Divas puses vienai palīdzībai: sociālais darbinieks un gadījumu vadītājs
29. septembris, 2025 pl. 13:14,
Nav komentāru

Gadījumu vadītājs nav alternatīva sociālajam darbiniekam. Gluži pretēji – viņš palīdz stiprināt to darbu, ko sociālie darbinieki jau dara, ienesot tajā vairāk izpratni , klātbūtni un laiku, ko sistēma ne vienmēr var dot. Abas šīs lomas ir vienā komandā – viena palīdz sistēmai strādāt, otra – palīdz cilvēkam tajā iekļauties.
Sociālais darbinieks – cilvēks, kurš palīdz cilvēkiem saņemt to, ko sistēma paredz
Sociālais darbinieks ir viens no tiem cilvēkiem, kuri ik dienas mēģina panākt, lai palīdzība nonāktu līdz tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. Viņš redz ģimenes nogurumu, pārdzīvojumus un apjukumu, bet viņa rokās ir arī instrumenti, ar kuriem var palīdzēt – pakalpojumi, resursi, lēmumi.
Darbs sociālajā jomā nozīmē saskarties ar dažādām situācijām – no dokumentiem līdz izmisuma pilnām sarunām. Tas nozīmē būt tam, kas palīdz saprast, kā sistēma darbojas un ko tā var piedāvāt. Bet tikpat bieži tas nozīmē arī saskarties ar robežām – ierobežotu laiku, lielu darba slodzi un procedūrām, kas ne vienmēr ļauj iedziļināties katrā gadījumā tik dziļi, cik gribētos. Tieši tur līdzās ienāk gadījumu vadītājs.
Gadījumu vadītājs – cilvēks, kas palīdz ģimenei saprast ceļu
Gadījumu vadītājs ir cilvēks, kurš iedziļinās ģimenes ikdienā – viņš palīdz saprast, ar ko sākt, kādi pakalpojumi ir pieejami, kā sakārtot dokumentus un kā nepazaudēt cerību, kamēr palīdzība vēl tikai ceļā.
Viņš nenāk ar lēmumiem vai noteikumiem, bet ar praktisku klātbūtni un līdzgaitniecību. Gadījumu vadītājs palīdz ģimenei uzrakstīt iesniegumu, sagatavoties sarunai ar skolu vai sociālo dienestu, izveidot rīcības plānu un saprast, kā šos soļus īstenot. Viņa darbs nav aizvietot sociālo darbinieku, bet atvieglot komunikāciju un mazināt plaisu starp ģimeni un sistēmu. Viņš redz ģimeni nevis caur problēmām, bet caur iespējām. Un viņa spēks ir spēja sadalīt lielo uzdevumu mazos soļos, padarot sarežģīto – izdarāmu.
Kad sistēma un cilvēks satiekas
Praksē sociālais darbinieks un gadījumu vadītājs darbojas līdzās , nevis viens otra vietā. Sociālais darbinieks izvērtē, pieņem lēmumus, nodrošina pakalpojumu pieejamību. Gadījumu vadītājs – palīdz šos lēmumus īstenot praksē.
Viņš palīdz vecākiem izprast pašvaldības atbalsta saturu, pieejamos pakalpojumus un pieteikšanās kārtību. Tā ir sadarbība, kurā viens dod virzienu, otrs – spēju tam sekot. Daudzi sociālie darbinieki atzīst, ka sadarbība ar gadījumu vadītāju ļauj viņiem redzēt ģimeni
pilnīgāk.
“Kad strādājam kopā, mēs redzam ģimeni ne tikai kā dokumentu lietā, bet kā cilvēku ar stāstu un spēku,” saka kāda sociālā darbiniece.
Cilvēcība kā sistēmas pamats
Gan sociālais darbinieks, gan gadījumu vadītājs ikdienā strādā ar cerību – cerību, ka sistēma var būt saprotama, un ka cilvēks var tikt tai līdzi. Viņu sadarbība ļauj panākt, ka palīdzība nav tikai formāla, bet dzīva – tur, kur tā visvairāk vajadzīga.
Sociālais darbinieks palīdz izveidot stabilu pamatu, gadījumu vadītājs palīdz uz šī pamata nostāties. Viens ienes skaidrību, otrs – klātbūtni. Tikai kopā tie veido vidi, kur ģimenes vairs nejūtas pamestas vienas.
Kāpēc Latvijai vajag abus
Latvijā palīdzības sistēma joprojām ir mainīga, un bieži vien tajā pietrūkst cilvēka, kurš palīdzētu “savienot punktus”. Sociālais darbinieks nodrošina, lai atbalsts ir strukturēts un ilgtspējīgs. Gadījumu vadītājs – lai šis atbalsts būtu cilvēcīgs un saprotams.
Šo divu lomu sadarbība parāda, ka efektīva palīdzība rodas tikai tad, kad sistēma un cilvēks strādā kopā, nevis paralēli. Un tieši tas padara šo modeli par kaut ko vairāk nekā tikai projektu – tas ir ieguldījums cilvēkā un valsts attieksmē pret ģimeni.
Sociālais darbinieks un gadījumu vadītājs nav konkurenti, bet partneri. Viens palīdz sistēmai darboties , otrs palīdz cilvēkam tajā iedzīvoties. Viens veido struktūru, otrs piešķir tai cilvēcīgu elpu.
Un, kad šīs abas lomas darbojas līdzās, palīdzība kļūst dzīva – tā sasniedz ģimeni, bērnu un cilvēku, kuram tā visvairāk vajadzīga. Jo tikai tad, kad sistēma un cilvēks satiekas, mēs varam - teikt neviens bērns un neviens vecāks nav palicis viens.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.