Bērns maina izglītības iestādi - kas notiek ar atbalstu?
Atbalsts, kas pazūd ar pāreju
Kad bērns ar autiskā spektra traucējumiem (AST) pāriet no bērnudārza uz skolu vai no vienas skolas uz citu, viņš ne tikai maina vidi - viņš bieži zaudē atbalstu. Iestādes nesadarbojas, dokumenti “neceļo” līdzi, un vecākiem atkal jāsāk viss no nulles.
“Skola teica - viņiem nav informācijas par iepriekšējo atbalstu. Mums bija jāskaidro viss no jauna, jācīnās par asistentu, jāpierāda, ka bērnam joprojām ir vajadzības,” stāsta kāda mamma.
Šī situācija nav izņēmums - tā ir sistēmiska problēma, kas skar desmitiem ģimeņu katru gadu.
Pārejas posmi - visneaizsargātākie bērna attīstībā
Pāreja uz jaunu izglītības iestādi ir izaicinājums jebkuram bērnam. Taču bērniem ar AST tas ir īpaši jūtīgs posms, kurā mainās vide, rutīna, cilvēki, pieaug trauksme un uzvedības grūtības, un nepieciešams stabils atbalsts, nevis jauni pierādījumi.
Tieši šajā brīdī sistēma bieži “nokrīt” - atbalsta persona netiek nodrošināta, terapijas tiek pārtrauktas, un vecākiem jāsāk viss no jauna.
Kāpēc tas notiek?
Nav skaidras pārejas protokola, kas nodrošinātu automātisku atbalsta turpinājumu, iepriekšējās iestādes informācijas nodošanu un vecāku atbalstu pārejas laikā.
Rezultātā bērns, kurš jau ir saņēmis atbalstu, pārejā to zaudē, un sistēma sāk “no nulles”.
Gadījumu vadītājs - pārejas koordinators
Tieši šeit nozīmīgs kļūst gadījumu vadītājs - cilvēks, kurš redz pāreju nevis kā beigas, bet kā sākumu ar sagatavotu ceļu.
Gadījumu vadītājs sagatavo pārejas profilu - apkopotu informāciju par bērna vajadzībām, stiprajām pusēm un iepriekšējo atbalstu, organizē tikšanos ar jauno skolu, kurā tiek pārrunāts, kā turpināt atbalstu, palīdz vecākiem formulēt vajadzības, sagatavot iesniegumus un dokumentus, seko līdzi tam, lai atbalsts netiktu pārtraukts.
Šī loma ir kritiska, jo pārejas posmi ir visneaizsargātākie bērna attīstībā - un visbiežāk ignorētie sistēmā.
Reāli stāsti: tilts starp divām pasaulēm
Kāda ģimene no Kurzemes stāsta, ka pēc skolas maiņas bērnam vairs netika nodrošināta pielāgota mācību vide, kas iepriekš bija palīdzējusi viņam koncentrēties un samazināt trauksmi. Jaunajā skolā nebija informācijas par bērna jutību pret trokšņiem un vajadzību pēc klusākas telpas. Ar gadījumu vadītāja palīdzību tika sagatavots pārejas profils, kurā skaidri aprakstītas bērna vajadzības, un skola pēc savām iespējām, varēja pielāgot mācību vidi.
Citā gadījumā bērns pārgāja no bērnudārza uz skolu, kur skolotāji nebija informēti par AST diagnozi. Gadījumu vadītājs palīdzēja izveidot sadarbības plānu, kurā tika iekļauti pielāgojumi mācību procesā, komunikācijas stratēģijas un regulāras pārskatīšanas tikšanās.
Ko zaudē sistēma, kad pāreja nav koordinēta?
Nepārtraukts atbalsts nav tikai bērna labklājības jautājums - tas ir arī sistēmas efektivitātes jautājums. Ja pārejā bērns zaudē terapiju, viņam būs vajadzīgs intensīvāks atbalsts vēlāk, vecāki izdeg, viņi vairs nespēj sadarboties ar iestādēm, skola nav gatava, rodas konflikti, sūdzības, atkārtoti pieteikumi.
Tas viss nozīmē augstākas izmaksas, vairāk darba iestādēm un mazāku uzticību sistēmai.
Pāreja nav tikai jauna klase vai jauns skolotājs. Tā ir tests tam, cik iekļaujoša ir mūsu izglītības sistēma. Ja bērns ar AST zaudē atbalstu tikai tāpēc, ka maina skolu, tas nav bērna vaina - tā ir sistēmas kļūme.
Un šo kļūmi var labot. Ar cilvēku, kas redz pāreju nevis kā beigas, bet kā sākumu ar sagatavotu ceļu.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.