Pakalpojumi ir, bet ģimene līdz tiem nenonāk: kur atbalsta sistēmā pazūd koordinācija?

Ģimenes, kurās aug bērns ar autismu, ikdienā bieži vienlaikus sadarbojas ar veselības aprūpes, izglītības un sociālā atbalsta sistēmu. Katra no šīm sistēmām nodrošina noteiktus pakalpojumus un atbalsta pasākumus, taču praksē to darbība ne vienmēr ir savstarpēji koordinēta.

Līdz ar to vecākiem pašiem bieži jāmeklē informācija, jāsazinās ar dažādām institūcijām, jāorganizē speciālistu iesaiste, jāseko dokumentu apritei un jānodrošina informācijas nodošana starp iesaistītajām pusēm.

Kad atbalsta sistēmas koordinēšana gulstas uz ģimeni

Ar jēdzienu atbalsta sistēma saprotam valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sniegto pakalpojumu un speciālistu kopumu, kas nodrošina atbalstu bērnam ar autismu un viņa ģimenei.

Lai gan katra institūcija pilda tai noteiktās funkcijas, praksē vecākiem bieži nākas uzņemties šo pakalpojumu koordinēšanu. Ģimenes nereti nezina, kādi pakalpojumi tām pienākas, kā tos pieprasīt un kur vērsties. Tām arī atkārtoti jāizstāsta sava situācija izglītības iestādei, sociālajam dienestam, veselības aprūpes speciālistiem un citām institūcijām.

Šāda sadrumstalota pieeja rada ievērojamu administratīvo un emocionālo slogu, īpaši ģimenēm, kuras ikdienā rūpējas par bērnu ar paaugstinātām atbalsta vajadzībām. Daudzām ģimenēm šī pieredze rada sajūtu, ka atbalsta sistēma darbojas pret viņām, nevis viņu labā. Parasti šo sajūtu neveido vienas institūcijas rīcība, bet gan vairāku faktoru kopums – garas gaidīšanas rindas, speciālistu nepieejamība, atšķirīga normatīvo aktu interpretācija, nepietiekama informācijas aprite un sadarbības trūkums starp dažādām nozarēm.

Ko rāda Latvijas Autisma apvienības pieredze?

Latvijas Autisma apvienība jau gandrīz divdesmit gadus sniedz atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu. Ikdienas darbā arvien biežāk novērots, ka ģimeņu grūtības atkārtojas pēc līdzīga scenārija – vecāki nezina, pie kura speciālista vērsties, kā saņemt nepieciešamos pakalpojumus un kā veidot sadarbību ar iesaistītajām institūcijām.

Lai praksē pārbaudītu gadījumu vadīšanas pieeju, 2023.–2024. gadā Latvijas Autisma apvienība īstenoja pilotprojektu, kurā 17 apmācīti gadījumu vadītāji sniedza atbalstu 32 ģimenēm.

Gadījumu vadītāju atskaišu analīze parādīja, ka atbalstu saņēmušajās ģimenēs bērni lielākoties bija vecumā no 3 līdz 14 gadiem un bieži vien ģimenē bija vairāki bērni ar īpašām vajadzībām. Daudzas ģimenes dzīvoja ārpus lielajām pilsētām, kur pakalpojumu pieejamība ir ierobežota.

Biežākās grūtības bija saistītas ar informācijas trūkumu, mācību vides neatbilstību, sarežģījumiem sadarbībā ar institūcijām un vecāku emocionālo izsīkumu. Arī pašvaldības un izglītības iestādes ne vienmēr jutās sagatavotas efektīvi reaģēt uz sarežģītām situācijām, tādēļ bija nepieciešama starpinstitucionāla sadarbība un koordinācija.

Gadījumu vadītājs papildina, nevis aizstāj

Tieši nepieciešamība palīdzēt ģimenēm orientēties sarežģītajā atbalsta sistēmā kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas Autisma apvienība izveidoja vecāku pieredzē balstītu gadījumu vadīšanas pieeju.

Tā ir īslaicīga atbalsta forma, kuras mērķis ir palīdzēt ģimenei orientēties pieejamajos pakalpojumos, pārvarēt krīzes situāciju, saņemt emocionālu atbalstu un nonākt līdz valsts un pašvaldības nodrošinātajām atbalsta sistēmām. Vecāku pieredzē balstīta gadījumu vadīšana papildina, nevis aizstāj valsts un pašvaldību nodrošinātos pakalpojumus.

Gadījumu vadītāja uzdevums nav pārņemt sociālā darbinieka, pedagoga, ārstniecības personas vai citu speciālistu funkcijas, bet palīdzēt ģimenei orientēties atbalsta sistēmā, veicināt sadarbību starp iesaistītajām pusēm un stiprināt ģimenes spēju izmantot pieejamos resursus.

Atbalsta sistēmas mērķim vajadzētu būt ne tikai nodrošināt atsevišķus pakalpojumus, bet arī palīdzēt ģimenei līdz tiem nonākt. Ģimenei nav vienai jāuzņemas atbildība par visu iesaistīto pušu sadarbības koordinēšanu.

Kad ģimene ir saņēmusi tai nepieciešamo atbalstu un sadarbība ar attiecīgajiem speciālistiem ir nostabilizējusies, gadījumu vadītāja iesaiste parasti noslēdzas. Tas ļauj sniegt atbalstu nākamajām ģimenēm, kurām konkrētajā brīdī tas ir visvairāk nepieciešams.

Nepieciešami ne tikai pakalpojumi, bet arī koordinēts ceļš līdz tiem

ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Latvija ir ratificējusi, uzsvērts valsts pienākums nodrošināt efektīvu, koordinētu un ģimenes vajadzībām pielāgotu atbalsta sistēmu.

Projekta “Gadījumu vadītājs praksē: Sistēmas nostiprināšana” mērķis ir nodrošināt personalizētu gadījumu vadītāja atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns vai jaunietis ar autiskā spektra traucējumiem vai ir aizdomas par tiem. Vienlaikus projekts vērsts uz ilgtspējīgas un koordinētas atbalsta sistēmas izveidi Latvijā, stiprinot nevalstisko organizāciju un pašvaldību sadarbību, uzlabojot speciālistu izpratni un veicinot politikas līmeņa risinājumus gadījumu vadības pieejas integrēšanai ilgtermiņā.

Ja arī jūsu ģimenei nepieciešams gadījumu vadītāja atbalsts, informācija par pakalpojumu un pieteikšanos pieejama šeit:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc7r2oErYzfHAsB7sJupR72hi3Vatz70YERKRlhxCmpLDaQhQ/viewform

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.