Zoodārzs ir dažādām sensorām pieredzēm bagāta vieta, kur vienlaikus ir tik daudz ko redzēt, dzirdēt un sajust! Dzīvnieku balsis, smaržas, kustība un citu apmeklētāju rosība ir neatņemama zoodārza sastāvdaļa, taču zoodārzā iespējams līdztekus jau ierastajām aktivitātēm, apmeklēt arī Vides izglītības centru, kur vides izglītības speciālisti īpašu lekciju veidā izskaidro ar vidi un dzīvniekiem saistītas tēmas. Visas šīs aktivitātes un pieredzes daļai bērnu sagādā prieku, turpretim citiem var kļūt par pārāk lielu kairinājumu. Tieši tādēļ, balstoties līdzšinējā pieredzē ar skolēnu un pirmsskolnieku grupām, kurās bija gan neirotipiski un neiroatšķirīgi bērni,  Rīgas Zooloģiskais dārzs sācis mērķtiecīgi pielāgot izglītojošās nodarbības un papildināt darbinieku zināšanas, lai bērni ar neiroatšķirībām, tai skaitā, autiskā spektra traucējumiem (AST) zoodārza apmeklējumu varētu piedzīvot sev piemērotā veidā. Taču projekta laikā iegūta ļoti vērtīga atziņa – apmācībās uzzinātā informācija un metodes izrādījušās noderīgas daudz plašākam bērnu lokam.

Vispirms mācīties, pēc tam darīt

Ideja īpaši pievērsties darbam ar bērniem ar autismu zoodārzā radās ilgāku laiku atpakaļ. Darbinieki jau bija pamanījuši, ka grupās regulāri ir bērni ar dažādām vajadzībām, un vēlējās labāk saprast, kā viņiem palīdzēt gan iepazīt dzīvniekus, gan jēgpilni piedalīties mācību procesā. Iespēju šo ieceri attīstīt deva Latvijas vides aizsardzības fonda projektu konkurss. Zoodārzs saņēma atbalstu projektam, kura ietvaros šogad notika darbinieku apmācības un tika pielāgotas divas izglītojošās programmas dažādām bērnu vecuma grupām.

Apmācībās piedalījās vides izglītības speciālisti un ārējie gidi, kuri vada nodarbības zoodārza apmeklētājiem. Pēc teorētiskās daļas sekoja praktiskais darbs: darbinieki paši izmēģināja pielāgotās nodarbības, analizēja to norisi un kopā ar uzvedības analītiķi pārrunāja, kas izdevies un ko vēl nepieciešams pilnveidot.

Sākumā neziņas bijis daudz. Darbiniekiem bija jāsaprot, kā bērni ar autismu uztver informāciju, kā ar viņiem sazināties un kā rīkoties situācijās, kad kaut kas izraisa satraukumu.

Viena no galvenajām atziņām bija vienlaikus vienkārša un būtiska: jārunā konkrētāk, jāsniedz skaidras norādes un jādomā ne tikai par to, ko bērniem pastāstīt, bet arī par to, kā viņi šo informāciju varēs uztvert.

Mazāk stāstīt, vairāk parādīt un darīt

Vides izglītības speciālistiem, gatavojot nodarbības, ir daudz interesantu faktu par dzīvniekiem, kuros gribas dalīties. Taču viens no izaicinājumiem bija atrast veidu, kā garus stāstījumus aizstāt ar praktisku darbošanos, spēlēm un vizuāliem materiāliem.

“Vajadzēja daudz domāt, lai mazāk stāstītu, bet būtu vairāk praktisko lietu,” atzīst Elza Pole, viena no vides izglītotājām zoodārzā.

Pielāgojot divas konkrētas programmas, darbinieki sākotnēji domāja par atsevišķu nodarbību saturu bērniem ar autismu. Darba gaitā šī iecere mainījās: dažādus taktilus un vizuālus elementus nolēma iekļaut arī pārējās izglītojošajās programmās, būtiski nemainot to pamatsaturu.

Labs piemērs ir zoodārza noteikumi, ko līdz šim parasti bērniem izstāstīja mutiski. Tagad tos var arī parādīt ar simboliem un vizuālām norādēm. Bērni ne tikai dzird, kas jāievēro, bet var to ieraudzīt un vēlāk atpazīt zoodārza teritorijā. Šķietami vienkāršais papildinājums palīdz labāk uztvert informāciju arī tiem bērniem, kuriem vieglāk mācīties, redzot, nevis tikai klausoties. Tas var būt noderīgi arī lielām skolēnu grupām, kurās bērni informāciju uztver dažādi.

Tādējādi projekta laikā iegūtās zināšanas nav palikušas tikai divu īpaši pielāgotu programmu ietvaros. Tās jau ir mainījušas pieeju ikdienas darbam ar dažādām grupām.

Lai informāciju bērniem būtu vieglāk uztvert ar dažādām maņām, tiek domāts arī par praktiskiem mācību materiāliem. Nodarbībās var izmantot taktilus objektus, dažādus uzskates līdzekļus un lielas puzles, kas ļauj dzīvniekus un ar tiem saistītos tematus iepazīt praktiskā veidā. Daļa šādu materiālu vēl tiek izstrādāti un zoodārza darbinieki tos ar nepacietību gaida, lai varētu izmēģināt un saprast, kā tie vislabāk noderētu nodarbību laikā.

Kad izrādās, ka interesantākais ir nevis dzīvnieks, bet stāsts

Darbs ar bērniem ar autismu zoodārza darbiniekiem sagādājis arī pārsteigumus. Vienā no nodarbībām vides izglītotāja Elza bērniem stāstījusi, ka drīz viņi redzēs kontaktdzīvnieku, kuru būs iespējams aptaustīt vai paglaudīt un parasti tieši šis nodarbības brīdis bērniem šķiet īpaši aizraujošs, taču viens zēns Elzai atbildējis, ka visinteresantākie esot viņas stāstītie fakti. “Es biju pārsteigta. No lielajām skolu grupām to tik bieži nedzird,” viņa atceras.

Šādi brīži atgādina, ka nav vienas receptes, kas derētu visiem bērniem ar autismu. Katram ir savas intereses, uztveres īpatnības un veids, kā iesaistīties un darbiniekiem svarīgākais ir būt gataviem to pamanīt un pielāgot nodarbību, nevis paļauties uz iepriekšējiem priekšstatiem.

Arī atgriezeniskā saite reizēm tiek saņemta citādi, nekā ierasts. Ja bērns nodarbības laikā daudz nerunā vai neizrāda emocijas tā, kā pieaugušie sagaida, var būt grūti saprast, vai viņam paticis. Vēlāk saņemtas pozitīvas atsauksmes palīdzējušas darbiniekiem apzināties, ka bērna pieredzi ne vienmēr var novērtēt tikai pēc tūlītējas reakcijas.

Sagatavošanās sākas vēl pirms zoodārza apmeklējuma

Bērnam, kuram svarīgi iepriekš zināt, kas sagaidāms, zoodārza apmeklējums var sākties jau mājās. Rīgas Zooloģiskā dārza mājaslapā ir pieejami vairāki veidi, kā iepazīt zoodārzu vēl pirms došanās ceļā. Piemēram, iespējams doties digitālā tūrē pa Tropu māju, aplūkot dzīvnieku fotogrāfijas un uzzināt vairāk par to iemītniekiem. Pieejamas arī lemuru, sliņķu un lauvu māju tiešraides, kas ļauj pavērot dzīvniekus un to ikdienu.

Arī piesakoties izglītojošajām nodarbībām, jau iepriekš iespējams iepazīties ar aptuvenu nodarbības plānu – uzzināt, kas tajā notiks un ko bērni apgūs. Šāda informācija palīdz veidot priekšstatu par gaidāmo un sagatavoties jaunai pieredzei.

Vienlaikus zoodārza darbinieki projekta laikā sapratuši, ka šo sagatavošanās iespēju varētu attīstīt vēl plašāk. Nākotnē iecerēts izveidot sociālo stāstu jeb vienkāršu, vizuālu aprakstu par zoodārza apmeklējumu: kā tas noritēs, ko varēs darīt, ko būtu vērts ņemt vērā un kādi dzīvnieki varētu būt vai nebūt redzami.

Pēdējais ir īpaši svarīgi, jo dzīvnieki ne vienmēr ir apskatāmi pēc apmeklētāju iecerētā plāna. Viņi var atrasties savās mītnēs neredzamā vietā vai vienkārši izvēlēties atpūsties. Ja bērns ļoti gaidījis konkrēta dzīvnieka apskati, iepriekšēja informācija par šādu iespēju var palīdzēt vieglāk pieņemt negaidītas pārmaiņas.

Arī pašā zoodārza teritorijā darbs pie norāžu pilnveides, lai tās būtu vienotākas un apmeklētājiem vieglāk saprotamas, jau ir uzsākts un izvietotas arī piktogrammas. Nākotnes ideju vidū ir arī sensorā karte, informācija par mierīgākiem apmeklējuma laikiem un citi palīglīdzekļi, kas varētu palīdzēt ģimenēm izvēlēties sev piemērotāko apmeklējuma veidu.

Tās pagaidām ir ieceres, nevis jau ieviesti risinājumi. Taču projekts ir palīdzējis ieraudzīt, cik daudz iespējams paveikt, domājot par apmeklētāja pieredzi vēl pirms viņš pārkāpj zoodārza vārtus.

Nodarbības nelielākā un mierīgākā vidē

Projekta laikā zoodārza pielāgotajās izglītojošajās programmās piedalījās 10 bērnu grupas. Katrā grupā varēja būt līdz 20 cilvēkiem, ieskaitot bērnus un viņu pavadošos pieaugušos. Grupas bija dažāda vecuma – no jaunākiem bērniem līdz 4.–6. un 7.–9. klašu skolēniem.

Plānojot nodarbības, zoodārzs apzināti izvēlējās klusāku apmeklējuma sezonu, nevis vasaras mēnešus, kad teritorijā ir visvairāk cilvēku. Arī nodarbību sākuma laiks tika izvēlēts, domājot par mierīgāku vidi. Ekskursijas notika pulksten 15.00, kad zoodārzā parasti ir klusāk nekā no rīta, kad ierodas daudzas skolu grupas un notiek dažādi saimnieciskie darbi. Šādos apstākļos bērni jutās mierīgi, un nodarbības varēja noritēt bez liekas steigas un papildu kņadas.

Pastāstīt par vajadzībām nozīmē palīdzēt sagatavoties

Piesakot grupu, kurā ir bērni ar autismu vai citām individuālām vajadzībām, zoodārza darbinieki aicina par to pastāstīt jau iepriekš. Būtiski ir norādīt ne tikai vajadzību veidu, bet arī to, kas konkrētajam bērnam palīdz justies droši un iesaistīties nodarbībā, piemēram, vai nepieciešamas skaidrākas norādes, vairāk laika pārejai no vienas aktivitātes uz citu vai iespēja izvairīties no noteiktiem kairinājumiem. Šāda informācija ļauj darbiniekiem labāk sagatavoties un pārdomāt, kā nodarbību padarīt bērnam piemērotāku.

Jo vairāk darbinieki zina par grupas dalībniekiem, jo labāk viņi var pārdomāt norādes, aktivitātes un nepieciešamos atbalsta paņēmienus. Tāpēc ģimenēm un grupu organizētājiem nevajadzētu baidīties par to runāt pieteikšanās laikā. Mērķis ir panākt, lai bērns zoodārzā justos gaidīts un varētu pilnvērtīgi iesaistīties nodarbībā.

Projekts beidzas, bet mācīšanās turpinās

Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir darbinieku pašpārliecība. Pirms projekta, piesakoties grupai, kurā ir bērni ar autismu, bieži bijis grūti paredzēt, kā nodarbība noritēs un kā labāk rīkoties dažādās situācijās. Tagad zināšanu un praktiskās pieredzes ir vairāk, un līdz ar to ir arī lielāka pārliecība par savām spējām.

Tas nenozīmē, ka katra situācija būs paredzama. Taču, ja darbinieks zina, kā skaidrāk komunicēt, dod bērnam laiku un spēj pielāgot nodarbību, viņam ir vieglāk saglabāt mieru un palīdzēt bērnam justies droši.

Zoodārza iecere ir turpināt izmantot projektā izstrādātos materiālus un pielāgojumus arī pēc projekta noslēguma. Izglītojošās programmas turpināsies, bet darbs pie vides norādēm, vizuālās informācijas un mājaslapas vēl ir priekšā.

Svarīgākais ieguvums nav tikai divas pielāgotas programmas. Tā ir izpratne, ka pieejamību veido arī mazas, pārdomātas lietas: skaidra norāde, vizuāls atbalsts, iespēja iepriekš uzzināt, kas sagaidāms, un darbinieks, kurš jūtas drošāk, sastopoties ar atšķirīgām vajadzībām.

Šīs pārmaiņas var palīdzēt ne vien bērniem ar autismu, bet ikvienam apmeklētājam, kuram vieglāk orientēties, ja vide ir saprotama, paredzama un draudzīga.

Rakstu sagatavoja Daiga Siliņa. Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.