Saprātīgi pielāgojumi darbavietā

Cilvēkiem ar autismu bieži ir grūtības atrast un saglabāt darbu, pat ja viņiem ir atbilstošas prasmes un izglītība. Eiropā tikai apmēram piektdaļa pieaugušo ar autismu strādā algotu darbu. Lielbritānijā šis rādītājs ir nedaudz augstāks – aptuveni trešdaļa. Tas nozīmē, ka miljoniem cilvēku joprojām paliek ārpus darba tirgus.
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām paredz, ka cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp ar autismu, jābūt vienlīdzīgām iespējām darba tirgū. Šo tiesību īstenošanai praksē nepieciešami saprātīgi pielāgojumi – konkrētas, bieži vien vienkāršas izmaiņas darba vidē, kas ļauj cilvēkam strādāt pilnvērtīgi un droši. Konvencijā saprātīgs pielāgojums definēts šādi: “vajadzīgās un atbilstošās izmaiņas un korekcijas – ja tās konkrētā gadījumā ir nepieciešamas un neuzliek nesamērīgu vai nepamatotu slogu –, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības”.
Šis raksts skaidro, kā saprātīgi pielāgojumi darbojas praksē, kā tos ieviest un kāda ir to ietekme uz cilvēkiem ar autismu un darba devēju organizācijām kopumā.
Ko praksē nozīmē saprātīgs pielāgojums
Pielāgojumam jābūt nepieciešamam konkrētam cilvēkam un situācijai. Tam jābūt samērīgam ar darba devēja iespējām – tas nedrīkst radīt nesamērīgu finansiālu vai organizatorisku slogu. Atteikums nodrošināt saprātīgu pielāgojumu pats par sevi uzskatāms par diskrimināciju. Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas Darba likums paredz aizliegumu diskriminēt invaliditātes dēļ un pienākumu veikt nepieciešamos pielāgojumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas darba iespējas. Latvijā šī prasība izriet gan no konvencijas, gan no diskriminācijas aizlieguma normām, kuras piemērojamas darba tiesiskajās attiecībās.
Praksē tas nozīmē, ka darba devējam jākonsultējas ar darbinieku par viņa vajadzībām, pielāgojumi jāveic individuāli, nevis balstoties uz stereotipiem par diagnozi. Izmaksu samērīgums tiek vērtēts konkrētās organizācijas ietvaros – lielākam uzņēmumam sagaidāms plašāks atbalsts nekā mazam. Valsts atbalsta mehānismi (piemēram, subsidētās darbavietas, atbalsta personas pakalpojums) var mazināt izmaksu slogu darba devējam.
Šie pielāgojumi nav privilēģija. Tie nepaplašina tiesības, bet gan novērš šķēršļus, ko rada vide un procesi, kas sākotnēji veidoti, neņemot vērā dažādu cilvēku vajadzības. Bieži vien tie uzlabo darba vidi visiem darbiniekiem, ne tikai tiem, kam tie sākotnēji paredzēti!
Pielāgojumu nozīme cilvēkiem ar autismu
- Mazina sensoru pārslodzi un trauksmi, kas citādi kavētu darbu.
- Veicina paredzamību un skaidrību, kas palīdz labāk koncentrēties uz uzdevumiem.
- Palīdz izvairīties no pārpratumiem.
- Palīdz samazināt “maskēšanos” un ar to saistīto izdegšanas risku.
Ieguvumi uzņēmumiem
- Plašāks talantu loks. Cilvēki ar autismu veido būtisku daļu no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, taču bieži ir bez darba. Iekļaujoša pieeja ļauj piesaistīt šos cilvēkresursus.
- Dažādība un inovācijas. Pētījumi rāda, ka daudzveidīgas komandas ir radošākas un efektīvākas.
- Zemāka darbinieku mainība. Cilvēkiem ar autismu ir tendence ilgstoši palikt vienā darbavietā, ja vide ir piemērota.
- Pozitīva reputācija. Iekļaujoša darba vide veicina uzņēmuma sociālo atbildību un piesaista gan darbiniekus, gan klientus.
Praktiskie aspekti
Lielākā daļa pielāgojumu ir vienkārši un lēti: piemēram, skaidrs darba grafiks, rakstiskas instrukcijas, iespēja izmantot trokšņus slāpējošas austiņas. Šādi pielāgojumi uzlabo darba vidi visiem – ne tikai cilvēkiem ar autismu, bet arī citiem darbiniekiem, kas gūst labumu no skaidrākas komunikācijas un mierīgāka, strukturētāka darba procesa.
Zemāk aprakstītas biežāk nepieciešamo pielāgojumu jomas.
1. Komunikācija
Cilvēkiem ar autismu svarīga ir skaidra, tieša un nepārprotama komunikācija. Tas nozīmē:
- Izmantot vienkāršu, konkrētu valodu. Izvairīties no metaforām, neskaidriem izteikumiem vai eifēmismiem, lai nerastos lieki pārpratumi.
- Dodot uzdevumus, norādīt, kas jādara, kad un kādā secībā, nevis tikai vispārēju mērķi.
- Nodrošināt rakstiskas instrukcijas – ziņas e-pastā, darba lapas, kontrolsarakstus. Tas palīdz izvairīties no pārpratumiem un atgādina par prioritātēm.
- Iepriekš nosūtīt sapulču dienaskārtību un uzdevumu aprakstus, lai cilvēks var sagatavoties.
- Piedāvāt alternatīvas saziņas iespējas (e-pasts vai ziņas čatā, nevis negaidīti telefona zvani).
Piemērs: Darba meklētāja ar autismu intervijā norāda, ka viņu mulsina daži jautājumi, piemēram, “Kāpēc vēlies strādāt pie mums?” Viņai daudz vieglāk atbildēt uz skaidriem jautājumiem par prasmēm vai pieredzi. Šāda pielāgojuma ieviešana – precīzāki jautājumi intervijās – ļauj darba devējam pilnvērtīgi novērtēt kandidātes profesionālās spējas.
2. Darba vide
Sensorā jutība ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem ar autismu darba vide kļūst neizturama. Pielāgojumi var ietvert:
- Samazinātu trokšņu līmeni vai iespēju strādāt atsevišķā klusā telpā.
- Trokšņus slāpējošas austiņas vai iespēju klausīties mūziku, kas bloķē fonas skaņas.
- Regulējamu apgaismojumu – piemēram, izvairīties no mirgojošām dienasgaismām, piedāvāt galda lampas.
- Izvairīšanos no spēcīgiem aromātiem telpā un izmantot smaržvielas nesaturošus tīrīšanas līdzekļus.
- Ja nepieciešams, nodrošināt vietu, kur var īslaicīgi atpūsties sensoras pārslodzes gadījumā.
Piemērs: Biroja darbiniece norāda, ka biroja trokšņi un spilgtā gaisma izraisa fiziskas sāpes un trauksmi. Risinājums ir vienkāršs: strādāt citā telpā, kurā ir ar dimmeri regulējams apgaismojums, un lietot skaņu slāpējošas austiņas. Pielāgojums nemaksā gandrīz neko, bet darbinieces produktivitāte un labsajūta var būtiski uzlaboties.
3. Darba organizācija un struktūra
Cilvēkiem ar autismu var būt grūtības ar vadības funkcijām – plānošanu, prioritāšu noteikšanu, uzmanības pārslēgšanu. Labi palīdz šādi pielāgojumi:
- Uzdevumu sadalīšana mazākos, skaidros soļos.
- Vizuāli grafiki, plāni un kontrolsaraksti.
- Iepriekšēja informēšana par izmaiņām, lai izvairītos no stresa, ko rada neparedzamība.
- Regulāras tikšanās, lai pārliecinātos, ka uzdevumu virzība ir saprotama.
- Atgādinājumi par pārtraukumiem (īpaši, ja cilvēks mēdz hiperfokusēties uz uzdevumu un aizmirst par atpūtu).
Piemērs: Darbiniece stāsta, ka uzdevums izraisīja viņai milzīgu stresu, jo nebija skaidras struktūras un uzraudzības. Darba devējs varētu sadalīt darāmo mazākos posmos – stresa līmenis mazinātos un produktivitāte pieaugtu.
4. Elastīgs darba režīms
Ne visiem cilvēkiem ar autismu piemērots klasiskais 9-17 darba modelis. Pielāgojumi var ietvert:
- Elastīgu darba laiku vai iespēju strādāt nepilnu slodzi.
- Attālināta darba iespējas vai hibrīddarba modeli.
- Papildu pārtraukumus dienas laikā, lai atgūtos.
- Iespēju pakāpeniski palielināt darba apjomu, īpaši sākot jaunu darbu.
5. Atbalsta persona vai mentors
Uzticams kolēģis vai mentors var palīdzēt orientēties gan profesionālajos, gan sociālajos jautājumos:
- Atbild uz jautājumiem, kas citādi var šķist neērti uzdot vadībai.
- Palīdz interpretēt nerakstītus noteikumus un sociālās situācijas.
- Ir kontaktpersona stresa brīžos.
- Palīdz ieviest atgriezenisko saiti saprotamā veidā.
6. Tehnoloģiski palīglīdzekļi
Daži tehnoloģiski risinājumi būtiski atvieglo darbu:
- Uzdevumu plānošanas lietotnes (piemēram, Trello, Todoist).
- Trokšņus slāpējošas austiņas.
- Atgādinājumi viedpulkstenī.
- Runas–teksta vai teksta–runas programmas komunikācijai vai labākai informācijas uztverei.
Kā izstrādāt pielāgojumu plānu
Saprātīgi pielāgojumi būs efektīvi tikai tad, ja tie balstīsies uz cilvēka vajadzībām un darba devēja iespējām. Plāna izstrāde ir sadarbības process, nevis vienpusējs lēmums.
1. Saruna ar darbinieku
- Konfidencialitāte. Saruna par pielāgojumiem jāveic drošā vidē, kur darbinieks var runāt atklāti.
- Personīgas vajadzības. Katram cilvēkam ar autismu grūtības un stiprās puses atšķiras. Jāuzklausa viņa skatījums, nevis jāpaļaujas uz vispārīgiem priekšstatiem par diagnozi.
Jautājumi, ko uzdot:
- Kas tavā darbā rada visvairāk stresa?
- Kādi darba apstākļi palīdz tev strādāt vislabāk?
- Vai ir konkrēti sensori vai sociāli faktori, kas traucē?
- Vai ir tehnoloģijas vai palīglīdzekļi, kas varētu palīdzēt?
2. Vajadzību un iespējamo risinājumu kartēšana
- Saraksts ar problēmām un iespējamiem risinājumiem. Piemēram, ja problēma ir troksnis, risinājums var būt klusāka telpa vai austiņas.
- Prioritāšu noteikšana. Sākt ar pielāgojumiem, kas rada vislielāko atvieglojumu.
- Izmaksu un resursu izvērtējums. Darba devējam jāizvērtē, vai pielāgojums nav nesamērīgs. Daudzi risinājumi ir lēti vai pat bez maksas.
3. Rakstiska vienošanās
- Dokumentēt vienošanos par pielāgojumiem – kas tieši tiks darīts, kad un kā tas tiks pārskatīts.
- Vienošanās nav statiska – tā jāpielāgo, ja mainās uzdevumi vai darbinieka vajadzības.
4. Ieviešana un uzraudzība
- Dažreiz pielāgojumus iespējams ieviest pakāpeniski.
- Regulāra atgriezeniskā saite. Plānā jāparedz pārskatīšana, piemēram, reizi mēnesī.
- Atvērtība izmaiņām. Ja risinājums nedarbojas, jāmeklē alternatīva, nevis jāatsakās no idejas par atbalsta sniegšanu.
5. Atbalsts no ārējiem resursiem
- Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā atbalstu, uzsākot darbu, – ergoterapeita konsultācijas un atbalsta personas pakalpojumu –, kā arī darba vietas pielāgošanu nodarbinātām personām ar invaliditāti.
- Resursu centrs “Zelda” nodrošina atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu.
- Cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti pieejams asistenta pakalpojums pašvaldībā – asistents var palīdzēt nokļūt uz darbavietu un atpakaļ.
Pielāgojumu process sākas ar sarunu. Cilvēks pats vislabāk zina, kas viņam palīdz un kas kavē. Sadarbība un regulāra vienošanās pārskatīšana rada vidi, kurā cilvēks ar autismu var strādāt bez pastāvīgas slodzes no maskēšanās un cīniņa ar apkārtējo vidi.
Raksts tapis Erasmus+ projekta "Perspective" ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija par tiem nevar uzņemties atbildību. Projekta numurs: 2023-1-SE01-KA220-VET-000156500.