Kad cilvēks sasniedz pilngadību, likums pieņem, ka viņš spēj pieņemt patstāvīgus lēmumus par savu dzīvi. Realitātē ne visiem tas ir vienkārši. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), tostarp ar autiskā spektra traucējumiem, lēmumu pieņemšana var izrādīties visai sarežģīts process, jo sabiedrības, institūciju un arī juridiskās sistēmas uzbūve viņiem bieži nav saprotama, pieejama vai droša.

Tradicionāli šādās situācijās risinājums bijusi rīcībspējas ierobežošana un aizgādnība – process, kurā persona tiek daļēji vai pilnībā atzīta par noteiktās jomās nespējīgu rīkoties savā vārdā un viņas vietā lēmumus turpmāk pieņem aizgādnis. Tomēr aizvien vairāk starptautisko cilvēktiesību organizāciju norāda, ka šāda prakse, lai arī juridiski saskaņota ar Civillikuma 358.¹ pantu un notiek ar tiesas starpniecību, var nonākt pretrunā ar cilvēka tiesībām uz autonomiju.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. pants nosaka, ka personām ar invaliditāti jābūt rīcīb- un tiesībspējīgām visās dzīves jomās līdzvērtīgi ar citiem un valstīm jānodrošina atbalsts šīs rīcībspējas īstenošanai. Šo nostāju atbalsta arī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (Fundamental Rights Agency jeb FRA) un European Disability Forum (lielākā personu ar invaliditāti interešu aizstāvības organizācija Eiropā), kuri vairākkārt uzsvēruši, ka rīcībspējas ierobežošana tiek pielietota pārāk plaši, nereti bez pilnvērtīga izvērtējuma un cilvēka gribas noskaidrošanas. 2024. gada European Disability Forum cilvēktiesību ziņojumā atkārtoti pausts aicinājums dalībvalstīm aizstāt rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnību ar personas pašnoteikšanos atbalstošiem mehānismiem. Aizvietotā lēmumu pieņemšana (lēmumus personas vietā pieņem kāds cits, piemēram, aizgādnis) ir jāpadara par izņēmumu, nevis normu.

Tieši šeit nāk talkā jauns un perspektīvs risinājums – atbalstīta lēmumu pieņemšana. Atšķirībā no aizgādnības, kad aizgādnis, rīkodamies aizgādnībā esošā interesēs, pieņem lēmumus viņa vietā, atbalsta persona lēmumu pieņemšanā ļauj atbalstāmajai personai pašai pieņemt sev nozīmīgus lēmumus par savu dzīvi dažādās jomās: tiesību un interešu aizstāvības jomā, finanšu jomā, ikdienas dzīvē, veselības un sociālās aprūpes jomā, atbalsta loka veidošanā. Ja rīcībspēja jau ir ierobežota, pakalpojumu pielāgo un jomās, kur rīcībspēja ir ierobežota, pakalpojumu sniedz tikai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu.

Pilngadīgām personām ar I vai II invaliditātes grupu, kurām ir GRT, atbalsta personas lēmuma pieņemšanā pakalpojumu Latvijā nodrošina resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda”. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta. No 2026. gada 1. janvāra tiesības uz Atbalsta personas lēmuma pieņemšanā pakalpojumu būs arī pilngadīgām personām ar III invaliditātes grupu, kurām ir garīga rakstura traucējumi. Līdz tam pašvaldība atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu personām ar III invaliditātes grupu var nodrošināt par saviem līdzekļiem.

Viesojāmies pie “Zeldas” speciālistiem – atbalsta personas pakalpojuma vadītājas Ievas Leimanes-Veldmeijeres, pakalpojuma koordinatores un juristes Ances Pīrāgas un pakalpojuma koordinatora ar pieredzi arī atbalsta personas amatā Harija Kadiķa –, lai iepazīstinātu pilngadīgo jauniešu ar autismu vecākus, kā arī pašus jauniešus ar to, kas ir atbalsta personas pakalpojums un kā tas var palīdzēt.

Atbalsta persona lēmumu pieņemšanā ir biedrības “Zelda” speciālists, kurš, balstoties savā profesionālajā sagatavotībā, sniedz pilngadīgai personai ar GRT nepieciešamo atbalstu, lai tā varētu plānot, izprast un patstāvīgi pieņemt lēmumus par savu dzīvi. Pakalpojums balstās uz pārliecību, ka jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no viņa traucējumu smaguma, ir tiesības par savu dzīvi lemt pašam. Tādējādi šis pakalpojums atšķiras no citiem sociālajiem pakalpojumiem Latvijā, jo fokuss ir uz pašas atbalstāmās personas vēlmēm – pretēji citiem pakalpojumiem, kur mērķus nosaka speciālisti vai sociālie darbinieki, atbalsta personas pakalpojums seko tam, ko vēlas pats cilvēks, palīdzot viņam realizēt savus mērķus un sapņus. Kā sarunā norāda Ieva Leimane-Veldmeijere, “atbalsta personas darba devējs ir pats cilvēks”. Pakalpojums tika veidots kā alternatīva rīcībspējas ierobežošanai, un ir gadījumi, kad ar šī pakalpojuma palīdzību cilvēkiem izdevies rīcībspēju atgūt.

Atbalsta personas pakalpojums visbiežāk tiek nodrošināts situācijās, kas saistītas ar cilvēku tiesību un interešu aizstāvību, piemēram, ja nepieciešama palīdzība tiesas pieteikumu sagatavošanā, atbalsts bērnu aprūpes vai aizgādības tiesību atgūšanā un komunikācijā ar bāriņtiesām, kā arī rīcībspējas atgūšanā. Tāpat atbalsta persona var palīdzēt administratīvo aktu pārsūdzēšanā, piemēram, ja saņemts atteikums dzīvot grupu mājā vai sociālajā dzīvoklī. Palīdzība kopumā samērā bieži nepieciešama dzīvesvietas jautājumu risināšanā, tostarp saistībā ar patversmēm vai sociālajiem dzīvokļiem. Nozīmīga atbalsta joma ir arī nodarbinātība: atbalsta persona palīdz darba meklēšanas procesā, sagatavošanās posmā pirms darba uzsākšanas, komunikācijā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī izglītības un prasmju apguves iespēju meklēšanā. Finanšu jautājumu jomā atbalsts ietver parādsaistību risināšanu, kredītu pārstrukturēšanu, kā arī aizsardzību pret krāpniecības un maldināšanas gadījumiem. Lai gan šie ir biežākie pakalpojuma izmantošanas virzieni, ir bijuši arī radošāki gadījumi – piemēram, lūgums palīdzēt izdot grāmatu vai izveidot izstādi.

Atbalsta personas Latvijā tiek apmācītas, izmantojot speciāli sagatavotu mācību programmu vismaz 80 akadēmisko stundu apjomā, kuras gaitā iepazīstas ar uz personu vērstas domāšanas un plānošanas pieeju. Apmācībās tiek skaidrots, kas ir atbalsta personas pakalpojums, kā izstrādāt individuālu atbalsta plānu un kā veidot sadarbību ar klientu. Darba procesā atbalsta personas saņem nepārtrauktu profesionālu atbalstu no koordinatoriem un kolēģiem, tai skaitā regulāras supervīzijas, lai palīdzētu risināt sarežģītākas situācijas.

Personai nepieciešamā atbalsta intensitāti iedala trīs līmeņos: līdz 8 stundām mēnesī, līdz 20 stundām mēnesī vai līdz 35 stundām mēnesī. Atbalsta intensitāte un tikšanās biežums tiek noteikts, izmantojot speciālu novērtēšanas instrumentu. Sociālais darbinieks veic interviju ar personu, un, ja nepieciešams, intervijā piedalās arī tuvinieks. Intervijā tiek izvērtētas sešas dzīves jomas, lai noteiktu, kurās jomās atbalsts ir nepieciešams. Tiek ņemti vērā arī citi saņemtie pakalpojumi, lai izvairītos no dubultas finansēšanas. Tad sociālais darbinieks kopā ar personu vienojas par atbalsta jomām un apjomu, un lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem pakalpojumu koordinators. Pakalpojumu sniedz 12 mēnešus, bet to var piešķirt atkārtoti, ja personai tas nepieciešams. Šādā gadījumā jāiesniedz jauns iesniegums.

Pakalpojuma sniegšanas vietu tīkls tiek pakāpeniski paplašināts, ņemot vērā pieprasījumu konkrētos reģionos. Ja kādā teritorijā rodas nepieciešamība pēc atbalsta personas, tiek meklēts piemērots cilvēks, kurš tiek apmācīts un sagatavots darbam, tā ka pakalpojumam droši drīkst pieteikties neatkarīgi no dzīvesvietas.

“Zelda” norāda, ka šobrīd pakalpojumā ir jau 22 atbalsta personas, kas nodrošina pakalpojumu dažādās vietās, un ik pa laikam tiek rīkota lielāka paplašināšanās, piemēram, 2025. gada februārī darbu uzsāka 9 jaunas atbalsta personas. Tiek prognozēts, ka nākotnē pakalpojuma pārklājums un atbalsta personu skaits turpinās pieaugt.

Informācija par pieteikšanos pieejama resursu centra “Zelda” mājaslapā.