Šis raksts ir veltīts tam, lai izskaidrotu, kādi ir ieteicamākie apzīmējumi, ko izmantot, runājot par autismu, un rakstā sniedzam atbilstošu un nepareizu jēdzienu piemērus. Izmantojot atbilstošu valodu, varam uzlabot komunikāciju ar cilvēkiem ar autismu un viņu tuviniekiem. Šis raksts noderēs arī profesionāļiem, kuri strādā ar cilvēkiem ar autismu, lai viņi varētu izmantot precīzu un profesionālu terminoloģiju.

✅ Atbilstoši mūsdienu izpratnei Starptautiskā Slimību klasifikatora jaunajā 11. izlaidumā (SSK-11, angliski ICD-11) diagnozes pilnais nosaukums ir “Autiskā spektra traucējumi”. Tālāk iespējams to paskaidrot: ar vai bez intelektuālās attīstības traucējumiem (un cik lielā mērā), ar vai bez funkcionālās valodas traucējumiem (un cik lielā mērā). Tātad, kad runa par diagnozi, teiksim: cilvēks/persona ar autiskā spektra traucējumiem.

✅ Saskaņā ar iekļaujošas valodas vadlīnijām, kad runa par veselības traucējumiem vai invaliditāti, priekšroka tiek dota t.s. person-first language, proti, vispirms persona, tad – diagnoze: cilvēks/persona ar autismu.

✅ Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām viscaur tiek lietota t.s. person-first language –  personas ar invaliditāti.

✅ Pretstatā iepriekšminētajam, daudzās svešvalodās pieaugušie ar autismu bieži izvēlas lietot tā saucamo identity-first language, proti, vispirms identitāte, tad – persona, lai norādītu, ka viņu autisms ir būtiska identitātes daļa, kas nav atdalāma no viņiem pašiem. Piemēram, angļu valodā tas būtu autistic person.

✅ Latviešu valodā apzīmējums “autisks cilvēks” nav nevēlams, taču pagaidām nav guvis popularitāti.

❗️Autiskā spektra traucējumus bez intelektuālās attīstības traucējumiem un funkcionālās valodas traucējumiem agrāk sauca par Aspergera sindromu (Latvijā un lielā daļā pasaules, kur vēl izmanto SSK-10, formāli joprojām tiek lietota šāda diagnoze), un daži cilvēki var izvēlēties par sevi teikt, ka viņiem ir Aspergera sindroms. Pat ja cilvēks saka, ka viņam ir Aspergera sindroms, tas tik un tā nozīmē, ka viņam ir autiskā spektra traucējumi. Papildus jāpiebilst, ka Aspergera sindroms ne vienmēr nozīmē vieglas grūtības vai ka cilvēks ir “sociāli neveikls ģēnijs” (izplatīts stereotips).

❌ Nesakiet “autisms ir slimība” vai “ar autismu slims cilvēks”. Autisms NAV slimība, bet gan ar nervu sistēmas attīstību saistīts traucējums – viens no cilvēka centrālās nervu sistēmas attīstības variantiem. Domājot līdzībās, var teikt, ka cilvēkiem ar autismu ir cita, netipiska operētājsistēma. Tā vietā varat teikt:

❌ Nesakiet, ka persona “cieš no autisma” vai “sirgst ar autismu”.

❌ Neizmantojiet frāzi “normāli attīstījies”. Tā vietā izmantojiet šādus terminus:

❌ Izvairieties no tādiem terminiem kā “augstu funkcionējošs autisms” un “zemu funkcionējošs autisms”. Cilvēki ar autismu ir vienisprātis, ka šie termini precīzi neatspoguļo autisma spektru. Vēsturiski par “augsti funkcionējošiem” tika dēvēti cilvēki ar autismu bez intelektuālās attīstības traucējumiem, taču vidējs vai paaugstināts intelekta līmenis patiesībā nenozīmē, ka personai nav nozīmīgu traucējumu citās sfērās un ka tā var labi funkcionēt sabiedrībā. Nosaucot kādu par “augsti funkcionējošu” saglabāta intelekta dēļ, šim cilvēkam bieži tiek liegta viņam nepieciešamā palīdzība un atbalsts. Turpretī apzīmējums “zemu funkcionējošs” noniecina cilvēkus ar autismu, kuriem ir vairāk ārēji novērojamu grūtību, un liedz viņiem iespējas. Piemēram, bieži tiek pieņemts, ka visiem nerunājošiem cilvēkiem ar autismu ir nopietni intelektuālās attīstības traucējumi, un tādēļ viņiem netiek nodrošināta intelektuālajām spējām atbilstoša izglītība un alternatīvās komunikācijas iespējas. Tā vietā ieteicams aprakstīt personas patstāvības līmeni un grūtību jomas.

❌ Tāpat jāizvairās no terminiem “smags autisms” un “viegls autisms”. Var gadīties, ka cilvēka stiprās puses aizēno grūtības vai arī izteiktu grūtību dēļ tiek nepamanītas spējas un talanti.

❌ Apzīmējums “autists” ir nevēlams, jo tiek plaši lietots kā lamuvārds un apvainojums.

PIEZĪME: Neirodažādības paradigmas ietvaros cilvēku neiroloģiskā daudzveidība tiek uzlūkota kā dabiska un norādīts, ka neviens smadzeņu darbības veids nav savā būtībā pareizs vai nepareizs. Šī paradigma rosina ar medicīnu un diagnostiku nesaistītos kontekstos izvairīties no tādiem vārdiem kā “traucējumi”. Tā vietā ikdienā vēlams izmantot apzīmējumus “autisks cilvēks”, “autiska persona”, “cilvēks/persona ar autismu”, nevis “cilvēks/persona ar autiskā spektra traucējumiem”, jo tādējādi var izvairīties no vārda “traucējumi” negatīvās konotācijas un tai sekojošās stigmas. Turklāt šādi īsāki apzīmējumi ļauj veidot stilistiski patīkamākus un ērtākus teikumus.