Iepazīšanās ar dienas aprūpes centru: ko sagaidīt, ko jautāt, kā sagatavoties?

15. augusts, 2025 pl. 12:19, Nav komentāru

Domājot par jaunieti ar autismu, kuram pēc izglītības iestādes absolvēšanas jāsāk jauns dzīves posms, apmeklējot dienas aprūpes centru (turpmāk – DAC), ģimeni pārņem plašs emociju spektrs. Bieži vien šis jaunietis mācību iestādē ir pavadījis deviņus līdz divpadsmit gadus, iespējams, mainot skolas, sasniedzot daudz uzvaru, reizēm saskaroties arī ar grūtībām. Izglītības vide ir bijusi pazīstama, droša un stabila – zināmas telpas, pieredzējis personāls, skaidrs dienas ritms un tradīcijas. Taču tagad viss mainās. Kādas būs šīs pārmaiņas? Vai DAC būs piemērots un autismam draudzīgs, vai jaunieša vajadzības tiks ņemtas vērā?

Lai pakalpojuma sniedzējs labāk iepazītu klientu, kā arī pašam klientam un viņa tuviniekiem rastos priekšstats, vai konkrētais dienas aprūpes centrs ir piemērots, pirms klienta oficiālas uzņemšanas pakalpojumā ir paredzētas 1-5 izmēģinājuma dienas.

Šī kārtība ir izveidota sadarbībā ar sociālajiem dienestiem un tiek īstenota kopš 2021. gada kā atbildīga pieeja klientu vajadzību izvērtēšanai. Mērķis ir izvairīties no situācijām, kurās tiek izsniegts nosūtījums uz pakalpojumu, bet drīz pēc tam kļūst skaidrs, ka tas nav piemērots, – rezultātā tiek lieki tērēts laiks un resursi, lai veidotu jaunu dokumentāciju.

Par to, kā šobrīd norisinās iepazīšanās process ar topošo DAC klientu, stāsta biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes locekle Ieva Krusta.

Ir svarīgi atzīmēt, ka gan Latvijā kopumā, gan tikai Rīgā darbojas vairāki DAC pakalpojumu sniedzēji un līdz šim nav bijis vienotas prakses iepazīšanās organizēšanā ar jauno klientu. Tas atstāts katra pakalpojuma sniedzēja ziņā. Tā kā organizācijā “Rūpju bērns” darbojas dažādas institūcijas ar atšķirīgiem uzskatiem par pakalpojuma īstenošanu, arī klienta iepazīšanas process katrā DAC var noritēt ļoti atšķirīgi, taču neatkarīgi no tā jau pirms izmēģinājuma dienām jāveic vēl virkne pasākumu.

Pirms izmēģinājuma dienām – kas jāizdara ģimenei?

Pirmkārt, jāvēršas pie sava sociālā darbinieka vai savā sociālā dienesta teritoriālajā centrā ar iesniegumu, kurā izsaka vēlmi un nepieciešamību pēc DAC pakalpojuma. Šajā posmā sociālais darbinieks informē ģimeni par pašvaldības kārtību, kā pieteikties DAC pakalpojuma saņemšanai, veic klienta izvērtēšanu un, balstoties uz iesniegto dokumentāciju un savu izvērtējumu, sniedz ģimenei informāciju par to, ar kuru DAC būtu jāsazinās tālāk. Vienlaikus sociālais dienests informē DAC par iespējamajiem jauniem klientiem.

Praksē ģimenes bieži vien sāk sarunas tieši ar DAC, uzzinot par pakalpojumu no citiem vecākiem vai sociālajos tīklos. Šādā gadījumā DAC norāda pareizo ceļu – kā un kur iesniegt iesniegumu. Tā veidojas neformāla pirmā iepazīšanās.

Pirmā tikšanās DAC ar ģimeni – ar vai bez klienta?

Pēc sociālā dienesta sniegtās rekomendācijas klienta ģimene vai likumiskais pārstāvis sazinās ar izvēlēto DAC un norunā pirmo satikšanās reizi, kas vēl nav izmēģinājuma apmeklējums. Šajā gadījumā var rasties jautājums, vai uz to doties kopā ar potenciālo klientu. I. Krusta min, ka ikviena situācija ir individuāla, tāpēc lēmums par pirmo tikšanos ar klientu vai tikai ar viņa piederīgajiem tiek pieņemts atkarībā no konkrētās situācijas un vajadzībām.

“Bieži ģimenes jau iepriekš izsaka bažas, piemēram, vai jaunietis spēs noturēt uzmanību vai mierīgi piedalīties sarunā. Šādos gadījumos mēs pielāgojamies,” tā I. Krusta.

Tiek piesaistīts otrs darbinieks, kas var uzņemties atbalsta lomu klientam sarunas laikā.
Ja nepieciešams, darbinieks ar klientu dodas ārpus telpām pastaigā vai nodarbina viņu citā veidā, kamēr tiek veikta saruna ar ģimeni.
Šāda pieeja ne tikai nodrošina sarunas norisi, bet arī ļauj vērot klienta uzvedību, reakcijas un uzmanības noturību reālās situācijās.

Pēc šādas tikšanās darbinieki savstarpēji apmainās ar novērojumiem, kas palīdz labāk izprast klienta uzvedību, spējas un iespējamos izaicinājumus. Tas ļauj izdarīt pārdomātākus secinājumus par klienta piemērotību konkrētajam pakalpojumam vai nepieciešamo atbalsta apjomu.

Šī neformālā pirmā tikšanās, kurā kopā ar ģimeni pārrunā jaunieša spējas, vajadzības, atbalstu, veselības jautājumus un to, kas var radīt satraukumu, ir ļoti svarīga. Biedrībā “Rūpju bērns” šo tikšanos vada sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Margita Erele, kura pēc sarunas iesaka piemērotāko centru. Izvērtējot DAC piemērotību, jāņem vērā ģimenes un jaunieša vajadzības, kā arī pakalpojuma pieejamība, jo bieži ir rindas, bet pakalpojums vajadzīgs steidzami.

Nākamā ir iepazīšanās tikšanās jau konkrētajā DAC. Šajā reizē klients un ģimene var apskatīt telpas, iepazīties ar nodarbībām, personālu un citiem klientiem. Šīs sagatavošanās tikšanās veicina veiksmīgu iepazīšanos un nodrošina, lai jaunietis justos pēc iespējas drošāk un ērtāk, kad ieradīsies uz izmēģinājuma dienām DAC.

Izmēģinājuma dienas DAC – kādēļ tās vajadzīgas un kā tās notiek

Tikai pēc tam, kad ir izieti šie posmi, klients ar tuviniekiem nokļūst iepazīšanās noslēguma posmā – pie izmēģinājuma dienām. Pašlaik pakalpojuma saņemšanas kārtība paredz, ka pirms klienta uzņemšanas dienas aprūpes centrā viņam jāapmeklē tā sauktās izmēģinājuma dienas. Šo dienu skaits var būt no vienas līdz piecām, un tas tiek saskaņots ar katru ģimeni individuāli, ņemot vērā gan klienta vajadzības, gan pielāgošanās spējas.

“Lai gan reizēm jau pēc pirmās dienas ir iespējams skaidri saprast, ka cilvēks labi iekļaujas centrā un atbilst pakalpojuma saturam, mēs vienmēr iesakām izmantot pilnu izmēģinājuma periodu – visas piecas dienas,” stāsta Ieva. Kāpēc tas ir svarīgi?

Ne vienmēr pietiek ar vienu dienu, lai pilnvērtīgi novērtētu klienta vajadzības.
Piecu dienu laikā iespējams labāk iepazīt cilvēku, viņa uzvedību dažādās situācijās, kā arī spēju pielāgoties un iesaistīties aktivitātēs.
Tas dod iespēju darbiniekiem novērot, vai nepieciešams papildu atbalsts, piemēram, individuāla uzraudzība vai asistents.

Kāpēc izmēģinājuma dienas ir vērtīgas?

Tās dod iespēju novērot klienta uzvedību, sociālās prasmes un vajadzības reālās situācijās.
Klients pats var justies drošāk, jo nav uzreiz jāpieņem galīgs lēmums.
Pakalpojuma sniedzējam ir laiks saprast, kāds atbalsta apjoms nepieciešams, un jau sākotnēji izveidot kontaktu ar piederīgajiem.
Ja parādās nevēlama vai sarežģīta uzvedība, šajās dienās var kopā ar ģimeni meklēt labākos risinājumus, dalīties pieredzē un vienoties par atbalsta stratēģijām.

Ko darīt, ja klients pirmajās dienās šķiet ļoti noslēgts vai uzvedībā – grūti prognozējams?

Ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai pielāgotos, – pat vairāki mēneši. Dažiem klientiem pat atnākšana uz centru jau ir milzīgs solis. Tāpēc:

Pirmajā dienā klientam tiek dota iespēja vienkārši būt telpā, novērot, pierast pie vides.
Nav obligāti uzreiz jāiesaistās grupas darbā — var sākt ar īsu uzturēšanos vai dalību vienā aktivitātē.
Ja cilvēks izjūt trauksmi vai diskomfortu, tas ir normāli — darbiniekiem jāpielāgojas klienta spējām, nevis otrādi.

Individuāla pieeja dažādiem klientiem

Mūsu pieredze rāda, ka ne visiem klientiem piemērota darbība lielā, dinamiskā centrā. Tiem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi vai izteikta jutība pret stimulu pārbagātību, piemērotāka ir mierīga vide, kurā nav daudz cilvēku.

Mūsu biedrībā tas ir iespējams — mums ir gan lieli centri, piemēram, “Cerību ligzda” ar 48 vietām, gan arī nelieli centri ar 12-15 vietām, kur atmosfēra ir mierīgāka un personiskāka. Tādā veidā katram klientam var piemeklēt piemērotāko vidi.

Atšķirības starp ģimenes redzējumu un reālo situāciju

Praksē ir bijuši gadījumi, kad ģimenes sniegtā informācija atšķiras no tā, ko mēs novērojam centra vidē. Tas nav uzskatāms par neprecizitāti vai kļūdu – bieži vien tas ir tikai atšķirīgs skatījums uz situāciju vai vienkārši ierobežota pieredze ar citu vidi.

Tieši tāpēc ir svarīgi, lai:

Klients būtu novērojams reālajā situācijā, ne tikai balstoties uz aprakstu.
Būtu iespējama tieša un atklāta komunikācija ar ģimeni, lai kopā atrastu labākos veidus, kā atbalstīt klientu.
Novērojumi tiktu dokumentēti un pārrunāti komandā, lai nodrošinātu vienotu izpratni par klienta vajadzībām.

Panākumu atslēga – sadarbība visos līmeņos

Ieva Krusta skaidro:
”Mēs kā pakalpojuma sniedzēji ļoti novērtējam, ja ģimene jau sākumā atklāti pastāsta par jaunieša spējām, interesēm, vajadzībām, kā arī par grūtajiem brīžiem. Tikai tā mēs varam kopīgi izdomāt, kā labāk organizēt atbalstu. Mēs atbildam ne tikai par šo vienu cilvēku, bet arī par pārējo klientu drošību, un dažkārt ir svarīgi paredzēt situācijas, kas varētu notikt.”

Piemēram, ja jaunietim – īpaši jaunietim ar autismu – ir ļoti svarīga dienas kārtība un strukturēta diena, tad ir būtiski, lai vecāks par to laikus informē pakalpojuma sniedzēju. Ja ir nepieciešama skaidra struktūra un pārskatāms dienas plāns, to var kopīgi izveidot, jau pirmajā tikšanās reizē vienojoties, kā šī diena noritēs.

“Tas palīdz gan bērnam, gan mums kā speciālistiem,” uzsver Ieva.

Dienas plāns tiek izmantots ne visos centros, bet tajos gadījumos, kad ir skaidri redzams, ka tas klientam palīdz. Ilggadēji klienti, kas nāk jau 10 vai 20 gadus, bieži vien plānu vairs neizmanto – viņiem viss jau ir pazīstams un saprotams. Taču jaunajiem, sevišķi tiem, kuri nāk tieši no skolas, šī metode bieži vien ir ierasta un ļoti noderīga. Tāpēc, ja vecāki saka, ka bērnam ir svarīga struktūra, tas tiek uzreiz ņemts vērā, plāns izstrādāts un izmantots.

“Arī citos aspektos mēs esam atvērti sadarbībai. Ja ģimenei ir kādi konkrēti ieteikumi vai vēlmes – piemēram, ka bērnam būtu svarīgi, lai viņam uzreiz ir sava vieta jaciņai vai apaviem, – mēs to varam nodrošināt. Tas veido drošības un stabilitātes sajūtu, kas ir īpaši svarīga cilvēkiem ar autismu. Tāpat varam pielāgot arī iepazīšanos ar centru. Ja bērnam būtu vieglāk, ja viņš jau pirms ierašanās redzētu telpas vai cilvēkus, ar kuriem tiksies, – mēs varam atsūtīt fotogrāfijas vai vienoties par iepriekšēju vizīti. Šāda iespēja pastāv, tikai līdz šim vecāki to reti ir prasījuši – varbūt vienkārši neuzdrošinās. Bet tehniski tas ir pilnīgi iespējams,” Ieva iedrošina.

Arī tikšanās pirmo reizi nav obligāti jāorganizē tā, ka bērns uzreiz nāk un tiek ievests svešā vietā starp svešiem cilvēkiem. Svarīgi ir arī jau sākumā vienoties ar klientu un viņa tuviniekiem par to, cik ilga būs pirmā uzturēšanās reize centrā. Kādam tas var būt pilnas dienas apmeklējums, bet citiem – īpaši tiem, kuriem ir grūtības pielāgoties jaunai videi, – pietiek ar pāris stundām. Piemēram, cilvēkiem, kuri ilgstoši ir palikuši mājās un nav bijuši sabiedrībā pat 10 gadus, jau pati iziešana no mājas un nokļūšana centrā ir milzīgs solis. Šādos gadījumos ir svarīgi sākt pakāpeniski – ar īsu vizīti, iespēju vienkārši būt telpā, pavērot notiekošo vai iesaistīties kādā vienkāršā aktivitātē.

Atklātība, par spīti bailēm

Ieva turpina: “Mēs kā pakalpojuma sniedzēji ļoti novērtējam, ja ģimene jau sākumā atklāti pastāsta par jaunieša spējām, interesēm, vajadzībām, kā arī par grūtajiem brīžiem. Tikai tā mēs varam kopīgi izdomāt, kā labāk organizēt atbalstu. Mēs atbildam ne tikai par šo vienu cilvēku, bet arī par pārējo klientu drošību, un dažkārt ir svarīgi paredzēt situācijas, kas varētu notikt. Līdz ar to, lai cik sarežģītas vai pat apkaunojošas dažas situācijas neliktos, – par tām ir jārunā. Tas nav vienkārši, bet par to ir jāsaka. Tad mēs varam laicīgi izstrādāt stratēģijas, kā rīkoties. Tas, ko mēs nekad nevēlamies, ir situācija, kur par kaut ko svarīgu netiek pateikts un pēc tam rodas pārpratumi vai neparedzētas reakcijas. Tad rodas jautājums: “Kāpēc jūs par to neteicāt jau sākumā?” Tāda situācija neveicina labu sadarbību.”

Taču viņa lieliski saprot, kādēļ tādas situācijas var veidoties, kāpēc vecāki dažkārt kautrējas vai baidās stāstīt – viņiem ir svarīgi, lai bērns vispār tiktu kādā pakalpojumā. Tāpēc dažreiz viņi slēpj kādas sarežģītākas lietas, lai “neizskatītos slikti” un netiktu noraidīti. Bet, ja ir uzticēšanās un atklāta komunikācija, tad sadarbība tiešām var būt veiksmīga.

“Un jā – nereti šajās sarunās vecāki ir ļoti emocionāli. Viņi dalās pārdzīvojumos, nogurumā, kas uzkrāts ilgstoši. Un tas ir labi. Tas parāda viņu atklātību un vēlmi sadarboties un palīdz mums vēl labāk saprast, kādu atbalstu viņiem un viņu bērnam vajag,” Ieva iezīmē šo tikšanos emocionālo pusi.

Darbinieku uzdevums izmēģinājuma dienu laikā

Darbiniekiem šajā dienā ir svarīgi vērot, kā cilvēks jūtas dažādos dienas posmos – gan no rīta, gan pēcpusdienā. Ja dienas beigās ierodas piederīgie, ir lietderīgi ar viņiem pārrunāt klienta pašsajūtu, novērojumus un iespējamās reakcijas pēc atgriešanās mājās – vai cilvēks ir bijis satraukts, noguris, vai, tieši otrādi, apmierināts un ieinteresēts. Ja iespējams, arī ar pašu klientu vēlāk būtu ieteicams aprunāties par pieredzēto – kas patika, kas varbūt radīja diskomfortu. Šāda atgriezeniskā saite ir ļoti būtiska, lai varētu atbilstoši pielāgot pakalpojumu turpmāk.

Tas, ko ievērojam kā pamatprincipu, – novērot un pielāgoties katra klienta spējām un vajadzībām. Vienam piemērots būs pilnas dienas apmeklējums jau no pirmās dienas, citam – īsāka uzturēšanās, pakāpeniska iesaistīšanās. DAC uzdevums ir nodrošināt vidi, kurā cilvēks jūtas droši un var attīstīties savā tempā.

Kas notiek pēc izmēģinājuma dienām?

Kad izmēģinājuma periods ir noslēdzies, pakalpojuma sniedzējs sagatavo atzinumu par klienta:

atbilstību pakalpojuma saturam;
nepieciešamā atbalsta apjomu.

Šis atzinums tiek iesniegts sociālajam dienestam, kurš, pamatojoties uz sniegto informāciju:

pieņem gala lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu;
vai, ja nav brīvu vietu, klientu iekļauj rindā.

Iepazīšanās ar Dienas aprūpes centru nav tikai formāls process – tā ir nozīmīga pāreja, kas prasa sagatavošanos, sapratni un, galvenais, sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Jo vairāk DAC darbinieki zina par klientu jau sākumā, jo labāk var pielāgot vidi un atbalstu, lai šis jaunais dzīves posms būtu iespējami mierīgs un veiksmīgs gan pašam jaunietim, gan viņa ģimenei. Lēmums uzsākt DAC apmeklējumu bieži vien nāk ar plašu emociju gammu, pārdomām un arī šaubām. Taču, ja sākumā tiek ieguldīts laiks un uzmanība, ja veidojas savstarpēja uzticēšanās un atklātība, tad ieguvēji ir visi – visvairāk jau pats jaunietis, kuram šī vide kļūst par nākamo pieturpunktu ceļā uz piepildītu un stabilu ikdienu.

Rakstu sagatavoja Daiga Siliņa. Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.