diskusiju, lai runātu par gadījumu vadītāja pakalpojumu - jaunu atbalsta formu ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu. Šī diskusija kļuva par iespēju pie viena galda satikties gan speciālistiem, gan tiem, kas ikdienā ir vistuvāk ģimenēm - skolās, sociālajos dienestos un veselības aprūpē. Tā bija saruna par to, kā no sadrumstalotas palīdzības pāriet uz vienotu, cilvēkam saprotamu atbalsta sistēmu.

Diskusijā tika uzsvērts, ka pakalpojuma pamatā ir rūpīgs sagatavošanās darbs - pirms tā ieviešanas veikta gan ārvalstu pieredzes izpēte, gan padziļinātas intervijas ar četru valstu ekspertiem (ASV, Apvienotās Karalistes, Somijas un Ungārijas). Paralēli tika analizēti arī Latvijas speciālistu viedokļi no sociālās, veselības un izglītības nozarēm. Uz šī pamata tika izstrādāts gadījumu vadītāja amata apraksts, kas pārbaudīts pilotprojekta fāzē un pielāgots mūsu valsts reālajām vajadzībām.

Gadījumu vadītājs ir cilvēks, kurš palīdz ģimenei saprast, kur sākt, kādi pakalpojumi ir pieejami un kā

soli pa solim tos sasniegt. Sadarbība sākas ar ģimenes situācijas izvērtējumu, pēc kura tiek izstrādāts rīcības plāns - praktisks ceļvedis ikdienai.

Gadījumu vadītājs atbalsta ģimeni gan sarunās ar skolām, ārstiem un sociālajiem dienestiem, gan palīdz sakārtot dokumentus un saprast, kādi resursi ir pieejami uz vietas. Viņa uzdevums nav atrisināt visu ģimenes vietā, bet palīdzēt sadalīt lielo problēmu mazākos, pārvaldāmos posmos.

Svarīgi, ka gadījumu vadītāji darbojas arī kā komanda - viņi regulāri piedalās apmācībās un supervīzijās, pielāgo apmācību saturu pieprasījumam, dalās pieredzē un, ja nepieciešams, vienā gadījumā iesaistās vairāki speciālisti, apvienojot kompetences. Tas nodrošina, ka ģimenei tiek sniegts visaptverošs un kvalitatīvs atbalsts.

No diskusijā prezentētajiem datiem redzams, ka pirmajā projekta posmā tika risināti 32 gadījumi, otrajā - jau 34. Abos posmos strādā 17 gadījumu vadītāji. Aptuveni divas trešdaļas ģimeņu dzīvo reģionos, ārpus lielajām pilsētām, kur pakalpojumu pieejamība ir visierobežotākā. Bērni visbiežāk ir vecumā no 3 līdz 14 gadiem, un daudzās ģimenēs aug vairāki bērni ar īpašām vajadzībām. Pakalpojuma ierobežojums bija pieejamais finansējums, jo pēc būtības pieprasījums bija lielāks, kā biedrība varēja to noorganizēt.

Visbiežāk risinātie gadījumi saistīti ar bērnu uzvedības grūtībām, izglītības jautājumiem (skolas maiņu, atbalsta personu nodrošināšanu, iekļaujošās vides ieviešanu), starpinstitucionālo sadarbību, vecāku emocionālo atbalstu un praktisku palīdzību dokumentu sakārtošanā.

Šie skaitļi nav tikai statistika. Tie atklāj reālas pārmaiņas ģimenēs, kas beidzot izjūt, ka vairs nav vienas, un ka valsts sniegtais atbalsts var būt cilvēcisks, saprotams un koordinēts.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki formulēja vairākus nozīmīgus secinājumus par pakalpojuma nozīmi un nākotni.

Apkopojot šīs atziņas, diskusija parādīja - gadījumu vadītāja pakalpojums nav tikai palīdzība atsevišķām ģimenēm, tas ir instruments, kas veicina sabiedrības noturību, stiprina uzticēšanos un ilgtermiņā ļauj valstij ietaupīt līdzekļus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis: lai arī vēl ir nepieciešami uzlabojumi un attīstība - gadījumu

vadītāja pakalpojums ir pārdomāts, nepieciešams un efektīvs. Tas palīdz ģimenēm saglabāt stabilitāti, iestādēm - sadarboties, un valstij - veidot noturīgu, uz cilvēku vajadzībām vērstu sistēmu.

Taču, lai šis darbs nestu augļus arī nākotnē, ir nepieciešams skaidrs lēmums: padarīt pakalpojumu par pastāvīgu valsts atbalsta daļu. Kā sacīja viens no diskusijas dalībniekiem: “Mēs nevaram atstāt šo pakalpojumu kā projektu. Tas ir valsts pienākums - nodrošināt, ka neviens bērns un neviens vecāks nepaliek viens.”