10. oktobris – Pasaules psihiskās veselības diena

Šodien, 10. oktobrī, ir Pasaules psihiskās veselības diena. Autiskā spektra traucējumi paši par sevi nav psihiskās veselības traucējumi, tomēr cilvēkiem ar autismu ļoti bieži ir pavadošas psihiskās veselības grūtības, visbiežāk trauksmes spektra traucējumi un depresija. Turklāt cilvēkiem ar autismu, kuru intelekts ir vidējs vai paaugstināts, ir būtiski paaugstināts pašnāvību risks, salīdzinot ar cilvēkiem bez autisma.

Cēloņi var būt dažādi:

• Dzīve pasaulē, kas iekārtota neirotipisku cilvēku ērtībām, var būt ļoti mokoša. Cilvēkiem ar autismu ikdiena pieprasa daudz vairāk resursu un ir daudz satraucošāka. Daudzi norāda, ka pēc “parastu lietu” veikšanas jūtas izsmelti un iztukšoti (tas var izpausties arī kā izaicinoša uzvedība). Augstais stresa līmenis izraisa trauksmi, savukārt hroniskais pārgurums var novest pie izdegšanas un depresijas.

• Psiholoģiska atbalsta nepieejamība. Cilvēkiem ar autismu būtu nepieciešams psiholoģisks atbalsts visa mūža garumā, turklāt šim atbalstam jābūt vajadzībām atbilstošam.

• Nepieciešamo pielāgojumu trūkums izglītības iestādēs, darbavietās, veselības aprūpes iestādēs un citviet padara šīs vides nepieejamas, liedzot iespējas.

• Profesionāla praktiska atbalsta nepieejamība. Cilvēkiem ar autismu var būt nepieciešama palīdzība sociālās situācijās, palīdzība ikdienas plānošanā, mentors, kas palīdz rast efektīvas metodes grūtību pārvarēšanai. Viena no šādām grūtībām ir vadības funkciju traucējumi, kas pat cilvēkam ar ļoti augstu intelektu var būtiski apgrūtināt ikdienas aktivitāšu veikšanu, savu vajadzību apmierināšanu un mērķu sasniegšanu. Atbalsta trūkums var novest pie autiskas izdegšanas. Autisku izdegšanu raksturo ilgstoši izdegšanas simptomi un autisma iezīmju saasināšanās – piemēram, paaugstinās sensorā jutība, saasinās komunikācijas grūtības, dažkārt arī hroniskas sāpes u.c., tādējādi samazinot autonomiju. Spēju atgūšana mēdz prasīt daudz laika.

• Grūtības iekļauties starp vienaudžiem un atrast domubiedrus var veicināt vientulības sajūtu un novest pie zema pašvērtējuma un sociālas izolācijas. Pretēji izplatītiem mītiem, lielākā daļa cilvēku ar autismu vēlas socializēties un gūt draugus, daudzi vēlas arī veidot savas ģimenes.

• Diagnozes trūkums. Cilvēkiem, kuri nezina, ka viņiem ir autisms, var būt ļoti grūti izprast savas vajadzības un tikt galā ar pieaugošajiem ikdienas izaicinājumiem. Svarīgi ņemt vērā, ka ne vienmēr diagnozi nesaņēmušie ir veiksmīgi adaptējušies ikdienas dzīvei sabiedrībā, kā arī ne vienmēr viņu funkcionēšanas ierobežojumi ir nelieli. Diagnozes, pašizpratnes un nepieciešamā atbalsta trūkums nereti atstāj smagas sekas. Papildus šie cilvēki nereti saskaras ar pārmetumiem un negatīvu attieksmi no citiem.

• Traumatiski notikumi. Cilvēki ar autismu var biežāk piedzīvot traumatiskus notikumus, jo grūtības izprast pasauli tipiskā veidā citi var izmantot ļaunprātīgi.

• Sabiedrības izpratnes trūkums. Autiskā spektra traucējumi ir apvīti ar mītiem un stereotipiem. Sabiedrībai ievērojami trūkst izpratnes par autismu, un cilvēkiem ar autismu, kuri jau tā jūtas atšķirīgi, tas var vēl vairāk saasināt izolētības sajūtu un radīt sajūtu, ka neviens viņus nesaprot un necenšas saprast.

• Mobings un diskriminācija. Sākot no bērna kājas, daudzi cilvēki ar autismu saskaras ar mobingu, eiblismu un diskrimināciju savu komunikācijas un uzvedības īpatnību dēļ.

• Ilgstoša “maskēšanās”. Daudzi cilvēki ar autismu, īpaši tie, kuriem nav intelektuālās attīstības traucējumu, jūtas spiesti “maskēt” un slēpt savas atšķirības, cenšoties atdarināt neirotipisku uzvedību. Lai gan virspusēji “maskēšanās” palīdz iekļauties, tā izraisa atsvešinātības sajūtu, savas identitātes zudumu un autisku izdegšanu.

• Tuvinieku atbalsta trūkums.

• Grūtības paust savas vēlmes un vajadzības.

Lai uzlabotu cilvēku ar autismu psihisko veselību, ir ļoti svarīgi veicināt informētību. Lai veidotu patiesi iekļaujošu sabiedrību, jārada vide, kurā cilvēki ar autismu jūtas pieņemti un atbalstīti. Jārada viegli pieejamai pielāgotai psiholoģiskai un praktiskai palīdzībai, nodrošinot, ka ikviena vajadzības tiek saprastas un apmierinātas. Kopīgiem spēkiem mēs varam attīstīt sabiedrību, kurā valda empātija un sapratne un kurā ikviens – neatkarīgi no neirotipa – var justies droši, ērti un brīvi.

4 komentāri - 10. oktobris – Pasaules psihiskās veselības diena

Komentēt