Kas ir vieglā valoda un kam tā var palīdzēt?
Vieglā valoda (angļu val. easy-to-read language, arī easy-read) ir pēc īpašas metodikas sagatavots teksts, lai sarežģītu informāciju pārvērstu skaidrā, pieejamā un saprotamā saturā. Šādā veidā pasniegta informācija palīdz cilvēkiem ar kognitīviem vai intelektuālās attīstības traucējumiem būt neatkarīgākiem savās ikdienas darbībās, jo viņiem nav jālūdz citiem palīdzība, lai saprastu rakstītā nozīmi.
Svarīgi atzīmēt, ka vieglā valoda nav tas pats, kas vienkāršā valoda (angļu val. plain language). Turklāt ne vieglā valoda, ne vienkāršā valoda nav tas pats, kas satura vienkāršošana vai saīsināts satura atstāsts, abu metodiku mērķis ir padarīt informāciju pieejamu un saprotamu, nemazinot tās nozīmi. Vieglā valoda ir pieejamības rīks, savukārt vienkāršā valoda ir rīks, lai padarītu kādai nozarei specifisku informāciju saprotamu plašākai auditorijai.
Kam var palīdzēt vieglā valoda?
Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, valodas attīstības traucējumiem, autismu, izteiktu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), mācīšanās traucējumiem, ar novecošanos saistītu kognitīvo spēju samazinājumu, demenci, pēc insulta, pēc galvas traumas vai slimības rezultātā gūtiem kognitīviem traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar zemu lasītprasmi.
Bet patiesībā vieglā valoda nav domāta tikai konkrētām cilvēku grupām ar kādām diagnozēm, tā var noderēt jebkuram, kurš steidzas vai ir pārguris, cilvēkiem, kuri sāk apgūt svešvalodu, kā arī bērniem.
Vieglās valodas raksturlielumi
- vienkārša, tieša valoda
- tiek izmantoti ikdienā bieži lietoti vārdi
- netiek lietots žargons, pārnestas nozīmes un abstrakti jēdzieni
- īsi teikumi un rindkopas
- vienā teikumā ir pausta tikai viena doma
- netiek lietota ciešamā kārta
- lieli, skaidri burti
- platas rindstarpas (daudz balta laukuma)
- teksts ir papildināts ar attēliem vai simboliem
- loģiska, soli pa solim izklastīta informācija
Kas vieglā valoda NAV?
- vieglā valoda nav informācijas pārmērīga vienkāršošana
- vieglā valoda nav infantilizācija
- vieglā valoda nav tikai īsāku teikumu veidošana, jo pieprasa, lai tiktu rūpīgi apsvērta informācijas struktūra, valodas izvēle un vizuālais noformējums
- vieglā valoda nav universāls risinājums un neaizstāj specializētu komunikācijas atbalstu
Kur izmantojama vieglā valoda?
Vieglā valoda var būt svarīga dažādos kontekstos:
- Izglītības jomā. Vieglā valoda var padarīt mācību materiālus, mācību literatūru, izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumus, uzdevumu/pārbaudījumu noteikumus pieejamākus visdažādākajiem skolēniem un mazināt nepieciešamību pēc papildu skaidrojumiem no pedagoga vai mācību asistenta puses, veicinot neatkarību un sekmējot patstāvīgu darbu.
Vienkāršākiem vārdiem paskaidrojot sarežģītus jēdzienus, lietojot skaidru valodu un izmantojot vizuālus palīglīdzekļus, iespējams uzlabot izpratni un mācībās palīdzēt skolēniem ar papildu atbalsta vajadzībām (mācīšanās traucējumiem, garīga rakstura traucējumiem u.c., kā arī ar valodas barjeru) gan vispārizglītojošajās, gan speciālajās izglītības iestādēs.
Šāda iekļaujoša pieeja var uzlabot vispārējos izglītības rezultātus un, lai arī ne visiem, kam var noderēt vieglā valoda, ir funkcionāli traucējumi vai invaliditāte, tā saskan arī ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 24. pantu – dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz izglītību. - Nodarbinātības jomā. Konvencijas 27. pants aizsargā personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem. Darbs ir būtisks elements patstāvīgas dzīves veicināšanā. Vieglā valoda var nodrošināt, ka darbinieki var piekļūt būtiskai informācijai – darba sludinājumiem, darbinieku rokasgrāmatām, veselības un darba drošības noteikumiem un mācību materiāliem. Tas var palielināt darbinieku apmierinātību un nemainību darbavietā, samazināt nelaimes gadījumu skaitu un uzlabot produktivitāti.
- Veselības aprūpes jomā. Vieglā valoda var padarīt saprotamākas medicīniskās procedūras, veidlapas, informatīvos bukletus un norādījumus par apmeklējumu. Tā var palīdzēt pacientiem pieņemt informētus lēmumus par savu veselību un mazināt trauksmi, ko rada neizpratne un neparedzamība.
- Sabiedrisko un juridisko pakalpojumu pieejamībā. Izmantojot vieglās valodas principus, juridiskos dokumentus, informāciju par balsošanu, tiesību un atvieglojumu skaidrojumus, sabiedriskās drošības instrukcijas un sociālo pakalpojumu vadlīnijas var padarīt pieejamākus un saprotamākus plašākai auditorijai.
- Ikdienas dzīvē. Lai veiksmīgi dzīvotu sabiedrībā un sasniegtu pēc iespējas lielāku patstāvību, nepieciešams, lai nozīmīga informācija būtu pieejama pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Vieglajā valodā pieejama informācijai par pilsētvidi, sabiedrisko transportu, publiskajām ēkām un telpām, rīcību ārkārtas situācijās u.tml. var nodrošināt, ka ikviens var brīvi pārvietoties, baudīt savu pilsētu un justies droši. Tāpat noderīgi, lai ir pieejama informācija par vietējiem pasākumiem, atbalsta grupām, programmām, brīvprātīgā darba iespējām utt., kā arī ziņas (lokālā un pasaules mērogā). Latvijas Sabiedriskie mediji jau piedāvā dienas svarīgākās ziņas vieglajā valodā.
- Kultūras, sporta un atpūtas pasākumu pieejamībā.
Kas sagatavo tekstus vieglajā valodā?
Tekstus vieglajā valodā var sagatavot jebkurš, kas apguvis nepieciešamo metodiku; tie var būt gan indivīdi, gan specializēti uzņēmumi vai organizācijas, tulkošanas biroji. Latvijā var vērsties pie Vieglās valodas aģentūras.
Kā vieglā valoda palīdz cilvēkiem ar autismu?
Pēc pašreizējām aplēsēm apmēram pusei cilvēku ar autismu ir intelektuālās attīstības traucējumi, un tie var apgrūtināt sarežģītas informācijas izpratni; arī lasītprasme var būt zema, tāpat var būt grūtības ilgstoši noturēt uzmanību. Daudziem cilvēkiem ar autismu ir arī grūtības saprast abstraktus jēdzienus, pārnestas nozīmes (metaforas, hiperbolas, frazeoloģismus u.c.). Teksti vieglajā valodā informāciju sniedz burtiski, tieši un skaidri un mazina trauksmi, kas saistīta ar sarežģītu tekstu izpratni.
Raksts tapis projekta "Autismam draudzīgs" ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.