Latvijas Autisma apvienība un Latvijas UDHS biedrība brīdina: vienots klašu lielums privātajām skolām ir nopietns risks bērniem ar attīstības traucējumiem!
Biedrība “Latvijas Autisma apvienība” un biedrība “Latvijas UDHS biedrība” (Turpmāk: Biedrības) brīdina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais likumprojekts par universālu minimālo skolēnu skaitu klasēs privātajās skolās, rada nopietnu risku bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem (autisms, UDHS, mācīšanās traucējumi utt). Biedrības pēdējās nedēļās ir saņēmušas desmitiem bažīgu zvanu no vecākiem, kuri pauž dziļu satraukumu: ja likums stāsies spēkā pašreizējā redakcijā, daudzi bērni atkal nonāks vidē, kas viņiem vienkārši nav piemērota, vai arī būs spiesti pāriet mājmācībā un tālmācībā un viens no vecākiem būs spiests pamest darbu, lai nodrošinātu bērnam izglītību mājas apstākļos.
Īpaši smagi šis skars solo vecāku ģimenes, kurās vienīgais aprūpētājs objektīvi nevar atļauties pamest darbu, taču bērniem ar UDHS un citiem neiroattīstības traucējumiem valsts šobrīd praktiski nenodrošina nekādu reālu atbalstu. Tas nozīmē, ka vecāki tiek nostādīti situācijā, kurā viņiem jāizvēlas starp bērna attīstībai un veselībai drošu izglītības vidi un spēju uzturēt ģimeni. Šāda pieeja neizbēgami palielinās valsts izdevumus – vecāki būs spiesti kļūt par bezdarbniekiem, kas prasīs papildu sociālo atbalstu no valsts, savukārt privātās skolas jau šobrīd pašas sedz visus izdevumus, izņemot pedagoga algas finansējuma daļu, kas ir vienīgais valsts ieguldījums.
Vecāki norāda, ka viņu bērni privātajās skolās nonākuši nevis tāpēc, ka meklētu “labākas iespējas”, bet tāpēc, ka valsts skolās bērni lielo klašu dēļ nespēja funkcionēt – viņi bija pārstimulēti, satraukti, nespēja koncentrēties vai saņemt individualizētu atbalstu. Biedrības “Latvijas Autisma apvienība” veiktajā aptaujā par “Privāto skolu vecāku aptauja par mācību kvalitāti (par bērniem ar neirodažādību)” (Novembris, 2025), viena no mammām raksta: “Valsts skolā mans bērns slēpās zem galda un neviena to pat nepamanīja. Privātajā skolā, kur klasē ir seši bērni, viņš pirmo reizi mūžā nāk mājās un saka: Skola bija lieliska!”. Šādu stāstu ir ārkārtīgi daudz, un tie atklāj vienu vienkāršu patiesību - mazās klases šiem bērniem nav privilēģija, tās ir viņu iespēja vispār mācīties.
Latvijas Autisma apvienības aptaujā, kurā piedalījās 157 ģimenes, 96,5% vecāku norāda, ka mazāka klase būtiski palīdz bērna mācību procesam, un gandrīz tikpat daudzi uzsver, ka tas uzlabo arī bērna emocionālo labsajūtu. Dati atklāj konsekventu sakarību - jo mazāka klase, jo labāka bērna koncentrēšanās spēja, drošības sajūta un uzvedības stabilitāte. Vairāki vecāki raksta, ka viņu bērni valsts skolās “bija uz sabrukuma robežas”, bet mazajā klasē beidzot spēj uztvert mācību vielu, sadarboties ar skolotāju un piedzīvot panākumus.
Šos vecāku stāstus un Latvijas empīriskos datus apstiprina arī starptautiskā pētniecība. Pasaulē lielākais klases lieluma eksperiments Project STAR un 20 gadu ilgās Pītera Blačforda analīzes pierāda to pašu - mazās klases uzlabo uzmanību, samazina uzvedības problēmas un nodrošina mierīgāku mācību vidi. Arī OECD TALIS dati rāda, ka lielās klasēs skolotāji ievērojami vairāk laika velta disciplīnai, nevis mācībām. Šo zinātnisko pierādījumu ignorēšana tagad tiek ieausta normatīvā regulējumā.
Biedrības norāda, ka likumprojekts ir sagatavots ne tikai bez pierādījumu bāzes, bet arī pārkāpjot labas likumdošanas principus - nav veikts samērīguma izvērtējums, sabiedriskā apspriešana faktiski ir ignorēta, un anotācijā izmantotie avoti nav recenzēti zinātniski pētījumi. Šie trūkumi ir tik būtiski, ka tie apdraud gan bērnu tiesības, gan uzticēšanos valsts lēmumu procesiem.
Vēl satraucošāka ir praktiskā dimensija. Latvijā privātās skolas veido tikai 2-3% no izglītības sistēmas - viens no zemākajiem rādītājiem OECD. Tās nav elitāras skolas, kā mēdz pieņemt. PISA 2022 dati apliecina, ka privāto skolu skolēnu sociāli ekonomiskais sastāvs būtiski neatšķiras no valsts skolu skolēniem. Daudzu bērnu vienīgais iemesls atrasties privātajā skolā ir tas, ka valsts izglītības sistēma nespēj nodrošināt viņiem nepieciešamos pielāgojumus. Tādēļ universālo klašu lielumu uzspiešana privātajām skolām faktiski ir solis pretējā virzienā iekļaujošai izglītībai, virzot bērnus ar attīstības traucējumiem atpakaļ uz speciālajām skolām vai mājmācību.
“Mēs nevaram atgriezt bērnus klasēs, kur viņi nespēj izturēt skaņu, kustību un haosa līmeni,” norāda kāds tētis, kura bērnam ir UDHS. “Mazajā klasē viņš beidzot ir mierīgs un spējīgs mācīties. Kāpēc valsts grib mums to atņemt?”
Biedrības uzsver, ka bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem ir tiesības uz individuāli pielāgotu izglītību, un universāls klases lielums to padara praktiski neiespējamu. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti skaidri nosaka valsts pienākumu nodrošināt individualizāciju un atbalstu - nevis sistēmu, kas balstās vienā skaitlī. Lielākas klases šos pienākumus objektīvi padara neizpildāmus.
Biedrības aicina Saeimu nepieņemt likumprojektu tā pašreizējā formā un saglabāt privātajām skolām tiesības noteikt klašu lielumu atbilstoši bērnu vajadzībām. Organizācijas uzsver, ka iekļaujoša izglītība neprasa vienādību - tā prasa elastību, izpratni un spēju pielāgoties bērnam, nevis piespiest bērnu pielāgoties sistēmai.
Saite uz argumentu apkopojumu: Biedrību veiktais Juridisko, zinātnisko un praktisko argumentu apkopojums.