Autisma spektrs ir ļoti plašs, un cilvēki ar autismu ir ļoti dažādi. Individuālās autisma izpausmes un atbalsta vajadzības var atšķirties, taču šeit esam apkopojuši vispārīgus ieteikumus, kas noderēs speciālistiem (piemēram, ārstiem, pedagogiem, terapeitiem, atbalsta darbiniekiem, arī frizieriem u.c. skaistumkopšanas speciālistiem), ja uz konsultāciju gaidāma persona ar autismu.
Cilvēki ar autismu bieži satraucas, ja jāiet uz jaunu vietu un jārunā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Jo vairāk skaidras informācijas jūs varat sniegt pirms tikšanās, jo labāk.
Ir labi, ja jūsu organizācijas mājaslapā ir karte, kā to atrast, vai – pavisam ideālā gadījumā – vizuālais ceļvedis.
Gan bērni, gan pieaugušie ar autismu būs pateicīgi, ja pirms tam varēs aplūkot jūsu fotogrāfiju. Sevišķi tad, ja jūs strādājat ar bērniem, noderīga ir jūsu kabineta fotogrāfija uz ārdurvīm, jo tad bērns, gaidot tikšanos, var jau iepriekš uzzināt, kā iekšā izskatīsies.
Ja tuvinieki ir brīdinājuši, ka šim cilvēkam ir īpaši izteiktas bailes iet iekšā nepazīstamās telpās, var būt noderīgi aizsūtīt sava kabineta fotogrāfiju caur e-pastu jau savlaicīgi pirms tikšanās.
Lielāki bērni, pusaudži un pieaugušie ar autismu būs pateicīgi, ja jūs, jau norunājot vizīti, īsi izstāstīsiet, cik ilgi tā noritēs un kāds būs tikšanās saturs.
Ja konsultācija ir plānota, tad nebūtu vēlams mainīt tikšanās laiku, jo cilvēkiem ar autismu patīk paredzamība, rutīna, grafiki un vide, kurā nenotiek pārmaiņas. Ja ir zināms, ka ierastajā rutīnā kaut kas mainīsies, tad ir ieteicams klientu ar autismu jau laikus brīdināt, lai izvairītos no nepatīkamām sekām.
Lielai daļai cilvēku ar autismu telefona zvani sagādā grūtības, jo tie ir neparedzēti un pieprasa strauju uzmanības pārslēgšanu, tāpēc, ja nepieciešams ar klientu sazināties, ieteicams nosūtīt īsziņu, izmantot e-pastu vai ziņapmaiņas lietotnes.
Jāņem vērā, ka cilvēkiem ar autismu var būt saasināta sensorā uztvere – tātad jutīgāka redze, dzirde, tauste, oža. Ir jācenšas, lai telpa, kurā jūs tiksieties, neradītu papildu kairinājumus.
Cilvēki ar autismu bieži izjūt diskomfortu, ja ir pārāk spilgts apgaismojums. Samaziniet apgaismojumu līdz tādam līmenim, lai tas nebūtu pārāk uzmācīgs. Ja iespējams, vēlams dabiskais apgaismojums.
Izvairieties no lampām ar „raustīgu”, mirgojošu gaismu.
Jāpiedomā arī par apģērbu, ko velkat uz konsultāciju – būtu vēlams, lai tas nebūtu spilgtās krāsās, bet gan piezemētos toņos.
Ir cilvēki, kuri nespēj skatīties uz melnbalti svītrainu apģērbu, jo tas rada optisku ilūziju – ņirboņu acu priekšā un var izraisīt pat reiboni.
Arī aksesuāru lietošana, piemēram, spīdīgas, krāsainas rotas, var pārāk novērst uzmanību no konsultācijas mērķa.
Sekojiet līdzi, lai jūsu darba telpā būtu kārtība – izmētātas vai salauztas lietas var radīt spēcīgu diskomfortu jebkuram jūsu klientam.
Nelietojiet pārāk spēcīgas smaržas vai dezodorantu.
Labāk, lai pieņemšanas telpā nestāv uz palodzes hiacintes vai citi spēcīgi smaržojoši augi.
Ja jūs ikdienā strādājat ar cilvēkiem ar autismu, esiet piesardzīgs ar izmaiņām telpā. Nepārbīdiet mēbeles bez vajadzības.
Ja strādājat ar bērniem – aizvietojiet salauztas rotaļlietas ar līdzīgām vai tādām pašām.
Ja telpa kādu iemeslu dēļ jāmaina – brīdiniet par to iepriekš.
Cilvēkiem ar autismu bieži mēdz būt saasināta skaņu uztvere. Ir maksimāli jānovērš visi fona trokšņi, kas ir apkārtējā vidē.
Aizveriet logu, ja ir dzirdamas ārā braucošo auto skaņas vai putnu čivināšana.
Izslēdziet tehniku (datoru, ventilatoru), atslēdziet telefonam skaņu.
Neradiet liekas skaņas pats – nešķirstiet papīrus bez vajadzības, neklikšķiniet pildspalvu, nestumdiet krēslu.
Visas šīs skaņas, kuras šķiet ikdienai tik pierastas un nemanāmas, cilvēkam ar autismu var būt ļoti traucējošas un pat sāpīgas.
Cilvēkiem ar autismu mēdz būt arī mizofonija, t.i., īpašs jutīgums un nepatika pret noteiktām skaņām, visbiežāk ēšanas un dzeršanas skaņām.
Cilvēkiem ar autismu sagādā lielu diskomfortu tas, ja viņiem negaidīti pieskaras, līdz ar to par pieskārienu pirms tam jābrīdina.
Nestāviet cilvēkam ar autismu pārāk tuvu.
Iespējams, satraukumu var sagādāt kāds audums vai tekstūra (piemēram, krēsla pārvalka audums, vingrošanas paklājiņš, dvielis, gumijas cimds u.c.)
Esiet gatavs, ka cilvēkam ar autismu var būt kādas speciskas bailes (piemēram, no lietām, kas var radīt skaļu troksni, vai no lietām, kas saistās ar iepriekš piedzīvotu izbīli). Līdz pirmajai tikšanās reizei jūs to nezināsiet. Atzīmējiet to savos pierakstos un turpmāk, sagaidot šo klientu, biedējošās lietas novāciet.
Viena no galvenajām autisma iezīmēm ir grūtības komunikācijā un sociālajā mijiedarbībā. Tās var izpausties dažādi. Turklāt cilvēki ar autismu bieži ir tikuši izsmieti, diskriminēti un iebiedēti savu īpatnību dēļ, tādēļ viņiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai atvērtos citiem.
Kad pie jums ierodas cilvēks ar autismu, sasveicinieties ar viņu.
Ir liela varbūtība, ka cilvēks vairīsies veidot acu kontaktu vai, tieši pretēji, darīs to pārmērīgi.
Ja klients jums neatbild, nav vajadzības paaugstināt balsi, jo saasinātās sensorās uztveres dēļ viņš var sabīties. Ja viņam nav dzirdes traucējumu, viņš jūs ir sadzirdējis.
Arī pieskārieni, piemēram, rokas paspiešana, nav nepieciešami, jo cilvēkiem ar autismu negaidīti pieskārieni var būt ļoti satraucoši. Tos, ja nepieciešams, varēsiet ieviest ar laiku, kad klients būs pie jums pieradis un jums būs izveidojies labs kontakts.
Nav ieteicams jebkāda veida attiecības mēģināt attīstīt pārāk ātri – ir jāļauj cilvēkam pierast pie otra, jābūt pacietīgam.
Pastāstiet, ko jūs šodien darīsiet un līdz cikiem, un pieturieties pie šī plāna.
Daudziem cilvēkiem ar autismu mēdz būt īpašas aizraušanās. Ir ieteicams sākt ar šo interešu izzināšanu, jo, kad tiek runāts par tematu, kas klientu neinteresē, nekāda komunikācija neiznāk.
To, ka sarunas temats šo cilvēku neinteresē, būs ļoti vienkārši pamanīt – viņš iesaistīsies sarunā ļoti minimāli vai neiesaistīsies vispār.
Īpašās intereses vēlāk var būt izmantojamas kā darba instruments, tādēļ iesākumā pēc iespējas vairāk jāuzzina par cilvēka interesēm un spējām, lai ar to palīdzību varētu veidot pirmo kontaktu.
Nerunājiet ar citiem par cilvēku ar autismu tā, it kā viņa nebūtu klāt! Pat tad, ja šis cilvēks ir nerunājošs, daļēji runājošs vai vienkārši nepiedalās sarunā, viņš jūs dzird un saprot!
Izvairieties no aizskarošiem un neatbilstošiem apzīmējumiem, runājot par cilvēkiem ar autismu. Esam sagatavojuši rakstu par to, kādus apzīmējumus izvēlēties un kādi ir nevēlami.
Ja vēlamies cilvēku ar autismu iesaistīt grupā, vispirms nepieciešams viņu labi iepazīt.
Ja grupa vai aktivitāte grupā viņu neinteresē vai arī viņam nepatīk pūlis, viņš nevēlēsies iesaistīties.
Daudzi cilvēki ar autismu dod priekšroku aktivitātēm, kurās piedalās divi vai trīs labi pazīstami cilvēki, ne vairāk. Piemēram, ja draugs uzaicinās cilvēku ar autismu uz vakariņām, viņš vēlēsies uzzināt, vai kāds vēl būs, lai sagatavotos iespējamajām sociālajām situācijām. Viņš var arī atteikt ielūgumam, ja jutīs, ka nespēs izturēt šādu situāciju. Jāatceras, ka tas nenozīmē, ka cilvēkam ar autismu pārējie vakariņu dalībnieki nepatīk. Cilvēkiem ar autismu nepieciešams daudz spēka, lai komunicētu ar vairākiem cilvēkiem vienlaikus, īpaši tad, ja tie nav labi pazīstami, un dažreiz šī spēka var trūkt.
Runājiet lēni un skaidri, izteiksmīgās intonācijās.
Cilvēkam ar autismu var būt vajadzīgs vairāk laika, lai atbildētu. Svarīgi ir atcerēties, ka šis klusuma brīdis nenozīmē, ka cilvēks jūs nedzirdēja vai ignorē.
Ir iespējams, ka rodas pārpratumi. Šādos gadījumos jābūt pacietīgam un jāpaskaidro viss vēlreiz. Esiet gatavs arī atbildēt uz jautājumiem.
Sarunājoties jāņem vērā, ka jāizmanto tieša valoda bez pārnestām nozīmēm. Jārunā konkrēti un literāri pareizos terminos, jāizvairās no žargona, sarkasma un apslēptu mājienu izmantošanas. Šāda saziņa klientam var būt nesaprotama.
Viņa valodas sapratne, iespējams, ir burtiska. Piemēram, ja jūs sakāt “līst kā ar spaiņiem”, cilvēks var meklēt spaiņus, kas krīt no debesīm, un par to var būt satraucies. Arī teicienu izraudāt acis” var uztvert kā baismīgu sejas īpatnību. Tomēr te jāatgādina, ka cilvēki ar autismu ir dažādi un šāda veida grūtības var būt gan ļoti izteiktas, gan arī tādu var tikpat kā nebūt.
Izvairieties dot norādījumus “caur puķēm” (piemēram, nav vērts bērnam ar autismu teikt: „Tev jau kartupeļus var ausīs stādīt” – bērns mājienu nesapratīs, taču var ļoti uztraukties par jūsu ļaunprātīgo nolūku un turpmāk nelaist jūs sev tuvumā).
Uzrunājot bērnu ar autismu, vispirms nosauciet viņa vārdu.
Norādēm, ko sakāt bērniem, vienmēr jābūt tiešām, skaidrām un konkrētām. Pretējā gadījumā viņi tās nesapratīs. Piemēram, norādi “Uzvedies klasē labi!” bērns nesapratīs, taču norāde “Kamēr esmu ārpus klases, paliec savā vietā!” uzreiz būs skaidra.
Dažiem cilvēkiem ar autismu veidojas eholālija – “atbalss runa”. Piemēram, ja tiek jautāts, vai viņš vēlas dzert, cilvēks var atkārtot: “Vai tu vēlies dzert?” Cilvēks var arī izmantot šo frāzi, lai paprasītu padzerties.
Ir svarīgi nesniegt jaunu informāciju brīdī, kad cilvēks ar autismu vēl apstrādā iepriekš iegūto informāciju.
Lai informāciju uztvert būtu vieglāk un tā labāk paliktu atmiņā, var noderēt vizuāli palīglīdzekļi: attēli, grafiki, kalendāri, vizuāli plāni, shēmas, domu kartes u.c. Turiet pa rokai bloknotu un pildspalvu, atzīmējiet svarīgāko.
Īpaši darbā ar bērniem ieteicams izmantot vizuālus palīglīdzekļus, piemēram, komunikācijas tāfeli vai komunikācijas grāmatu. Šajā tāfelē ir attēli, kuros lietas, cilvēki un darbības attēlotas simbolu, fotogrāfiju, zīmējumu un rakstisku vārdu veidā. Bērns var norādīt uz attēlu, kurā ir attēlots tas, ko viņš grib darīt. Protams, tāfele tiek novietota bērnam sasniedzamā augstumā, lai viņš visu tajā varētu parādīt.
Ja jūs plānojat regulāri strādāt ar cilvēkiem ar autismu, noteikti iepazīstieties ar vizuālās komunikācijas pamatprincipiem.
Ir pieejamas arī daudzas alternatīvās komunikācijas lietotnes, ko izmantot planšetdatorā vai viedtālrunī.
Cilvēks ar autismu var pievērst īpašu uzmanību dažādām sajūtām – aptaustīt virsmas, lai izjustu to faktūru, piešķiebt vai kustināt galvu, lai no dažādiem rakursiem aplūkotu lietas, radīt skaņas un tajās ieklausīties, pasmaržot vai pagaršot kādas lietas. Tas liecina par pastiprinātu sensoro interesi. Ja kāda darbība jums nav pieņemama, paskaidrojiet, ka jums tas ir nepatīkami, un palūdziet, lai cilvēks tā nedara.
Roku vicināšana, plaukšķināšana, pirkstu ņirbināšana vai lēkāšana var sevišķi stipri izpausties tieši pirmajā tikšanās reizē, reaģējot uz stresu. Šādas darbības ir būtiskas sevis regulēšanai, tāpēc reaģējiet uz cēloni, nevis uz darbību, mazinot stresu un neziņu. Mierīgi un laipni paskaidrojiet, kas tālāk notiks, ko jūs darīsiet un cik ilgi.
Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.
Pirkumu grozs ir tukšs.
