērotāko vidi.

Atšķirības starp ģimenes redzējumu un reālo situāciju

Praksē ir bijuši gadījumi, kad ģimenes sniegtā informācija atšķiras no tā, ko mēs novērojam centra vidē. Tas nav uzskatāms par neprecizitāti vai kļūdu – bieži vien tas ir tikai atšķirīgs skatījums uz situāciju vai vienkārši ierobežota pieredze ar citu vidi.

Tieši tāpēc ir svarīgi, lai:

Klients būtu novērojams reālajā situācijā, ne tikai balstoties uz aprakstu.
Būtu iespējama tieša un atklāta komunikācija ar ģimeni, lai kopā atrastu labākos veidus, kā atbalstīt klientu.
Novērojumi tiktu dokumentēti un pārrunāti komandā, lai nodrošinātu vienotu izpratni par klienta vajadzībām.

Panākumu atslēga – sadarbība visos līmeņos

Ieva Krusta skaidro:
”Mēs kā pakalpojuma sniedzēji ļoti novērtējam, ja ģimene jau sākumā atklāti pastāsta par jaunieša spējām, interesēm, vajadzībām, kā arī par grūtajiem brīžiem. Tikai tā mēs varam kopīgi izdomāt, kā labāk organizēt atbalstu. Mēs atbildam ne tikai par šo vienu cilvēku, bet arī par pārējo klientu drošību, un dažkārt ir svarīgi paredzēt situācijas, kas varētu notikt.”

Piemēram, ja jaunietim – īpaši jaunietim ar autismu – ir ļoti svarīga dienas kārtība un strukturēta diena, tad ir būtiski, lai vecāks par to laikus informē pakalpojuma sniedzēju. Ja ir nepieciešama skaidra struktūra un pārskatāms dienas plāns, to var kopīgi izveidot, jau pirmajā tikšanās reizē vienojoties, kā šī diena noritēs.

“Tas palīdz gan bērnam, gan mums kā speciālistiem,” uzsver Ieva.

Dienas plāns tiek izmantots ne visos centros, bet tajos gadījumos, kad ir skaidri redzams, ka tas klientam palīdz. Ilggadēji klienti, kas nāk jau 10 vai 20 gadus, bieži vien plānu vairs neizmanto – viņiem viss jau ir pazīstams un saprotams. Taču jaunajiem, sevišķi tiem, kuri nāk tieši no skolas, šī metode bieži vien ir ierasta un ļoti noderīga. Tāpēc, ja vecāki saka, ka bērnam ir svarīga struktūra, tas tiek uzreiz ņemts vērā, plāns izstrādāts un izmantots.

“Arī citos aspektos mēs esam atvērti sadarbībai. Ja ģimenei ir kādi konkrēti ieteikumi vai vēlmes – piemēram, ka bērnam būtu svarīgi, lai viņam uzreiz ir sava vieta jaciņai vai apaviem, – mēs to varam nodrošināt. Tas veido drošības un stabilitātes sajūtu, kas ir īpaši svarīga cilvēkiem ar autismu. Tāpat varam pielāgot arī iepazīšanos ar centru. Ja bērnam būtu vieglāk, ja viņš jau pirms ierašanās redzētu telpas vai cilvēkus, ar kuriem tiksies, – mēs varam atsūtīt fotogrāfijas vai vienoties par iepriekšēju vizīti. Šāda iespēja pastāv, tikai līdz šim vecāki to reti ir prasījuši – varbūt vienkārši neuzdrošinās. Bet tehniski tas ir pilnīgi iespējams,” Ieva iedrošina.

Arī tikšanās pirmo reizi nav obligāti jāorganizē tā, ka bērns uzreiz nāk un tiek ievests svešā vietā starp svešiem cilvēkiem. Svarīgi ir arī jau sākumā vienoties ar klientu un viņa tuviniekiem par to, cik ilga būs pirmā uzturēšanās reize centrā. Kādam tas var būt pilnas dienas apmeklējums, bet citiem – īpaši tiem, kuriem ir grūtības pielāgoties jaunai videi, – pietiek ar pāris stundām. Piemēram, cilvēkiem, kuri ilgstoši ir palikuši mājās un nav bijuši sabiedrībā pat 10 gadus, jau pati iziešana no mājas un nokļūšana centrā ir milzīgs solis. Šādos gadījumos ir svarīgi sākt pakāpeniski – ar īsu vizīti, iespēju vienkārši būt telpā, pavērot notiekošo vai iesaistīties kādā vienkāršā aktivitātē.

Atklātība, par spīti bailēm

Ieva turpina: “Mēs kā pakalpojuma sniedzēji ļoti novērtējam, ja ģimene jau sākumā atklāti pastāsta par jaunieša spējām, interesēm, vajadzībām, kā arī par grūtajiem brīžiem. Tikai tā mēs varam kopīgi izdomāt, kā labāk organizēt atbalstu. Mēs atbildam ne tikai par šo vienu cilvēku, bet arī par pārējo klientu drošību, un dažkārt ir svarīgi paredzēt situācijas, kas varētu notikt. Līdz ar to, lai cik sarežģītas vai pat apkaunojošas dažas situācijas neliktos, – par tām ir jārunā. Tas nav vienkārši, bet par to ir jāsaka. Tad mēs varam laicīgi izstrādāt stratēģijas, kā rīkoties. Tas, ko mēs nekad nevēlamies, ir situācija, kur par kaut ko svarīgu netiek pateikts un pēc tam rodas pārpratumi vai neparedzētas reakcijas. Tad rodas jautājums: “Kāpēc jūs par to neteicāt jau sākumā?” Tāda situācija neveicina labu sadarbību.”

Taču viņa lieliski saprot, kādēļ tādas situācijas var veidoties, kāpēc vecāki dažkārt kautrējas vai baidās stāstīt – viņiem ir svarīgi, lai bērns vispār tiktu kādā pakalpojumā. Tāpēc dažreiz viņi slēpj kādas sarežģītākas lietas, lai “neizskatītos slikti” un netiktu noraidīti. Bet, ja ir uzticēšanās un atklāta komunikācija, tad sadarbība tiešām var būt veiksmīga.

“Un jā – nereti šajās sarunās vecāki ir ļoti emocionāli. Viņi dalās pārdzīvojumos, nogurumā, kas uzkrāts ilgstoši. Un tas ir labi. Tas parāda viņu atklātību un vēlmi sadarboties un palīdz mums vēl labāk saprast, kādu atbalstu viņiem un viņu bērnam vajag,” Ieva iezīmē šo tikšanos emocionālo pusi.

Darbinieku uzdevums izmēģinājuma dienu laikā

Darbiniekiem šajā dienā ir svarīgi vērot, kā cilvēks jūtas dažādos dienas posmos – gan no rīta, gan pēcpusdienā. Ja dienas beigās ierodas piederīgie, ir lietderīgi ar viņiem pārrunāt klienta pašsajūtu, novērojumus un iespējamās reakcijas pēc atgriešanās mājās – vai cilvēks ir bijis satraukts, noguris, vai, tieši otrādi, apmierināts un ieinteresēts. Ja iespējams, arī ar pašu klientu vēlāk būtu ieteicams aprunāties par pieredzēto – kas patika, kas varbūt radīja diskomfortu. Šāda atgriezeniskā saite ir ļoti būtiska, lai varētu atbilstoši pielāgot pakalpojumu turpmāk.

Tas, ko ievērojam kā pamatprincipu, – novērot un pielāgoties katra klienta spējām un vajadzībām. Vienam piemērots būs pilnas dienas apmeklējums jau no pirmās dienas, citam – īsāka uzturēšanās, pakāpeniska iesaistīšanās. DAC uzdevums ir nodrošināt vidi, kurā cilvēks jūtas droši un var attīstīties savā tempā.

Kas notiek pēc izmēģinājuma dienām?

Kad izmēģinājuma periods ir noslēdzies, pakalpojuma sniedzējs sagatavo atzinumu par klienta:

atbilstību pakalpojuma saturam;
nepieciešamā atbalsta apjomu.

Šis atzinums tiek iesniegts sociālajam dienestam, kurš, pamatojoties uz sniegto informāciju:

pieņem gala lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu;
vai, ja nav brīvu vietu, klientu iekļauj rindā.

Iepazīšanās ar Dienas aprūpes centru nav tikai formāls process – tā ir nozīmīga pāreja, kas prasa sagatavošanos, sapratni un, galvenais, sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Jo vairāk DAC darbinieki zina par klientu jau sākumā, jo labāk var pielāgot vidi un atbalstu, lai šis jaunais dzīves posms būtu iespējami mierīgs un veiksmīgs gan pašam jaunietim, gan viņa ģimenei. Lēmums uzsākt DAC apmeklējumu bieži vien nāk ar plašu emociju gammu, pārdomām un arī šaubām. Taču, ja sākumā tiek ieguldīts laiks un uzmanība, ja veidojas savstarpēja uzticēšanās un atklātība, tad ieguvēji ir visi – visvairāk jau pats jaunietis, kuram šī vide kļūst par nākamo pieturpunktu ceļā uz piepildītu un stabilu ikdienu.

Kas ir vieglā valoda un kam tā var palīdzēt?

Sun, 13 Jul 2025 15:22:00 +0000

Vieglā valoda (angļu val. easy-to-read language, arī easy-read) ir pēc īpašas metodikas sagatavots teksts, lai sarežģītu informāciju pārvērstu skaidrā, pieejamā un saprotamā saturā. Šādā veidā pasniegta informācija palīdz cilvēkiem ar kognitīviem vai intelektuālās attīstības traucējumiem būt neatkarīgākiem savās ikdienas darbībās, jo viņiem nav jālūdz citiem palīdzība, lai saprastu rakstītā nozīmi.

Svarīgi atzīmēt, ka vieglā valoda nav tas pats, kas vienkāršā valoda (angļu val. plain language). Turklāt ne vieglā valoda, ne vienkāršā valoda nav tas pats, kas satura vienkāršošana vai saīsināts satura atstāsts, abu metodiku mērķis ir padarīt informāciju pieejamu un saprotamu, nemazinot tās nozīmi. Vieglā valoda ir pieejamības rīks, savukārt vienkāršā valoda ir rīks, lai padarītu kādai nozarei specifisku informāciju saprotamu plašākai auditorijai.

Kam var palīdzēt vieglā valoda?

Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, valodas attīstības traucējumiem, autismu, izteiktu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), mācīšanās traucējumiem, ar novecošanos saistītu kognitīvo spēju samazinājumu, demenci, pēc insulta, pēc galvas traumas vai slimības rezultātā gūtiem kognitīviem traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar zemu lasītprasmi.

Bet patiesībā vieglā valoda nav domāta tikai konkrētām cilvēku grupām ar kādām diagnozēm, tā var noderēt jebkuram, kurš steidzas vai ir pārguris, cilvēkiem, kuri sāk apgūt svešvalodu, kā arī bērniem.

Vieglās valodas raksturlielumi

vienkārša, tieša valoda
tiek izmantoti ikdienā bieži lietoti vārdi
netiek lietots žargons, pārnestas nozīmes un abstrakti jēdzieni
īsi teikumi un rindkopas
vienā teikumā ir pausta tikai viena doma
netiek lietota ciešamā kārta
lieli, skaidri burti
platas rindstarpas (daudz balta laukuma)
teksts ir papildināts ar attēliem vai simboliem
loģiska, soli pa solim izklastīta informācija

Kas vieglā valoda NAV?

vieglā valoda nav informācijas pārmērīga vienkāršošana
vieglā valoda nav infantilizācija
vieglā valoda nav tikai īsāku teikumu veidošana, jo pieprasa, lai tiktu rūpīgi apsvērta informācijas struktūra, valodas izvēle un vizuālais noformējums
vieglā valoda nav universāls risinājums un neaizstāj specializētu komunikācijas atbalstu

Kur izmantojama vieglā valoda?

Vieglā valoda var būt svarīga dažādos kontekstos:

Izglītības jomā. Vieglā valoda var padarīt mācību materiālus, mācību literatūru, izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumus, uzdevumu/pārbaudījumu noteikumus pieejamākus visdažādākajiem skolēniem un mazināt nepieciešamību pēc papildu skaidrojumiem no pedagoga vai mācību asistenta puses, veicinot neatkarību un sekmējot patstāvīgu darbu.
Vienkāršākiem vārdiem paskaidrojot sarežģītus jēdzienus, lietojot skaidru valodu un izmantojot vizuālus palīglīdzekļus, iespējams uzlabot izpratni un mācībās palīdzēt skolēniem ar papildu atbalsta vajadzībām (mācīšanās traucējumiem, garīga rakstura traucējumiem u.c., kā arī ar valodas barjeru) gan vispārizglītojošajās, gan speciālajās izglītības iestādēs.
Šāda iekļaujoša pieeja var uzlabot vispārējos izglītības rezultātus un, lai arī ne visiem, kam var noderēt vieglā valoda, ir funkcionāli traucējumi vai invaliditāte, tā saskan arī ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 24. pantu – dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz izglītību.
Nodarbinātības jomā. Konvencijas 27. pants aizsargā personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem. Darbs ir būtisks elements patstāvīgas dzīves veicināšanā. Vieglā valoda var nodrošināt, ka darbinieki var piekļūt būtiskai informācijai – darba sludinājumiem, darbinieku rokasgrāmatām, veselības un darba drošības noteikumiem un mācību materiāliem. Tas var palielināt darbinieku apmierinātību un nemainību darbavietā, samazināt nelaimes gadījumu skaitu un uzlabot produktivitāti.
Veselības aprūpes jomā. Vieglā valoda var padarīt saprotamākas medicīniskās procedūras, veidlapas, informatīvos bukletus un norādījumus par apmeklējumu. Tā var palīdzēt pacientiem pieņemt informētus lēmumus par savu veselību un mazināt trauksmi, ko rada neizpratne un neparedzamība.
Sabiedrisko un juridisko pakalpojumu pieejamībā. Izmantojot vieglās valodas principus, juridiskos dokumentus, informāciju par balsošanu, tiesību un atvieglojumu skaidrojumus, sabiedriskās drošības instrukcijas un sociālo pakalpojumu vadlīnijas var padarīt pieejamākus un saprotamākus plašākai auditorijai.
Ikdienas dzīvē. Lai veiksmīgi dzīvotu sabiedrībā un sasniegtu pēc iespējas lielāku patstāvību, nepieciešams, lai nozīmīga informācija būtu pieejama pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Vieglajā valodā pieejama informācijai par pilsētvidi, sabiedrisko transportu, publiskajām ēkām un telpām, rīcību ārkārtas situācijās u.tml. var nodrošināt, ka ikviens var brīvi pārvietoties, baudīt savu pilsētu un justies droši. Tāpat noderīgi, lai ir pieejama informācija par vietējiem pasākumiem, atbalsta grupām, programmām, brīvprātīgā darba iespējām utt., kā arī ziņas (lokālā un pasaules mērogā). Latvijas Sabiedriskie mediji jau piedāvā dienas svarīgākās ziņas vieglajā valodā.
Kultūras, sporta un atpūtas pasākumu pieejamībā.

Kas sagatavo tekstus vieglajā valodā?

Tekstus vieglajā valodā var sagatavot jebkurš, kas apguvis nepieciešamo metodiku; tie var būt gan indivīdi, gan specializēti uzņēmumi vai organizācijas, tulkošanas biroji. Latvijā var vērsties pie Vieglās valodas aģentūras.

Kā vieglā valoda palīdz cilvēkiem ar autismu?

Pēc pašreizējām aplēsēm apmēram pusei cilvēku ar autismu ir intelektuālās attīstības traucējumi, un tie var apgrūtināt sarežģītas informācijas izpratni; arī lasītprasme var būt zema, tāpat var būt grūtības ilgstoši noturēt uzmanību. Daudziem cilvēkiem ar autismu ir arī grūtības saprast abstraktus jēdzienus, pārnestas nozīmes (metaforas, hiperbolas, frazeoloģismus u.c.). Teksti vieglajā valodā informāciju sniedz burtiski, tieši un skaidri un mazina trauksmi, kas saistīta ar sarežģītu tekstu izpratni.

Raksts tapis projekta "Autismam draudzīgs" ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.

Kā rīkoties, ja rodas problēmas dienas aprūpes centrā?

Thu, 26 Jun 2025 13:32:00 +0000

Šīs sērijas pirmajā rakstā soli pa solim apskatījām procedūru, kā notiek dienas aprūpes centra (turpmāk – DAC) izvēle, dokumentu sagatavošana un iestāšanās rindā Rīgas Sociālajā dienestā uz pakalpojuma saņemšanu. Šajā rakstā izklāstu, kā rīkoties, ja rodas sarežģījumi, jau saņemot DAC pakalpojumu.

Kad pieteikšanās un gaidīšanas periods ir aiz muguras un klients uzsācis DAC apmeklēšanu, nevar izslēgt iespēju, ka var rasties dažādas problēmsituācijas. Tas var notikt, neskatoties uz iepriekš veikto psihiatra un sociālā dienesta izvērtējumu, kā arī DAC informatīvo atzinumu. Problēmas var būt, piemēram: nesaskaņas starp klientiem, grūtības saprasties ar personālu, atšķirīgas vajadzības starp klientiem, pārlieku augsts trokšņu līmenis u.c.

Šādos gadījumos nevajadzētu cerēt, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Ja pamanāmas satraucošas pazīmes, būtu svarīgi nekavējoties rīkoties – gan no ģimenes vai likumiskā pārstāvja, gan no pakalpojuma sniedzēja puses. Pirmais un būtiskākais solis ir saruna. Jebkurš konflikts vai nesaskaņas jācenšas risināt, pirms situācija eskalējas un kļūst par šķērsli klienta turpmākai dalībai DAC.

Kā būtu pareizi rīkoties gan ģimenēm vai likumiskajiem pārstāvjiem situācijās, gan DAC atbildīgajām personām, kad pie apvāršņa sāk samilzt tumši mākoņi?

Pēc sarunas ar DAC atbildīgajām personām var tikt izstrādāts rīcības plāns. Ja pēc pārrunām secināts, ka problēmu nevar atrisināt (piemēram, pastāv ilgstošs konflikts starp klientiem), ieteicams mainīt DAC. Šādā gadījumā klients vai viņa likumiskais pārstāvis raksta iesniegumu vēlamā DAC vadītājam, lūdzot iespēju pāriet uz citu centru. DAC vadītāji savstarpēji sazinās, un, tiklīdz izvēlētajā DAC atbrīvojas vieta, tiek slēgts jauns līgums un klients gaida uzaicinājumu.

Ja jaunais DAC uzskata, ka nepieciešams atkārtoti izvērtēt klienta piemērotību, izvērtēšana tiek veikta centra ietvaros un nav saistīta ar Rīgas Sociālā dienesta (RSD) iepriekš pieņemto lēmumu. Tā notiek arī tad, ja DAC jāmaina citu objektīvu iemeslu dēļ – piemēram, dzīvesvietas maiņas dēļ. Šajā gadījumā nav nepieciešama atkārtota psihiatra izvērtēšana vai jauna stāšanās rindā – šiem klientiem tiek piešķirta prioritāte.

Citas situācijas, kas var novest pie DAC maiņas vai pakalpojuma izbeigšanas

Viens no instrumentiem, kas tiek pielietots, lai monitorētu klientu labbūtību DAC, ir RSD vienreiz gadā veiktā katra klienta individuālā izvērtēšana. Tiek analizēts, vai pakalpojums joprojām atbilst klienta vajadzībām un kā notiek sociālās rehabilitācijas plāna izpilde. Ja izvērtēšanas laikā tiek konstatēts, ka pakalpojums ir klientam atbilstošs, tas tiek turpināts. Ja izvērtēšanas rezultāti liecina, ka DAC vairs nav piemērots (piemēram, klients ir gatavs doties uz specializētām darbnīcām vai darba tirgu, vai ir konstatētas kontrindikācijas), pakalpojums var tikt izbeigts.

DAC vienpusēji nevar izlemt par klienta dalības pārtraukšanu. Ja DAC nespēj atrisināt problēmsituāciju sarunu ceļā, tiek sasaukta starpinstitucionālā sapulce, kurā piedalās DAC, RSD, iespējams, arī ārstniecības personas un ģimenes pārstāvji. Tās mērķis ir vienoties par tālāko rīcību. Šādu tikšanos rīko, lai RSD pieņemtajos lēmumos būtu pēctecība, jo, ja DAC izbeidz līgumattiecības ar klientu, šajā brīdī visas DAC saistības ar viņu ir noslēgtas, taču RSD jāpalīdz ģimenei ar informāciju un pakalpojumiem, kas piemēroti šādā situācijā.

Ja klients vai viņa pārstāvis nav piedalījies sapulcē, RSD viņu informē par pakalpojuma izbeigšanu un uzaicina uz novērtējumu, ko RSD veic pakalpojumu izbeidzot, lai saprastu klienta stāvokli un ko piedāvāt izbeigtā pakalpojuma vietā. Piemēram, iespējams, klientam ir jāārstējas slimnīcā vai jāapmeklē kāda cita ārstniecības iestāde un pēc ārstēšanās kursa beigām psihiatrs jau var dot atzinumu, ka kontrindikācijas DAC pakalpojuma saņemšanai vairs nepastāv. Pēc DAC sagatavotās dokumentācijas RSD darbinieks kopā ar DAC pārstāvi tiekas ar klientu un pieņem galīgo lēmumu. Ja RSD uzskata, ka DAC pakalpojums jāturpina, DAC ir jāmeklē risinājumi problēmas novēršanai lokālā līmenī.

Šo noslēdzošo izvērtēšanu uzsāk DAC, kur tiek aizpildīta attiecīgā klienta karte un nosūtīta uz RSD, kur tālāk jau RSD darbinieks kopā ar DAC pārstāvi, kurš veica izvērtējumu, satiekas ar klientu viņam ērtā teritorijā un pabeidz izvērtējumu. Gala lēmumu šajā procesā pieņem RSD, un tas var arī būt tāds, ka klientam jāturpina saņemt DAC pakalpojums, pat ja DAC pārstāvji ir vērsušies ar iesniegumu RSD un uzskatījuši pretēji. Ja RSD uzskata, ka DAC pakalpojums jāturpina, DAC ir jāmeklē risinājumi problēmas novēršanai lokālā līmenī.

DAC pakalpojuma izbeigšanas veidi

RSD var izbeigt pakalpojumu šādos gadījumos:

Klienta iesniegums par vēlmi izbeigt pakalpojuma saņemšanu;
Pakalpojuma sniedzēja sniegtā informācija (piemēram, psihiatra atzinums par kontrindikācijām);
RSD izvērtējuma secinājumi par pakalpojuma neatbilstību.

Ja pakalpojums tiek izbeigts un vēlāk klients vēlas to atjaunot, bet kontrindikāciju vairs nav, jāstājas rindā no jauna. Šādā gadījumā nav prioritātes un jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti no jauna (piemēram, psihiatra atzinums, ģimenes ārsta izziņa utt.).

Svarīgi: Jebkuru RSD lēmumu klients vai viņa pārstāvis var pārsūdzēt viena mēneša laikā.

Kādas ir alternatīvas DAC pakalpojumam?

Ja DAC pakalpojums tiek izbeigts, RSD gala novērtējumā analizē klienta stāvokli un var piedāvāt citus atbalsta veidus, piemēram:

aprūpi mājās,
silto pusdienu piegādi,
drošības pogu,
individuālās rehabilitācijas programmas,
dzīvesvietu ar sociālo aprūpi.

Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā konkrētā klienta vajadzības, un nav vienotas receptes visiem gadījumiem.

Kliedējot dažus izplatītus mītus par autismu

Tue, 08 Apr 2025 13:05:00 +0000

Autiskā spektra traucējumi ir sarežģīts neirālās attīstības traucējums, kas skar cilvēkus visā pasaulē – saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm, 1% pasaules iedzīvotāju ir autisma spektrā. Dažās pasaules valstīs izplatības rādītāji ir augstāki – tas var būt saistīts ar atšķirībām diagnostikas metodēs un kritērijos.

Neraugoties uz pieaugošo autisma atpazīstamību, diagnožu skaitu un informētību, aizvien sastopami daudzi mīti un maldīgi priekšstati par autismu, kas izraisa pārpratumus un stigmatizāciju. Šo mītu kliedēšana ir ļoti svarīga, lai veicinātu iekļaujošāku un atbalstošāku sabiedrību cilvēkiem ar autismu un viņu ģimenēm. Rakstā ieskicējam un atspēkojam biežāk sastopamos.

Mīts: Tikai bērniem ir autisms.

Patiesība: Kādreiz patiešām tika uzskatīts, ka autisms ir tikai bērniem, un arī Starptautiskā Slimību un veselības problēmu klasifikatora 10. redakcijā, ko Latvijā pagaidām lieto diagnožu noteikšanai, autisms ir pie bērnu diagnozēm. Taču tas tapis pirms vairāk nekā 30 gadiem un mūsdienās zinām, ka bērni ar autismu izaug par pieaugušajiem ar autismu. Par pieaugušajiem ar autismu tiek retāk runāts, un viņiem nepieciešamā atbalsta bieži trūkst – gan Latvijā, gan citur pasaulē. Visu vecumu cilvēki ar autismu ir pelnījuši tikt uzklausīti, saprasti un atbalstīti. Pašlaik ir svarīgi gan uzlabot atbalsta sistēmas pieaugušajiem ar autismu, gan novērst situācijas, kurās diagnoze "pazūd", sasniedzot pilngadību, gan arī atvieglot piekļuvi diagnostikai un diagnozes saņemšanai tiem pieaugušajiem, kuri bērnībā diagnozi nesaņēma un bieži slēpjas aiz citām diagnozēm. Tas ir plašs, visaptverošs darbs.

Mīts: Autisms ir slimība.

Patiesība: Autisms ir neirālās attīstības traucējums – viens no cilvēka centrālās nervu sistēmas attīstības variantiem.

Mīts: Autismu var izārstēt.

Patiesība: Autisms ir sindroms, kas saglabājas visu mūžu, nevis ārstējama slimība vai kaite. Dažādas terapijas un atbalsts var palīdzēt cilvēkiem ar autismu attīstīt gan komunikācijas iemaņas, gan dažādas praktiskas iemaņas, gan savu vajadzību apzināšanos, gan emociju regulēšanas tehnikas u.c., tomēr autisms nav kaut kas tāds, ko var “izārstēt”. Tā vietā jākoncentrējas uz pieņemšanu, iekļaušanu, vides pielāgošanu un atbalsta sniegšanu. Pat tad, ja pusaudzis vai pieaugušais ar autismu vairs neizrāda tipiskās ar autismu saistītās pazīmes, viņam tik un tā ir autisms un ikdienas dzīve var būt satraucoša un prasīt daudz pūļu – atceramies, ka autisms ir neirālās attīstības traucējums, nevis uzvedības traucējums – mainot uzvedību, autisms nepazūd. Šai kontekstā būtiski ņemt vērā arī to, ka autisma redzamo pazīmju apspiešanai un tipiskas uzvedības imitācijai nevajadzētu būt rehabilitācijas mērķim, prioritizējama ir indivīda patstāvībai nepieciešamo prasmju attīstība un labbūtība.

Mīts: Vakcīnas izraisa autismu.

Patiesība: Nav zinātnisku pierādījumu, kas liecinātu par to, ka vakcīnas izraisītu autismu. Šis maldīgais apgalvojums radies, pamatojoties uz tīšuprāt safabricētos datos balstītā un pēcāk atsauktā 1998. gadā publicētā pētījumā, ko veica Endrjū Veikfīlds (Andrew Wakefield) un kura ārsta sertifikāts tika anulēts neētiskas prakses dēļ. Kopš tā brīža plaša mēroga pētījumos, tostarp visaptverošā Dānijā veiktā pētījumā, kurā analizēti dati par vairāk nekā 650 000 bērnu, nav tikuši atrasti pierādījumi, kas apstiprinātu hipotēzi par saistību starp kombinēto MMP (masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta jeb cūciņas) vakcīnu un autismu. Šis mīts ir daudzkārt atspēkots, taču joprojām nodara kaitējumu, graujot sabiedrības uzticību veselības aprūpes sistēmām visā pasaulē, stigmatizējot indivīdus ar autismu un viņu ģimenes, kā arī radot reālus riskus sabiedrības veselībai.

Mīts: Autisms ir sliktas audzināšanas sekas.

Patiesība: Šī teorija ir jau pavisam novecojusi un sen atspēkota. Vecāku audzināšanas stils, “emocionāli nepieejama” māte vai visatļautība neizraisa autismu, tas nemaz nav psiholoģiska rakstura traucējums. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka autismu izraisa sarežģīta ģenētisku un vides faktoru kombinācija, kas ietekmē smadzeņu attīstību agrīnajā periodā.

Mīts: Meitenes un sievietes autisms neskar.

Patiesība: Autisma diagnoze dzima, balstoties autisma izpausmēs zēnos, un meitenes un sievietes ar autismu mēdz uzvesties atšķirīgi. Arī viņām var būt autisms, taču tas bieži vien netiek diagnosticēts vai tiek diagnosticēts vēlāk, kas nozīmē savlaicīgi nesaņemtu atbalstu. Pēdējo gadu laikā ar autismu diagnosticēto meiteņu un sieviešu skaits strauji audzis, palielinoties izpratnei par šīm atšķirīgajām izpausmēm.

Mīts: Cilvēki ar autismu ir vai nu ģēniji, vai arī viņiem ir intelektuālās attīstības traucējumi.

Patiesība: Cilvēkiem ar autismu var būt jebkāds intelekts. Svarīgi arī ņemt vērā, ka intelekta testi, kas paredzēti neiroloģiski tipiskiem cilvēkiem, var nebūt precīzi, ja cilvēkam ir autisms. Cilvēkiem ar autismu raksturīga nevienmērīga spēju attīstība, līdz ar to ir iespējams, ka indivīds ir ļoti apdāvināts kādā jomā, bet vienlaikus viņam ir, piemēram, specifiski mācīšanās traucējumi un lēns informācijas apstrādes ātrums. Vidējais IQ rādītājs šādā gadījumā maz pasaka par indivīda spējām. Tikpat svarīgi saprast, ka intelekts viens pats nenosaka indivīda funkcionēšanas spējas šā vai tā, ir jāņem vērā arī informācijas apstrādes grūtības, sensorais jutīgums, vadības funkciju darbība, komunikācijas grūtības u.c. faktori. Cilvēki ar autismu ir ļoti dažādi, ar atšķirīgām spējām un vajadzībām. Dažiem nepieciešams pastāvīgs atbalsts un uzraudzība, dažiem palīdzība nepieciešama epizodiski (noteiktu darbību veikšanai), citi ir gandrīz vai pilnībā patstāvīgi. Atbalsts ir jāpielāgo katra cilvēka vajadzībām.

Mīts: Cilvēkiem ar autismu trūkst jūtu un empātijas.

Patiesība: Cilvēki ar autismu izjūt tādas pašas emocijas kā cilvēki bez autisma. Tomēr viņi savas jūtas var paust atšķirīgi vai arī viņu mīmika un žesti var neatbilst viņu emocijām. Turklāt lielai daļai (aplēses ir dažādas, apmēram 50%) cilvēku ar autismu ir grūtības atpazīt un nosaukt savas emocijas – aleksitīmija.

Mīts: Cilvēki ar autismu ir vientuļnieki, kurus neinteresē socializēšanās.

Patiesība: Cilvēkiem ar autismu var būt daudz grūtāk socializēties un iegūt draugus, taču tas nav nevēlēšanās dēļ. Pārsvarā cilvēki ar autismu vēlas draugus, arī romantiskas attiecības. Daudzi atzīst, ka jūtas vientuļi. Ilgstoša socializēšanās var būt arī ļoti nogurdinoša, cilvēkiem ar autismu mēdz ātri "izlādēties sociālā baterija".

Mīts: Ja cilvēks ar autismu ir nerunājošs, tad viņš arī nesaprot, kas viņam tiek teikts.

Patiesība: Runa nav tas pats, kas saprašana. Turklāt daudzi nerunājoši cilvēki ar autismu izmanto alternatīvas saziņas metodes, lai paustu savas domas, vēlmes un vajadzības, tostarp arī valodā – rakstot, izmantojot runu ģenerējošas ierīces vai burtu tāfeli. Jebkura saziņas metode jānovērtē un jāciena, un paustajā informācijā ir jāieklausās.

Rakstu sagatavoja Anna Bindere. Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.

Kā notiek pieteikšanās dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Rīgā?

Thu, 13 Mar 2025 16:00:00 +0000

Jebkurā ģimenē, kurā aug skolas vecuma bērni un jaunieši agrāk vai vēlāk aktualizējas jautājums par jēgpilni pavadītu dzīvi pēc skolas – profesionāli un personīgi pilnveidojoties. Vai izvēlēties aroda apguvi, vai iestāties augstskolā, varbūt pievērsties darba dzīvei jeb ceļošanai? Tomēr šie šķietami pašsaprotamie jautājumi un izvēles tādas nav visiem.

Ja ģimenēs, kuru bērni apmeklē vispārizglītojošās mācību iestādes bez papildu atbalsta pasākumiem, diezgan brīvi var izvēlēties dažādas alternatīvas, ko jaunietim pēc skolas beigšanas darīt, tad tajās ģimenēs, kur jauniešu veselība ir lielākā vai mazākā mērā skarta, šie jautājumi kļūst par pamatīgām galvassāpēm. Šajā rakstā aplūkošu iespējas, kā pieteikties dienas aprūpes centra (turpmāk - DAC) pakalpojuma saņemšanai ģimenēm, kurās aug jaunieši ar vidēji smagiem, smagiem vai ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, t.sk. un/vai personas ar autiskā spektra traucējumiem, kā arī personas ar multipliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību traucējumi), ja tādi ir papildus garīga rakstura traucējumiem.

Šādos gadījumos visticamāk, skolas vecumā ir tikusi vai tiek apmeklēta mācību iestāde, kas īsteno mācību programmas, kurās tiek realizēts individuālais mācību plāns. Ja veselības problēmas liedz apmeklēt skolu klātienē, tad tiek realizēta mājmācība. Izglītību iegūt var divpadsmit gadus. Ja arī skolēns kādu klasi ir atkārtojis, tas tiek ieskaitīts kopējā mācību ilgumā un, kad bērns skolā būs pavadījis divpadsmit gadus, skola būs jāabsolvē. Ja skolēnam ir smagi vai ļoti smagi funkcionāli traucējumi, visticamāk ka vecāki jau ir domājuši – vai mans bērns spēs apgūt arodu (piemēram, SIVA), vai apmeklēt specializētajās darbnīcās, vai apmeklēt DAC. Lūdzu, neatlieciet šo lēmuma pieņemšanu uz pēdējo brīdi, laicīgi, jau četrpadsmit, piecpadsmit gadu vecumā sākat interesēties par pieejamajiem pakalpojumiem un bērna iespējām. Izrunājat ar klases audzinātāju, skolas psihologu, ārstējošo psihiatru kāds ir viņu skatījums, kādu ceļu viņi ieteiktu, kādas ir jaunieša stiprās puses, kādas vājās. Noskaidrojiet, kādu palīdzību nākotnes veidošanā piedāvā esošā bērna skola. Piemēram, Rīgas 1.pamatskola rīko ekskursijas vecākiem uz DAC un grupu mājām (dzīvokļiem), šogad tāda bija uz biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" DAC “ Balvu ielā 11.

Ja ir skaidrs, ka traucējumu smaguma dēļ piemēroti būs tikai DAC, tad Rīgā tie ir vairāki, taču rindas ir garas, uz vietu var nākties gaidīt pat vairākus gadus. Informācija par Rīgas pašvaldībā pieejamiem DAC pilngadīgām personām ar vidēji smagiem, smagiem vai ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, cita starpā arī citiem sociālajiem pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem, ir pieejama Rīgas valstspilsētas Labklājības departamenta (turpmāk – Labklājības departaments) mājas lapā, elektroniskā adrese: https://ld.riga.lv/pakalpojumi/socialie-pakalpojumi/personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem/. Kā redzams, DAC kopumā ir 13 un iedalās pēc mērķa grupas garīga rakstura traucējuma veida un garīga rakstura traucējuma smaguma pakāpes. Ja garīga rakstura traucējumi ir smagi vai ļoti smagi, tad DAC, kurus iespējams apmeklēt ir 5, taču tas nenozīmē, ka vieta kādā no DAC atradīsies uzreiz pēc skolas beigšanas, vai arī tā būs Rīgas centrā vai citā vietā, kas atrodas tuvāk dzīvesvietai. Piemēram, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" DAC, Rēzeknes iela 2A, kas paredzēts cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, t,sk. multipliem traucējumiem, uz 17.04.2025. rindā gaida 5 cilvēki, kas nozīmē, ka gaidīšana rindā var ilgt vairākus gadus. Uz 2025. gada aprīli brīvās vietas ir aizpildītas arī DAC, Priedaines iela 11, tādēļ ir ļoti svarīgi būt informētam ar dokumentiem iesniegšanas gatavībā.

Papildus informācija par DAC pakalpojuma saņemšanas kārtību, nepieciešamajiem dokumentiem, u.c., ir pieejama Labklājības departaments mājas lapā (pakalpojuma apraksts), adrese: https://latvija.gov.lv/Services/11286

Tātad kāda tad ir diezgan garā procedūra, lai vispār iestātos rindā uz DAC pakalpojumu?

Par iestāšanos rindā uz DAC pakalpojumu jāsāk domāt, kā jau minēju, samērā ātri, bet fiziski rindā uz šo pakalpojumu var iestāties tad, kad jaunietim paliek 16 gadi. Taču pirms sešpadsmitās dzimšanas dienas jau ir vairākas iespējas, kuras var sākt īstenot, domājot par turpmāko nākotni. Pirmkārt – vecāki var doties uz Rīgas Sociālo dienestu, savai dzīvesvietai tuvāko teritoriālo centru, pie sava sociālā darbinieka un uzdot visus sev interesējošos jautājumus un lūgt palīdzību turpmākai rīcībai. Sociālais darbinieks izskaidros visu par nepieciešamajiem dokumentiem, kur svarīgākā ir vizītes pieteikšana pie psihiatra atzinuma saņemšanai par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (turpmāk – psihiatra atzinums), sniegs informāciju par DAC apzināšanu un apmeklēšanu iepazīšanās nolūkos. Protams, ir situācijas, kad sociālais darbinieks sācis strādāt nesen un nespēs sniegt visaptverošu atbildi, kas balstīta pieredzē, vai kādu citu iemeslu dēļ Jums nav tapusi skaidra procedūra, tādēļ apskatīsim šo ceļu uz DAC soli pa solim.

To, kāds ir konkrētā jaunieša veselības stāvoklis izvērtē ģimenes ārsts un psihiatrs. Psihiatrs oficiāli cita starpā izvērtē jaunieša psihisko veselību, t.sk. garīga rakstura traucējumu smaguma pakāpi (smagi garīga rakstura traucējumi, ļoti smagi garīga rakstura traucējumi, psihiskas saslimšanas u.c.), kā arī psihiatrisko kontrindikāciju esību sociālo pakalpojumu saņemšanai, sniedzot psihiatra atzinumu. Šis ir svarīgs dokuments, jo pēc tā varēs saprast, kurus DAC iepazīšanās nolūkā būs jāapmeklē. Taču ir labi zināms, ka rindas pie psihiatra ir garas, tādēļ jau pusgadu/gadu pirms sešpadsmitās dzimšanas dienas ir vērts sazināties ar ārstējošo psihiatru, lai viņu informētu par šī izvērtējuma nepieciešamību un uzzinātu nepieciešamo laiku, cik ilgi ir jāgaida pieraksts uz vizīti. Ja gaidīšanas laiks pie ārstējošā psihiatra ir ļoti ilgs, jācenšas atrast pieejamākais speciālists, izvēloties maksas pakalpojumu, skolā pieejamā psihiatra pakalpojumus u.c., lai šis atzinums būtu iesniegšanas gatavībā, kad dodaties uz Rīgas Sociālo dienestu stāties rindā uz DAC pakalpojuma saņemšanu. 2025. gada sākumā BKUS pie atsevišķiem psihiatriem tikai gaidīšanas rinda ir ilgāka par 11. mēnešiem, to ir svarīgi ņemt vērā. Psihiatra atzinumu var pieprasīt arī Rīgas Sociālais dienests no psihiatra, ja pacients to apmeklējis nesenā pagātnē, šo iespēju varat pārrunāt sīkāk, piezvanot uz Rīgas Sociālo dienestu vai pirmajā vizītē pie sava sociālā darbinieka, ko minēju iepriekš.

Nākamais dokuments, kas ir nepieciešams, ir ģimenes ārsta izsniegta izziņa par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, rekomendācijas aprūpei un profilaksei. Arī šis ir jāsagatavo jau pirms došanās uz Sociālo dienestu, taču tā kā tas nav laikietilpīgs process, to var kārtot, vienu no pēdējiem.

Treškārt mājās var arī jau aizpildīt veidlapu – iesniegumu, bet konkrētu DAC nosaukumu vai vairākus var tajā ierakstīt tikai tad, kad ir saņemts apstiprinājums no konkrēta DAC, ka iepazīšanās vizītes ir bijušas veiksmīgas un DAC ir gatavs sadarboties. Veidlapu iespējams atrast Labklājības departamenta mājas lapā, pieejams adresē: https://riga.sharepoint.com/:w:/s/dokumenti/ERXK1E3N3vRHqcjjtvy_egUBdbfxThne3WnHHmaK_ll5DA?rtime=Vzb2V8F93Ug . Jāatceras, ka rindā drīkst stāties ne tikai uz 1 konkrētu DAC, BET iesniegumā var rakstīt arī vairāku DAC nosaukumus, ar piebildi – piemēram, kurā ātrāk pienāk rinda, ja šie DAC, atbilst klienta funkcionālo traucējumu smaguma pakāpei!

Noslēdzoši dokumentiem jāpievieno arī invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju.

Tātad, ģimene vai atbildīgā persona par konkrēto jaunieti ir noskaidrojusi kādus dokumentus jāsagatavo, un paralēli procesam, kurā tiek kārtoti dokumenti, ģimenei vai nu jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā pie attiecīgā sociālā darbinieka, kuram ir informācija par visiem dienas aprūpes centriem Rīgā, vai līdztekus dokumentu vākšanai, vai pat jau krietni agrāk pašam vecākam/aizbildnim jāievāc informācija un jāsazinās ar vairākiem DAC, norunājot tikšanos un dodoties tur uz vizīti, jo, kā jau minēju, aizpildot iesniegumu par DAC pakalpojuma piešķiršanu ir jānorāda DAC, kurā persona vēlas pakalpojumu saņemt. Visus neskaidros jautājumus būtu jāspēj izrunāt ar savu sociālo darbinieku, kurš, ja nebūs informēts par kādu jautājumu, var pieaicināt konsultācijai kolēģus. Ja jaunietim vēl nav 18 gadi, tad ģimene/likumiskais pārstāvis nebūtu jānosūta rakstīt pieteikumu un saņemt informāciju no sociālā darbinieka, kurš strādā ar pilngadīgām personām. Protams, ja likumiskajam pārstāvim rodas papildus jautājumi, viņš var konsultēties ar jebkuru Rīgas Sociālā dienesta kompetento darbinieku. Ja nav skaidrs, kurā Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā ir jāvēršas, var zvanīt pa tālruni 67105048 vai 25770080.

Kā jau iepriekš tika minēts, esošie DAC Rīgā personām ar garīga rakstura traucējumiem iedalās sīkāk – DAC personām ar garīga rakstura traucējumiem, DAC personām ar smagiem garīgiem traucējumiem un DAC personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.

To, uz kuru DAC būs jādodas iepazīties, noteiks psihiatra ATZINUMS, kur attiecīgi tiks atzīmēts vai personai ir viegli vai mēreni izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi, vai smagi/ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi. To ņemot vērā pirmajā gadījumā iepazīšanās jāveic ar DAC, kas ir piemēroti personām ar garīga rakstura traucējumiem: “Cerību ligzda”, Balvu iela 11; “Cerību tilts”, Ieriķu iela 2B; “Saule”, Kolkasraga iela 18 un Ezera iela 21; “KOPĀ”, Ieriķu iela 67A; “Gaismas stars”, Lāčplēša iela 60;“Saulessvece”, Cēsu iela 8; biedrība “Nepaliec viens” Drustu iela 36A, bet otrajā gadījumā ar DAC, kas piemēroti personām ar smagiem vai smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem: “Cerību māja”, Rēzeknes iela 2A; “Mēness māja”, Putnu iela 6; “Cerību skola”, Ludzas iela 43; biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”, Imantas 8. līnija 1, k-3 un Priedaines iela 11.

Tātad, kad ir noskaidroti DAC, jāsazinās ar visiem vai kādu no tiem, kas, saskaņā ar psihiatra atzinumu, atbilst klienta funkcionālo traucējumu pakāpei un jānorunā tikšanās. Sākotnēji ieteiktu to darīt tikai vecākiem bez jaunieša, lai izrunātos, aplūkotu infrastruktūru, uzzinātu par DAC pakalpojuma saturu, dienas struktūru, redzētu vides piemērotību un izrunātu visus jautājumus, kas top skaidri bieži vien esot tikai konkrētā DAC uz vietas. Noteikti ieteiktu arī aprunāties ar draugiem, paziņām, uzdot jautājumus sociālajos tīklos, lai uzzinātu citu vecāku atsauksmes. Tiesības uz izmēģinājuma dienām ir visām personām jebkurā DAC, atbilstoši viņu funkcionālajiem traucējiem.

Papildus palīdzošs DAC varētu būt raksturojums no skolas (taču šis NAV obligāts), klases audzinātājiem, kurā pedagogi raksturotu stiprās un vājās jaunieša puses un panākumus nesošas stratēģijas klasē, kas palīdzēs DAC gan izvērtēt savas iespējas pakalpojuma nodrošināšanā, gan dos jau gatavu recepti kā pēc iespējas efektīvāk darboties ar jauno klientu ikdienā.

Tātad, kad sarunu, vizīšu, ievāktās informācijas ceļā ir izkristalizējušies DAC, kuri būtu piemēroti jūsu situācijā, tad ir jāvienojas par 5 dienām, kad konkrētais jaunietis dodas uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju izmēģinājuma vizītēs, kurās tiek lēsts, vai šis konkrētais DAC ir gatavs uzņemt viņu savā piedāvātajā pakalpojumā, izvērtējot jaunā cilvēka adaptācijas iespējas. Pozitīva informatīva atzinuma gadījumā DAC ģimenei dos zaļo gaismu doties uz Rīgas Sociālā dienesta attiecīgo teritoriālo centru, lai stātos rindā uz konkrētā dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanu. Šis DAC atzinums nav galīgais lēmums, to pieņem Rīgas Sociālais dienests, pēc sava izvērtējama veikšanas un var būt situācijas, kad Rīgas Sociālais Dienests var arī nepiekrist DAC atzinumam.

Šajā brīdī personas likumiskais pārstāvis dodas uz Rīgas Sociālo dienestu un iesniedz iepriekš minētos dokumentus, (psihiatra atzinums, ģimenes ārsta veidlapa, iesniegums ar norādītu konkrēto DAC, invaliditāti apliecinoša dokumenta kopija) uzrādot savu personas apliecinošu dokumentu sociālajam darbiniekam vai arī iespējams šos dokumentus iesniegt Sociālajā dienestā pa pastu (iesniegumam jābūt pašrocīgi parakstītam), vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu iesūtīt e-pastā: soc@riga.lv vai arī izmantojot e-adresi portālā Latvija.gov.lv (sākumlapa – Valsts pārvaldes pakalpojumu portāls).

Tomēr pēdējais vārds šajā garajā procesā pieder Rīgas Sociālajam dienestam, kas no savas puses vēl veic izvērtēšanu un ja lēmums ir pozitīvs, tad šajā brīdī jaunais DAC klients tiek uzņemts rindā uz šo pakalpojumu un atkarībā no iespējām, vai nu ir iespēja uzreiz apmeklēt DAC piecas dienas nedēļā, vai notiek vienošanās ģimenes un DAC starpā par cita veida apmeklējuma grafiku, vai arī klients atrodas gaidīšanas rindā un kamēr atbrīvojas vieta, ģimenei socializācijas un pieskatīšanas jautājumi jārisina vai nu pašu spēkiem, vai apzinot atbalsta iespējas, ko piedāvā Rīgas Sociālais dienests. Rīgas Sociālā dienesta lēmumu ir iespējams arī pārsūdzēt.

Nereti gadās arī situācijas, ka DAC pat pēc sadarbības uzsākšanas kādā brīdī var vēlēties no savas puses izbeigt sniegt pakalpojumu konkrētam klientam, gadījumos, ja ir radušās neatrisināmas problēmas. Šādā situācijā DAC raksta iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam, kam seko Rīgas Sociālā dienesta izvērtējuma veikšana un mēģinājums rast problēmas risinājumu starpinstitucionālā sapulcē. Taču, kā censties no šīs situācijas izvairīties un ko darīt, ja tomēr tik tālu ir nonācis, apskatīsim nākošajā rakstā.