Izmainīts sensorais jutīgums

Sensorās sajūtas ir tās, ko uztver mūsu maņas: redze, dzirde, tauste, garša, oža.

Cilvēkiem ar autismu bieži ir paaugstināts vai pazemināts jutīgums pret dažādiem maņu kairinātājiem (stimuliem): gaismām, krāsām, skaņām un trokšņiem, tekstūrām, smaržām, garšām, temperatūrām, kustību, līdzsvara maiņu, kā arī iekšējiem stimuliem (sāpēm, izsalkumu, slāpēm utt.). Tādējādi, saskaroties ar it kā ikdienišķiem stimuliem, viņiem var būt netipiskas reakcijas.

Katram cilvēkam ar autismu tas var izpausties citādi, bet parasti jutīgums pret dažādiem stimuliem ir gan paaugstināts, gan pazemināts, kā arī šis jutīgums var mainīties dienas gaitā dažādu iemeslu dēļ, tostarp satraukuma, noguruma, radušās pārslodzes dēļ utt.

Cilvēks, kura jutīgums ir paaugstināts, var kļūt nepatīkami satraukts, saskaroties ar noteiktiem stimuliem. Satraukums var izpausties dažādi: gan kā acu vai ausu spiešana ciet, gan kā bēgšana no neizturamās vides, gan arī kā emociju izvirdums (meltdown) vai īslaicīga noslēgšanās sevī (shutdown). 

Gadījumā, ja jutīgums ir pazemināts, cilvēks var meklēt papildu stimulāciju. Šī stimulācijas meklēšana var izpausties kā īpašas intereses izrādīšana par gaismām, rakstiem un atspulgiem, skaļas mūzikas un citu skaņu atkārtota klausīšanās, berzēšanās pret audumiem un dažādiem materiāliem, iespiešanās šaurās vietās, priekšmetu un cilvēku ostīšana, spēcīgu aromātu un pikantu ēdienu izvēle, pat neēdamu priekšmetu nogaršošana un ēšana, kā arī augsta tolerance pret sāpēm un izteikta lēkāšana, grozīšanās un šūpošanās.


Kas ir sensora pārslodze?

Sensora pārslodze (sensory overload) rodas, kad smadzenes nespēj efektīvi apstrādāt un integrēt uzņemto informāciju, jo tās ir pārāk daudz vai tā ir pārāk strauja. Jebkuram var būt sensora pārslodze, ne tikai cilvēkiem ar autismu, taču cilvēki ar autismu ar to saskaras īpaši bieži, jo viņu smadzenes ir īpaši jutīgas un no apkārtējās vides uztver ļoti daudz detaļu. Īpaši bieži sensora pārslodze rodas haotiskās, piesātinātās vidēs, piemēram, lielveikalos (dienasgaismas spuldzes, daudz priekšmetu, reklāmu, daudz cilvēku, skan mūzika, jāsaprot, kur jāiet un kas jāpērk), kafejnīcās vai restorānos (gaismas, mūzika, cilvēku čalas, spēcīgi aromāti, dažādas garšas un tekstūras, vides dekorācijas, ēdamrīku džinkstoņa), pilsētā uz ielas (skatlogi, reklāmas, daudz cilvēku, automašīnu, motociklu, sabiedriskā transporta rīboņa un rūkšana u.c.), taču var rasties jebkurā vidē, arī sāpju, temperatūras vai apģērba dēļ.
Cilvēki ar autismu sensoru pārslodzi raksturo šādi:
  • "it kā visas pasauless skaņas atskanētu vienlaikus, un es vienkārši gribu kliegt, taču nevaru";
  • "skaņas kļūst par zupu";
  • "liekas, ka man uzsprāgs galva; kad biju mazs, es skaļi kliedzu, tagad esmu iemācījies to kontrolēt, taču kliegšana notiek manā galvā";
  • "kā klaustrofobiska panika bez iespējas izkļūt no telpas";
  • "kļūstu pilnīgi dezorientēts, it kā visa telpa grieztos uz riņķi; man vienmēr jāaizver acis un jānoliec galva";
  • "manā redzes laukā viss vibrē, ausīs zvana, un viss ķermenis sāk niezēt";
  • "kad biju mazs, gandrīz noslīku; sensora pārslodze izraisa tādas pašas sajūtas, tikai bez ūdens";
  • "kā migla, es nevaru padomāt, un viss, ko dzirdu, ir izplūdis";
  • "gribu no visa aizbēgt un izmukt no vietas, kur esmu; agrāk domāju, ka tā ir muļķīga manis iezīme, tad sapratu, ka tā ir izdzīvošanas stratēģija";

Kā palīdzēt?