Noslēdzies projekta II posms: gadījumu vadītājs – blakus ģimenei soli pa solim
30. sept. 2025,
Nav komentāru
Noslēdzies biedrības “Latvijas Autisma apvienība” realizēts projekts “Atbalsta sistēmas pilnveide ģimenēm, kurās aug bērns vai jaunietis ar autiskā spektra traucējumiem, ieviešot gadījumu vadītāju kā atbalstu ģimenes sistēmai – II posms”, kas tika īstenots no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim. Projekta mērķis bija nostiprināt un paplašināt gadījumu vadītāja pakalpojumu Latvijā, palīdzot ģimenēm, kuras ikdienā sastopas ar lieliem izaicinājumiem, saskaroties ar bērna īpašajām vajadzībām, sistēmas sarežģītību un emocionālo spriedzi.
Kas ir gadījumu vadītājs
Gadījumu vadītājs ir cilvēks, kas palīdz ģimenei soli pa solim – viņš ir blakus gan sarunās ar skolu, sociālo dienestu vai ārstiem, gan arī ikdienas grūtībās mājās. Viņa uzdevums ir palīdzēt ģimenei saskatīt iespējas tur, kur tās šķiet apslēptas, un atgādināt, ka atbalsts ir iespējams. Tas ir speciālists, kas vienlaikus sniedz gan praktisku, gan emocionālu palīdzību, mudinot ģimeni saglabāt spēku un ticību, ka situāciju var mainīt.
Kā stāsta viena no mammām: “Pirmo reizi man bija sajūta, ka mani patiesi uzklausa. Līdz šim bija sajūta, ka jākarojas vienai, jāgaida mēnešiem un jāmēģina saprast sistēma, kurā neviens īsti nepaskaidro, kur vērsties. Ar gadījumu vadītāja palīdzību mēs sākām rīkoties jau tagad – mājās, skolā, kopienā. Kad šķita, ka spēka vairs nav, viņš atgādināja – ejam soli pa solim. Un tad atkal parādījās ticība, ka viss ir iespējams.”
Kāpēc šis pakalpojums ir svarīgs
Ģimenes, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, bieži vien nonāk situācijā, kad atbalsta sistēma ir sadrumstalota un grūti saprotama. Dažādas iestādes strādā atsevišķi, informācija ir nepilnīga, gaidīšanas laiks uz pakalpojumiem – pārāk ilgs. Vecāki jūtas noguruši, apjukuši un bieži vien vieni paši cīnās par to, lai viņu bērns saņemtu palīdzību. Tieši tāpēc gadījumu vadītāja loma ir tik būtiska – viņš kļūst par tiltu starp veselības, izglītības un sociālo jomu, palīdzot ģimenei orientēties un sakārtot atbalstu visaptverošā un cilvēkam draudzīgā veidā.
Rezultāti un ģimeņu ieguvumi
Otrajā projekta posmā atbalstu saņēma 34 ģimenes, bet kopumā abos posmos – 66 ģimenes visā Latvijā.
Aptuveni divas trešdaļas šo ģimeņu dzīvo reģionos, kur pakalpojumu pieejamība ir ierobežota. Lielākā daļa bērnu ir vecumā no 3 līdz 14 gadiem, un daudzās ģimenēs aug vairāki bērni ar īpašām vajadzībām.
Gadījumu vadītāji palīdzēja risināt bērnu uzvedības un emocionālās grūtības, atbalstīja izglītības
jautājumos – piemēram, mainot skolu, nodrošinot atbalsta personu vai veidojot iekļaujošu vidi. Viņi
palīdzēja sakārtot sadarbību starp skolām, ārstiem un sociālajiem dienestiem, sniedza emocionālu
palīdzību vecākiem izdegšanas gadījumos un palīdzēja ar praktiskiem jautājumiem – pieteikumiem,
iesniegumiem un dokumentiem.
Ģimenes uzsver, ka šī palīdzība bijusi pagrieziena punkts, jo tā devusi sajūtu, ka viņi vairs nav vieni un ka atbalsta sistēma patiešām var darboties cilvēka labā.
Komanda un profesionālais atbalsts
Projekta īstenošanā piedalījās 17 gadījumu vadītāji, kas regulāri piedalījās apmācībās un supervīzijās, lai spētu sniegt profesionālu un kvalitatīvu atbalstu. Sarežģītākos gadījumos vairāk nekā viens speciālists strādāja kopā, daloties zināšanās un pieredzē, lai nodrošinātu vislabāko palīdzību konkrētajai ģimenei. Šī pieeja ir radījusi stipru profesionāļu kopienu, kas viens otru atbalsta un aug kopā ar ģimenēm, kurām palīdz.
Ietekme un nākotnes izaicinājumi
Projekta pieredze apliecina, ka preventīvs, koordinēts darbs palīdz samazināt krīzes situāciju skaitu un to izmaksas, stiprina uzticēšanos valsts un pašvaldību pakalpojumiem un mazina reģionālo nevienlīdzību.
Gadījumu vadītāja atbalsts ļauj saglabāt bērnu potenciālu un stiprina vecāku spējas rīkoties pašu spēkiem.
Kā uzsver Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa: “Šī pakalpojuma mērķis ir palīdzēt tām ģimenēm, tiem bērniem un jauniešiem, kuriem bieži vien visa sabiedrība ir atteikusies palīdzēt. Tie ir bērni, kuri netiek iekļauti skolā, vecāki, kuri vairs neredz, pie kā vērsties, un jaunieši, kuri palikuši ārpus sistēmas. Gadījumu vadītājs ir cilvēks, kas šajās situācijās stāv blakus – nevis kā ierēdnis, bet kā cilvēks, kurš tic, ka katram bērnam ir tiesības uz atbalstu, cieņu un iespēju dzīvot pilnvērtīgi.”
Vienlaikus šobrīd pakalpojuma finansējums ir ierobežots, un to var nodrošināt tikai pateicoties projektu finansējumiem. Tāpēc nākamais solis ir meklēt ilgtspējīgu risinājumu, kas ļautu gadījumu vadītāja atbalstu nodrošināt pastāvīgi un visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams.
Gadījumu vadītājs nav tikai speciālists – viņš ir cilvēks, kas stājas blakus ģimenei, palīdz atgūt līdzsvaru, ticību un spēku virzīties uz priekšu. Šī pieredze rāda, ka atbalsts nav tikai pakalpojums, bet gan cilvēciska klātbūtne un izpratne, kas var mainīt ģimenes ikdienu un bērna nākotni.
Paldies visiem gadījumu vadītājiem par viņu darbu un sirds ieguldījumu, un paldies ģimenēm par
uzticēšanos, drosmi un līdzdalību. Kopā mēs veidojam sabiedrību, kurā katrs bērns saņem atbalstu
un iespēju augt.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
Divas puses vienai palīdzībai: sociālais darbinieks un gadījumu vadītājs
29. sept. 2025,
Nav komentāru
Biedrības “Latvijas Autisma apvienība” īstenotais pakalpojums Gadījumu vadītājs ir jauns solis ģimeņu atbalsta sistēmā Latvijā. Tas radies, lai palīdzētu vecākiem, kuri bieži jūtas apmaldījušies starp iestādēm, noteikumiem un atbildēm, kas nenāk pietiekami ātri. Šobrīd pakalpojums darbojas ar projektu finansējumu, un tā būtība ir vienkārša – palīdzēt ģimenei nepalikt vienai.Gadījumu vadītājs nav alternatīva sociālajam darbiniekam. Gluži pretēji – viņš palīdz stiprināt to darbu, ko sociālie darbinieki jau dara, ienesot tajā vairāk izpratni , klātbūtni un laiku, ko sistēma ne vienmēr var dot. Abas šīs lomas ir vienā komandā – viena palīdz sistēmai strādāt, otra – palīdz cilvēkam tajā iekļauties.
Sociālais darbinieks – cilvēks, kurš palīdz cilvēkiem saņemt to, ko sistēma paredz
Sociālais darbinieks ir viens no tiem cilvēkiem, kuri ik dienas mēģina panākt, lai palīdzība nonāktu līdz tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. Viņš redz ģimenes nogurumu, pārdzīvojumus un apjukumu, bet viņa rokās ir arī instrumenti, ar kuriem var palīdzēt – pakalpojumi, resursi, lēmumi.
Darbs sociālajā jomā nozīmē saskarties ar dažādām situācijām – no dokumentiem līdz izmisuma pilnām sarunām. Tas nozīmē būt tam, kas palīdz saprast, kā sistēma darbojas un ko tā var piedāvāt. Bet tikpat bieži tas nozīmē arī saskarties ar robežām – ierobežotu laiku, lielu darba slodzi un procedūrām, kas ne vienmēr ļauj iedziļināties katrā gadījumā tik dziļi, cik gribētos. Tieši tur līdzās ienāk gadījumu vadītājs.
Gadījumu vadītājs – cilvēks, kas palīdz ģimenei saprast ceļu
Gadījumu vadītājs ir cilvēks, kurš iedziļinās ģimenes ikdienā – viņš palīdz saprast, ar ko sākt, kādi pakalpojumi ir pieejami, kā sakārtot dokumentus un kā nepazaudēt cerību, kamēr palīdzība vēl tikai ceļā.
Viņš nenāk ar lēmumiem vai noteikumiem, bet ar praktisku klātbūtni un līdzgaitniecību. Gadījumu vadītājs palīdz ģimenei uzrakstīt iesniegumu, sagatavoties sarunai ar skolu vai sociālo dienestu, izveidot rīcības plānu un saprast, kā šos soļus īstenot. Viņa darbs nav aizvietot sociālo darbinieku, bet atvieglot komunikāciju un mazināt plaisu starp ģimeni un sistēmu. Viņš redz ģimeni nevis caur problēmām, bet caur iespējām. Un viņa spēks ir spēja sadalīt lielo uzdevumu mazos soļos, padarot sarežģīto – izdarāmu.
Kad sistēma un cilvēks satiekas
Praksē sociālais darbinieks un gadījumu vadītājs darbojas līdzās , nevis viens otra vietā. Sociālais darbinieks izvērtē, pieņem lēmumus, nodrošina pakalpojumu pieejamību. Gadījumu vadītājs – palīdz šos lēmumus īstenot praksē.
Viņš palīdz vecākiem izprast pašvaldības atbalsta saturu, pieejamos pakalpojumus un pieteikšanās kārtību. Tā ir sadarbība, kurā viens dod virzienu, otrs – spēju tam sekot. Daudzi sociālie darbinieki atzīst, ka sadarbība ar gadījumu vadītāju ļauj viņiem redzēt ģimeni
pilnīgāk.
“Kad strādājam kopā, mēs redzam ģimeni ne tikai kā dokumentu lietā, bet kā cilvēku ar stāstu un spēku,” saka kāda sociālā darbiniece.
Cilvēcība kā sistēmas pamats
Gan sociālais darbinieks, gan gadījumu vadītājs ikdienā strādā ar cerību – cerību, ka sistēma var būt saprotama, un ka cilvēks var tikt tai līdzi. Viņu sadarbība ļauj panākt, ka palīdzība nav tikai formāla, bet dzīva – tur, kur tā visvairāk vajadzīga.
Sociālais darbinieks palīdz izveidot stabilu pamatu, gadījumu vadītājs palīdz uz šī pamata nostāties. Viens ienes skaidrību, otrs – klātbūtni. Tikai kopā tie veido vidi, kur ģimenes vairs nejūtas pamestas vienas.
Kāpēc Latvijai vajag abus
Latvijā palīdzības sistēma joprojām ir mainīga, un bieži vien tajā pietrūkst cilvēka, kurš palīdzētu “savienot punktus”. Sociālais darbinieks nodrošina, lai atbalsts ir strukturēts un ilgtspējīgs. Gadījumu vadītājs – lai šis atbalsts būtu cilvēcīgs un saprotams.
Šo divu lomu sadarbība parāda, ka efektīva palīdzība rodas tikai tad, kad sistēma un cilvēks strādā kopā, nevis paralēli. Un tieši tas padara šo modeli par kaut ko vairāk nekā tikai projektu – tas ir ieguldījums cilvēkā un valsts attieksmē pret ģimeni.
Sociālais darbinieks un gadījumu vadītājs nav konkurenti, bet partneri. Viens palīdz sistēmai darboties , otrs palīdz cilvēkam tajā iedzīvoties. Viens veido struktūru, otrs piešķir tai cilvēcīgu elpu.
Un, kad šīs abas lomas darbojas līdzās, palīdzība kļūst dzīva – tā sasniedz ģimeni, bērnu un cilvēku, kuram tā visvairāk vajadzīga. Jo tikai tad, kad sistēma un cilvēks satiekas, mēs varam - teikt neviens bērns un neviens vecāks nav palicis viens.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
Gaidīt, bet nedrīkst apstāties: kā sagatavot ģimeni palīdzības saņemšanai
28. sept. 2025,
Nav komentāru
Latvijā joprojām daudzas ģimenes, kurās aug bērni ar aizdomām par autismu, nonāk situācijā, kur palīdzība jāgaida mēnešiem. Kamēr rindas uz diagnostiku un terapiju turpinās, bērns aug, un problēmas negaida. Šis laiks bieži kļūst par vienu no grūtākajiem posmiem - tas, kas sākas kā cerība, bieži pārtop neziņā un izsīkumā. Tomēr arvien skaidrāk kļūst redzams, ka arī šajā posmā var notikt svarīgas pārmaiņas. Palīdzība varsākties jau šodien - ja ģimenei blakus ir cilvēks, kas palīdz saprast, ko var darīt gaidīšanas laikā. Tieši šajā brīdī nozīmīga kļūst gadījumu vadītāja loma.
Kad gaidīšana kļūst par pārbaudījumu
Gaidīšanas laiks uz diagnostiku vai pirmo vizīti pie speciālista var sasniegt pat gadu. Šajā laikā bērna uzvedība var kļūt sarežģītāka, un vecāki - arvien izsīkušāki. Daudzas ģimenes atzīst, ka nezina, kur vērsties, jo bez diagnozes bieži vien iestādes nespēj piedāvāt konkrētus pakalpojumus. Skola vai
bērnudārzs gaida rekomendācijas, ārsti - dokumentus, bet vecākiem šķiet, ka viņi ir “starp visiem” un
vienlaikus - pilnīgi vieni.
Šis posms rada ne tikai emocionālu spriedzi, bet arī riskus bērna attīstībai. Eksperti uzsver - agrīna rīcība ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt grūtības vēlāk. Tieši tāpēc gaidīšanas laiks ir jāuztver kā aktīvs periods, nevis tukšs posms.
Kā gadījumu vadītājs palīdz gaidīšanas laikā
Gadījumu vadītājs ir tas cilvēks, kas palīdz ģimenei pārkāpt no “gaidīšanas” uz “rīcības” režīmu. Sadarbība sākas ar sarunu, kurā tiek noskaidrots, kas ģimenei šobrīd ir visgrūtākais un kādi soļi ir iespējami jau tagad.
Kopā ar vecākiem gadījumu vadītājs izstrādā rīcības plānu gaidīšanas posmam - soli pa solim, lai sagatavotos palīdzības saņemšanai un izmantotu to efektīvi. Šajā plānā tiek apzinātas gan praktiskas, gan emocionālas vajadzības.
Gadījumu vadītājs palīdz:
- Saprast, kādi pašvaldības vai NVO resursi ir pieejami arī bez diagnozes;
- atrast atbalsta grupas un izglītojošus resursus vecākiem;
- ieteikt bērnudārzus un skolas, kas strādā ar iekļaujošām metodēm;
- sagatavot nepieciešamos dokumentus un iesniegumus, lai palīdzība būtu pieejama uzreiz pēc diagnozes;
- iemācīties sadarboties ar iestādēm, skaidri formulējot vajadzības.
“Gaidīšana nav tukšs laiks, ja ģimene zina, ko šajā laikā darīt,” uzsvēra viens no gadījumu vadītājiem. “Mūsu mērķis ir dot vecākiem pārliecību, ka arī šajā posmā var palīdzēt bērnam augt un mācīties.”
Ko šajā laikā iemācās ģimenes
Šis periods bieži kļūst par sagatavošanās posmu ne tikai bērnam, bet arī vecākiem. Gadījumu vadītāja atbalsts palīdz stiprināt vairākas būtiskas prasmes:
- Pašpārliecinātība. Vecāki iemācās skaidri un droši aizstāvēt bērna vajadzības.
- Plānošana. Ģimene apgūst, kā kārtot dokumentus, organizēt pieteikumus, pārraudzīt rindas.
- Emocionālā noturība. Kopā ar vadītāju tiek meklēti veidi, kā mazināt stresu un pārgurumu.
- Izglītība. Vecāki apgūst zināšanas par iekļaujošu izglītību un bērna vajadzībām.
- Sadarbība. Tiek stiprinātas iemaņas sarunai ar pedagogiem, speciālistiem un dienestiem.
Kā norāda viens no sociālajiem darbiniekiem: “Ja agrāk vecāki vienkārši gaidīja rindā, tad tagad viņi gaidīšanas laikā kļūst par aktīviem dalībniekiem - viņi zina, ko jautāt, ko sagatavot un kam sekot līdzi.”
Reāli piemēri no prakses
Gadījums 1. Piecgadīga bērna vecāki gaidīja diagnozi desmit mēnešus. Ar gadījumu vadītāja palīdzību viņi atrada iekļaujošu bērnudārzu un sāka izmantot sociālo prasmju treniņus. Kad bērns saņēma diagnozi, ģimene jau bija uzsākusi vairākus atbalsta pasākumus un bērnam bija vieglāk pielāgoties turpmākajām terapijām.
Gadījums 2. Skolas vecuma bērna mamma, gaidot konsultāciju pie speciālista, kopā ar gadījumu vadītāju sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus un iemācījās izveidot sadarbības plānu ar skolu. Pateicoties tam, uzreiz pēc diagnozes tika nodrošināta atbalsta persona un pielāgota mācību vide.
Gadījums 3. Ģimene, kas dzīvo reģionā, gaidīšanas laikā apguva, kā pieprasīt pašvaldības atbalstu bērna aprūpei un psihologa konsultācijas. Tā vietā, lai vienkārši gaidītu, viņi jau šajā laikā saņēma palīdzību un mazināja spriedzi ģimenē.
Šie piemēri parāda - arī bez oficiāla diagnozes dokumenta ģimenes var darīt ļoti daudz, lai stiprinātu bērna attīstību un sagatavotu ceļu uz turpmāko palīdzību.
Kāpēc tas ir svarīgi visai sistēmai
Kad ģimene gaidīšanas laikā paliek viena, krīze ir tikai laika jautājums. Bet ja šis posms tiek aizpildīts ar saturīgu rīcību un skaidru plānu, palīdzība kļūst efektīvāka, terapijas rezultāti - labāki, un vecāku izdegšana - retāka.
Sagatavota ģimene nozīmē arī mazāku slodzi sistēmai: mazāk neatliekamu risinājumu, mazāk atkārtotu pieteikumu un lielāku uzticēšanos iestādēm.
Kā uzsvēra arī viens no Gadījumu vadītāju diskusijas dalībniekiem: “Ja vecāki zina, ko darīt, palīdzība sākas pirms diagnozes. ”
Tāpēc šāda pieeja ir izdevīga visiem - ģimenēm, speciālistiem un valstij. Gaidīšana kļūst nevis par kavēkli, bet par sagatavošanās posmu, kas palīdz izmantot resursus gudri un laikā.
Aicinājums uz rīcību
Gadījumu vadītāja pakalpojums pierāda - palīdzība sākas nevis ar diagnozi, bet ar cilvēku. Tieši šis posms, kad ģimene vēl tikai meklē atbildes, ir brīdis, kad visvairāk vajag atbalstu. Mēs nevaram mainīt rindas vienā dienā, bet mēs varam mainīt to, kā ģimenes šo laiku pavada. Ar skaidru plānu, ar zināšanām un ar cilvēku, kurš iet līdzās.
Jo palīdzība sākas tur, kur kāds pasaka: “Tu neesi viens. Mēs varam sākt jau šodien.”
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
Neviens bērns un vecāks nedrīkst palikt viens: atskats uz diskusiju par gadījumu vadītāja pakalpojumu
24. sept. 2025,
Nav komentāru
Latvijas Autisma apvienība nesen pulcēja speciālistus, vecākus, pašvaldību un valsts pārstāvjus uzdiskusiju, lai runātu par gadījumu vadītāja pakalpojumu - jaunu atbalsta formu ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu. Šī diskusija kļuva par iespēju pie viena galda satikties gan speciālistiem, gan tiem, kas ikdienā ir vistuvāk ģimenēm - skolās, sociālajos dienestos un veselības aprūpē. Tā bija saruna par to, kā no sadrumstalotas palīdzības pāriet uz vienotu, cilvēkam saprotamu atbalsta sistēmu.
Kāpēc tika izveidots gadījumu vadītāja pakalpojums
Diskusijā tika uzsvērts, ka pakalpojuma pamatā ir rūpīgs sagatavošanās darbs - pirms tā ieviešanas veikta gan ārvalstu pieredzes izpēte, gan padziļinātas intervijas ar četru valstu ekspertiem (ASV, Apvienotās Karalistes, Somijas un Ungārijas). Paralēli tika analizēti arī Latvijas speciālistu viedokļi no sociālās, veselības un izglītības nozarēm. Uz šī pamata tika izstrādāts gadījumu vadītāja amata apraksts, kas pārbaudīts pilotprojekta fāzē un pielāgots mūsu valsts reālajām vajadzībām.
Kā darbojas pakalpojums
Gadījumu vadītājs ir cilvēks, kurš palīdz ģimenei saprast, kur sākt, kādi pakalpojumi ir pieejami un kā
soli pa solim tos sasniegt. Sadarbība sākas ar ģimenes situācijas izvērtējumu, pēc kura tiek izstrādāts rīcības plāns - praktisks ceļvedis ikdienai.
Gadījumu vadītājs atbalsta ģimeni gan sarunās ar skolām, ārstiem un sociālajiem dienestiem, gan palīdz sakārtot dokumentus un saprast, kādi resursi ir pieejami uz vietas. Viņa uzdevums nav atrisināt visu ģimenes vietā, bet palīdzēt sadalīt lielo problēmu mazākos, pārvaldāmos posmos.
Svarīgi, ka gadījumu vadītāji darbojas arī kā komanda - viņi regulāri piedalās apmācībās un supervīzijās, pielāgo apmācību saturu pieprasījumam, dalās pieredzē un, ja nepieciešams, vienā gadījumā iesaistās vairāki speciālisti, apvienojot kompetences. Tas nodrošina, ka ģimenei tiek sniegts visaptverošs un kvalitatīvs atbalsts.
Rezultāti: ko rāda skaitļi un pieredze
No diskusijā prezentētajiem datiem redzams, ka pirmajā projekta posmā tika risināti 32 gadījumi, otrajā - jau 34. Abos posmos strādā 17 gadījumu vadītāji. Aptuveni divas trešdaļas ģimeņu dzīvo reģionos, ārpus lielajām pilsētām, kur pakalpojumu pieejamība ir visierobežotākā. Bērni visbiežāk ir vecumā no 3 līdz 14 gadiem, un daudzās ģimenēs aug vairāki bērni ar īpašām vajadzībām. Pakalpojuma ierobežojums bija pieejamais finansējums, jo pēc būtības pieprasījums bija lielāks, kā biedrība varēja to noorganizēt.
Visbiežāk risinātie gadījumi saistīti ar bērnu uzvedības grūtībām, izglītības jautājumiem (skolas maiņu, atbalsta personu nodrošināšanu, iekļaujošās vides ieviešanu), starpinstitucionālo sadarbību, vecāku emocionālo atbalstu un praktisku palīdzību dokumentu sakārtošanā.
Šie skaitļi nav tikai statistika. Tie atklāj reālas pārmaiņas ģimenēs, kas beidzot izjūt, ka vairs nav vienas, un ka valsts sniegtais atbalsts var būt cilvēcisks, saprotams un koordinēts.
Secinājumi diskusijā
Diskusijas noslēgumā dalībnieki formulēja vairākus nozīmīgus secinājumus par pakalpojuma nozīmi un nākotni.
- Preventīvs darbs samazina krīzes izmaksas: Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka agrīna palīdzība ģimenēm ļauj novērst krīzes situācijas, kas citādi prasītu daudz dārgākus risinājumus. Kā teica kāds sociālais darbinieks: “Labāk ir būt blakus no pirmās dienas, nevis tikai tad, kad viss jau deg.
- Tilts starp jomām: Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis - gadījumu vadītājs padara sadarbību starp institūcijām reālu. Skolas vairs nepaliek vienas ar sarežģītiem gadījumiem, sociālie dienesti iegūst partneri komunikācijā ar ģimeni, ārsti - sagatavotus un informētus vecākus.
- Vienots atbalsta punkts ģimenēm: Ģimenes vairs nejūtas “izkaisītas” starp iestādēm. Viņām ir viens cilvēks, kurš palīdz sakārtot ceļu - no diagnozes līdz reālām iespējām. Tas samazina birokrātisko slogu un dod skaidrību par nākamajiem soļiem.
- Uzticēšanās valsts pakalpojumiem: Vecāku organizāciju pārstāvji norādīja, ka gadiem ilgi ģimenes jutās nesadzirdētas. Gadījumu vadītājs ir palīdzējis mainīt šo sajūtu. Kā sacīja kāds no diskusijas dalībniekiem: “Vecāki vairs nesaka - valsts mani ignorē. Viņi saka - beidzot ir kāds, kas mani pavada.”
- Reģionālā nevienlīdzība. Tā kā divas trešdaļas ģimeņu dzīvo ārpus lielajām pilsētām, pakalpojuma nozīme reģionos ir īpaši liela. Gadījumu vadītājs palīdz aizpildīt plaisu starp lielpilsētu iespējām un reģionālo realitāti, kur speciālisti bieži vispār nav pieejami.
- Vecāku izdegšanas mazināšana un bērnu potenciāls. Veselības aprūpes speciālisti atzina - ja vecāks ir izdedzis, cieš bērns. Atbalstīts vecāks spēj turpināt darboties, un tas nozīmē, ka bērns nezaudē savu attīstības potenciālu.
- Riski un nākotnes izaicinājumi. Lielākais izaicinājums, par kuru runāja visi klātesošie, ir finansējuma modelis. Pašlaik pakalpojums balstās tikai projektu līdzekļos. Ja finansējums netiks nodrošināts pastāvīgi, ģimenes riskē atkal palikt vienas. Kā sacīja kāds diskusijas dalībnieks: “Mēs nevaram celt sistēmu uz īslaicīga pamata - ģimenēm vajag drošību, nevis neziņu par rītdienu.”
Apkopojot šīs atziņas, diskusija parādīja - gadījumu vadītāja pakalpojums nav tikai palīdzība atsevišķām ģimenēm, tas ir instruments, kas veicina sabiedrības noturību, stiprina uzticēšanos un ilgtermiņā ļauj valstij ietaupīt līdzekļus.
Aicinājums uz rīcību
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis: lai arī vēl ir nepieciešami uzlabojumi un attīstība - gadījumu
vadītāja pakalpojums ir pārdomāts, nepieciešams un efektīvs. Tas palīdz ģimenēm saglabāt stabilitāti, iestādēm - sadarboties, un valstij - veidot noturīgu, uz cilvēku vajadzībām vērstu sistēmu.
Taču, lai šis darbs nestu augļus arī nākotnē, ir nepieciešams skaidrs lēmums: padarīt pakalpojumu par pastāvīgu valsts atbalsta daļu. Kā sacīja viens no diskusijas dalībniekiem: “Mēs nevaram atstāt šo pakalpojumu kā projektu. Tas ir valsts pienākums - nodrošināt, ka neviens bērns un neviens vecāks nepaliek viens.”
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
Bērns maina izglītības iestādi - kas notiek ar atbalstu?
22. sept. 2025,
Nav komentāru
Atbalsts, kas pazūd ar pāreju
Kad bērns ar autiskā spektra traucējumiem (AST) pāriet no bērnudārza uz skolu vai no vienas skolas uz citu, viņš ne tikai maina vidi - viņš bieži zaudē atbalstu. Iestādes nesadarbojas, dokumenti “neceļo” līdzi, un vecākiem atkal jāsāk viss no nulles.
“Skola teica - viņiem nav informācijas par iepriekšējo atbalstu. Mums bija jāskaidro viss no jauna, jācīnās par asistentu, jāpierāda, ka bērnam joprojām ir vajadzības,” stāsta kāda mamma.
Šī situācija nav izņēmums - tā ir sistēmiska problēma, kas skar desmitiem ģimeņu katru gadu.
Pārejas posmi - visneaizsargātākie bērna attīstībā
Pāreja uz jaunu izglītības iestādi ir izaicinājums jebkuram bērnam. Taču bērniem ar AST tas ir īpaši jūtīgs posms, kurā mainās vide, rutīna, cilvēki, pieaug trauksme un uzvedības grūtības, un nepieciešams stabils atbalsts, nevis jauni pierādījumi.
Tieši šajā brīdī sistēma bieži “nokrīt” - atbalsta persona netiek nodrošināta, terapijas tiek pārtrauktas, un vecākiem jāsāk viss no jauna.
Kāpēc tas notiek?
Nav skaidras pārejas protokola, kas nodrošinātu automātisku atbalsta turpinājumu, iepriekšējās iestādes informācijas nodošanu un vecāku atbalstu pārejas laikā.
Rezultātā bērns, kurš jau ir saņēmis atbalstu, pārejā to zaudē, un sistēma sāk “no nulles”.
Gadījumu vadītājs - pārejas koordinators
Tieši šeit nozīmīgs kļūst gadījumu vadītājs - cilvēks, kurš redz pāreju nevis kā beigas, bet kā sākumu ar sagatavotu ceļu.
Gadījumu vadītājs sagatavo pārejas profilu - apkopotu informāciju par bērna vajadzībām, stiprajām pusēm un iepriekšējo atbalstu, organizē tikšanos ar jauno skolu, kurā tiek pārrunāts, kā turpināt atbalstu, palīdz vecākiem formulēt vajadzības, sagatavot iesniegumus un dokumentus, seko līdzi tam, lai atbalsts netiktu pārtraukts.
Šī loma ir kritiska, jo pārejas posmi ir visneaizsargātākie bērna attīstībā - un visbiežāk ignorētie sistēmā.
Reāli stāsti: tilts starp divām pasaulēm
Kāda ģimene no Kurzemes stāsta, ka pēc skolas maiņas bērnam vairs netika nodrošināta pielāgota mācību vide, kas iepriekš bija palīdzējusi viņam koncentrēties un samazināt trauksmi. Jaunajā skolā nebija informācijas par bērna jutību pret trokšņiem un vajadzību pēc klusākas telpas. Ar gadījumu vadītāja palīdzību tika sagatavots pārejas profils, kurā skaidri aprakstītas bērna vajadzības, un skola pēc savām iespējām, varēja pielāgot mācību vidi.
Citā gadījumā bērns pārgāja no bērnudārza uz skolu, kur skolotāji nebija informēti par AST diagnozi. Gadījumu vadītājs palīdzēja izveidot sadarbības plānu, kurā tika iekļauti pielāgojumi mācību procesā, komunikācijas stratēģijas un regulāras pārskatīšanas tikšanās.
Ko zaudē sistēma, kad pāreja nav koordinēta?
Nepārtraukts atbalsts nav tikai bērna labklājības jautājums - tas ir arī sistēmas efektivitātes jautājums. Ja pārejā bērns zaudē terapiju, viņam būs vajadzīgs intensīvāks atbalsts vēlāk, vecāki izdeg, viņi vairs nespēj sadarboties ar iestādēm, skola nav gatava, rodas konflikti, sūdzības, atkārtoti pieteikumi.
Tas viss nozīmē augstākas izmaksas, vairāk darba iestādēm un mazāku uzticību sistēmai.
Pāreja nav tikai jauna klase vai jauns skolotājs. Tā ir tests tam, cik iekļaujoša ir mūsu izglītības sistēma. Ja bērns ar AST zaudē atbalstu tikai tāpēc, ka maina skolu, tas nav bērna vaina - tā ir sistēmas kļūme.
Un šo kļūmi var labot. Ar cilvēku, kas redz pāreju nevis kā beigas, bet kā sākumu ar sagatavotu ceļu.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
Gadījumu vadītāji - pasaules pieredze
21. sept. 2025
Ko mācāmies no pasaules pieredzes: kāpēc Latvijā izvēlējāmies gadījumu vadītāja modeli
Pirms Latvijā tika ieviests gadījumu vadītāja pakalpojums, biedrība “Latvijas Autisma apvieniba” rūpīgi pētīja, kā līdzīgi risinājumi darbojas citās valstīs. Analīze ietvēra gan zinātnisko literatūru, gan intervijas ar ekspertiem no ASV, Apvienotās Karalistes, Ungārijas un Somijas, kā arī Īrijas “One Stop Shop” pieredzi. Visi šie piemēri parādīja atšķirīgus risinājumus, bet bija vienisprātis par vienu – ģimenēm nepieciešams cilvēks, kas palīdz orientēties sistēmā un neļauj palikt vienām.Mācības no pasaules
ASV pieredze ar Family Navigator programmām parādīja, ka īpaši apmācīts cilvēks būtiski mazina stresu un uzlabo piekļuvi pakalpojumiem. Latvijā šo ideju pārņēmām, bet papildinājām ar emocionālu atbalstu.
Kā kāda mamma teica: “Es pirmo reizi pēc ilga laika sajutu, ka kāds stāv man blakus, nevis tikai pasaka, ko man vēl jādara.”
Apvienotajā Karalistē eksperti uzsvēra, cik svarīgi ir palīdzēt jau pirms diagnozes. Gaidīšanas laiks bieži ir ļoti garš, un tas vecākiem šķiet kā “zaudēts laiks”. Tieši tāpēc Latvijā nolēmām, ka gadījumu vadītājs iesaistās uzreiz – brīdī, kad ģimenei rodas jautājumi un neskaidrība.
Kā stāsta kāds tēvs: “Tas, ka gadījumu vadītājs palīdzēja sadalīt lielo problēmu pa mazākiem soļiem, bija izšķiroši. Tad pēkšņi viss vairs nelikās tik bezcerīgi. ”
Ungārijā svarīga loma ir vecāku savstarpējam atbalstam. Tas rada uzticību, bet vienlaikus eksperti
brīdina, ka tikai pieredze vien nevar aizstāt profesionālas zināšanas. Latvijā šo principu apvienojām – daļa gadījumu vadītāju ir vecāki bērniem ar autismu, bet viņiem ir apmācības un supervīzijas, lai palīdzība būtu gan cilvēcīga, gan profesionāla.
Somijas pieredze apliecināja, ka ģimenēm vajadzīgs arī praktisks atbalsts ikdienā – kā sagatavoties
sarunai ar skolotājiem, kā noformēt dokumentus vai kā tikt galā ar uzvedības krīzi mājās.
Kā uzsvēra kāds speciālists: “Svarīgi, lai gadījumu vadītājs nebūtu tikai konsultants. Viņam jāiedziļinās ģimenes situācijā un jāpalīdz īstenot risinājumus praksē. ”
Īrijas “One Stop Shop” pieredze savukārt parādīja, cik būtiski ir nepieļaut tukšu gaidīšanas laiku. Tur
ģimenes saņem padomu un praktisku palīdzību vienuviet, arī tad, ja diagnoze vēl tikai tiek gaidīta. Latvijā izvēlējāmies citu pieeju – nevis centrus, bet konkrētu cilvēku, kas soli pa solim iet līdzi ģimenei.
Kāpēc tieši šis modelis Latvijā
Latvijā ģimenes, kurās aug bērns ar autismu, bieži nonāk starp vairākām sistēmām – veselības, izglītības un sociālās aprūpes. Neviena no tām pilnībā neuzņemas atbildību, un vecākiem pašiem nākas būt “vadītājiem”, kas koordinē visu nepieciešamo. Eksperti norāda, ka šādā situācijā vecāki ātri izdeg un bieži paliek bez reāla risinājuma. Tieši tāpēc mūsu modelī tika iekļauta navigatora funkcija – cilvēks, kas palīdz saprast, ar ko sākt, kur vērsties un kā soli pa solim virzīties uz priekšu. Tas noņem smago nastu no vecākiem un ļauj viņiem vairāk koncentrēties uz bērnu, nevis uz papīriem un birokrātiju.
Otrs būtiskais aspekts ir atbalsts pirms diagnozes. Latvijā gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un
speciālistiem ir ļoti garas – mēneši un pat gadi. Šis laiks ģimenēm nereti šķiet kā “tukšs posms”, kurā
neko nevar darīt. Tomēr pētījumi un citu valstu pieredze rāda, ka tieši šajā posmā ir kritiski svarīgi sniegt atbalstu – lai vecāki nepaliktu vieni ar savām bažām un lai bērna vajadzības netiktu atliktas līdz diagnozes saņemšanai. Tāpēc Latvijā nolēmām, ka gadījumu vadītājs būs klāt jau no pirmās dienas, kad ģimenei rodas jautājumi.
Trešais pīlārs ir vecāku pieredze. Ģimenes daudz biežāk uzticas cilvēkam, kurš pats ir bijis līdzīgā
situācijā un saprot, kā tas ir – stāvēt rindās, meklēt informāciju un cīnīties par bērna vajadzībām. Taču vienlaikus bija svarīgi, lai šī pieredze nekļūst par vienīgo atbalsta pamatu. Tāpēc Latvijā daļa gadījumu vadītāju ir vecāki bērniem ar autismu, bet viņi visi saņem profesionālas apmācības un supervīzijas. Tas nodrošina, ka palīdzība ir gan cilvēcīga un empātiska, gan kvalitatīva un atbildīga.
Visbeidzot – praktisks ikdienas atbalsts. Latvijas speciālisti intervijās uzsvēra, ka vecākiem bieži trūkst nevis informācijas kopumā, bet konkrētu risinājumu ikdienas situācijām: kā sagatavoties sarunai ar skolotāju, kā aizpildīt iesniegumu sociālajam dienestam, kā rīkoties, ja bērnam ir krīze mājās. Gadījumu vadītājs palīdz sadalīt lielo problēmu pa maziem, saprotamiem soļiem.
Kā stāstīja kāda mamma: “Es sapratu, ka mums nav jāgaida gadu tukšumā. Ar gadījumu vadītāja palīdzību mēs sākām darboties jau tagad – mājās, kopienā, ar resursiem, kas bija pieejami. Un tas mainīja visu. ”
Apvienojot šos četrus elementus, Latvijā radīts modelis, kas nav tikai teorētisks. Tas balstās gan pasaules pieredzē, gan mūsu pašu ekspertu atziņās, bet pats svarīgākais – tas atbild uz reālajām ģimeņu vajadzībām. Ja šāda cilvēka nebūs, ģimenes riskē salūzt starp sistēmām. Ja viņš būs, tad ģimene spēs turpināt dzīvot, un bērns saņems vajadzīgo palīdzību.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
No prognozēm līdz realitātei: kā darbojas gadījumu vadītājs
19. sept. 2025,
Nav komentāru
Jauns pakalpojums parasti sākas ar jautājumu: vai tas tiešām vajadzīgs? Tieši tā bija ar gadījumu vadītāju – pirms ieviešanas biedrība “Latvijas Autisma apvienība” uzklausīja ekspertus un viņu prognozes.
Eksperti tika aicināti no trim jomām – sociālās, veselības un izglītības. Tie bija gan ministriju darbinieki, gan pašvaldību pārstāvji, gan skolu vadītāji, ārsti, psihologi un sociālie darbinieki – kopā tika veiktas 14 padziļinātas intervijas ar nozares ekspertiem. Viņu ikdiena cieši saistīta ar ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu, un viņu teiktais tika ņemts vērā jaunā pakalpojuma izstrādei.
Eksperti toreiz atzina: sistēma ir sadrumstalota, un ģimenes bieži paliek vienas. Vienreizējs pakalpojums vai dokumenta paraksts neatrisina problēmas. Nepieciešams cilvēks, kas ilgtermiņā palīdz saprast, ar ko sākt, kādus pakalpojumus izmantot un pie kā vērsties pēc palīdzības. Kāds no intervētajiem speciālistiem skaidri pateica: “Ja nebūs šāda starpposma cilvēka, ģimene vienkārši salūzīs starp sistēmām. Bet, ja būs, tad šī ģimene spēs turpināt dzīvot.”
Īpaši daudz tika runāts par izglītību. Eksperti prognozēja, ka gadījumu vadītājs varētu būt tilts starp ģimeni un skolu – palīdzēt vecākiem sagatavoties sarunām, formulēt vajadzības un iestāties par bērna interesēm. Šodien tas ir piepildījies. Vecāki stāsta, ka sarunas ar skolām kļuvušas mierīgākas un saprotamākas, jo viņiem vairs nav jāiet uz tikšanos vieniem.
Protams, sākumā bija arī bažas. Daži eksperti teica, ka svarīgi nodalīt gadījumu vadītāja darbu no psihologa vai sociālā darbinieka pienākumiem. Citi brīdināja par izdegšanu – īpaši, ja gadījumu vadītājs pats ir bērna ar autismu vecāks. Tomēr šodien redzam, ka šīs bažas pārvērtušās ieguvumā. Daļa gadījumu vadītāju patiešām ir vecāki, kas paši izgājuši līdzīgu ceļu, un tieši tas dod lielāku uzticību. Kā kāda mamma teica: “Es zinu, ka viņa mani saprot, jo pati ir bijusi manā vietā.”
Eksperti arī norādīja, ka ģimenes jāiesaista pakalpojuma veidošanā, citādi tas neatbildīs vajadzībām. Šī prognoze piepildījusies. Vecāku pieredze tiek ņemta vērā gan pakalpojuma pilnveidē, gan sabiedrības informēšanā. Turklāt lielākā daļa gadījumu vadītāju paši ir vecāki – tas nozīmē, ka ģimeņu balss ir pakalpojuma sirdī.
Vēl viena prognoze bija, ka šāds pakalpojums dos labumu visai sabiedrībai – mazāk izdegušu vecāku, vairāk bērnu, kas turpina mācības, un skaidrāk organizēts darbs skolās un sociālajos dienestos. Pirmie rezultāti to apliecina. Kāda mamma saka: “Beidzot man vairs nav jābūt visam – gan advokātam, gan ārstam, gan skolotājam. Es varu būt mamma, jo ir kāds, kas palīdz sakārtot pārējo.”
Arī par elastību ekspertiem bija taisnība – dažām ģimenēm vajadzīgs regulārs kontakts, citām tikai retākas konsultācijas. Tieši tā pakalpojums darbojas šodien – pielāgojoties katrai ģimenei.
Kad atskatāmies, redzam, ka lielākā daļa prognožu ir piepildījušās. Ģimenes tiešām saņem nepārtrauktu atbalstu, institūcijām ir vieglāk strādāt, un sabiedrība kopumā ir ieguvēja. Protams, paliek arī izaicinājumi – kā nodrošināt stabilu finansējumu, kā apmācīt jaunus gadījumu vadītājus, kā saglabāt pakalpojuma kvalitāti. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka tas, kas reiz bija tikai ideja, šodien ģimenēm nozīmē pavisam konkrētu palīdzību un drošības sajūtu.
Šis pakalpojums apliecina, ka pārmaiņas iespējamas arī tur, kur ilgi valdījusi bezcerība. Kad ģimenei blakus ir cilvēks, kas palīdz sadalīt lielās problēmas mazākos, vieglāk risināmos soļos, ceļš vairs nešķiet tik neizbrienams. Kad vecākiem ir kāds, kas uzklausa un pasaka “tu dari pietiekami”, rodas spēks turpināt. Un kad skola vai sociālais dienests redz, ka saruna ar vecākiem notiek skaidrāk un mierīgāk, ieguvēji ir visi.
Gadījumu vadītājs nav brīnumlīdzeklis, bet viņš ir tilts starp ģimeni un sistēmu. Tilts, kas ļauj abām pusēm satikties un ieraudzīt, ka risinājumi ir iespējami. Un šis tilts darbojas tāpēc, ka tas balstās cilvēkos – speciālistos, vecākos, bērnos –, kuri katrs ar savu pieredzi un atbalstu veido drošāku vidi.
Kā sacīja viens no ekspertiem: “Mēs gribējām radīt tiltu starp ģimeni un sistēmu. Un šodien redzam – šis tilts tiešām darbojas.” Un kā piebilda kāda mamma: “Es varu beidzot būt mamma, nevis visu laiku advokāts, ārsts un skolotājs vienlaikus.”
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
"Mēs vairs neesam vieni" – vecāku stāsti par gadījumu vadītāja atbalstu
17. sept. 2025,
Nav komentāru
Starp cerību un izmisumu
Kad ģimenē aug bērns ar autismu, ikdiena bieži kļūst par nepārtrauktu cīņu. Vecākiem jāatrod speciālisti, jāvienojas ar skolām, jārisina dokumentu un pabalstu jautājumi. Saraksts ir bieži vien bezgalīgs un nepaspējams. Ne reizi vien vecāki atzīst – spēka vairs nav, bet palīdzība nav skaidri pieejama.
“Es jutos kā starp durvīm, kas visas bija aizslēgtas. Viena iestāde sūtīja mani pie citas, bet bērnam kļuva arvien grūtāk,” saka kāda mamma.
Tieši to dara gadījumu vadītājs – viņš nenovāc visas problēmas, bet palīdz tās sadalīt saprotamos posmos. Lai redzētu, kā tas notiek dzīvē, aplūkosim dažus ģimeņu stāstus. Tie ir atšķirīgi, bet visos gadījumos svarīgākais bija tas, ka grūtības tika sadalītas pa soļiem, kas kļuva paveicami.
Skola – no strupceļa līdz sarunai
“Skolā man teica – mēs neko nevaram darīt. Es atnācu mājās un raudāju,” atceras kāda mamma. Viņas dēls bieži nonāca konfliktos ar klasesbiedriem, un skolotāji aizvien biežāk norādīja, ka varbūt šī bērnam nav īstā vieta. Māte jutās vienlaikus vainīga un pamesta.
Gadījumu vadītājs palīdzēja sagatavoties sarunai ar skolu. Kopā viņi pierakstīja konkrētās grūtības un bērna stiprās puses, izdomāja, kā mierīgi paust vajadzības un ko tieši prasīt. Tika sagatavots arī oficiāls iesniegums par atbalsta personas nepieciešamību, kā arī ieteikts sarunā iesaistīt sociālo dienestu.
Kad sarunas diena pienāca, mamma jutās drošāk – viņai bija skaidrs plāns. Saruna nebija viegla, bet pirmo reizi skola atzina, ka zināšanu trūkst, un piekrita bērnam piešķirt atbalsta personu. Kopīgi tika pārrunāti arī praktiski risinājumi klasē.
“Es pirmo reizi sajutu, ka mani uzklausa,” viņa saka. “Tas nebija par uzvaru, bet par sajūtu, ka man vairs nav jākaro vienai.”
Dokumenti un pakalpojumi – soli pa solim cauri birokrātijai
Kāda ģimene vairākkārt mēģināja saņemt atbalstu no pašvaldības, bet vienmēr izrādījās, ka trūkst kāda papīra vai atzinuma. “Mēs nācām mājās ar sajūtu, ka atkal esam kļūdījušies,” saka tēvs. “Es pat gribēju vairs neiet – šķita, ka sistēma ir pret mums.”
Gadījumu vadītājs pārskatīja visu nepieciešamo dokumentu sarakstu un palīdzēja tos sakārtot pa posmiem. Ārstu atzinumi, iesniegumi, grafiks ar termiņiem – viss kļuva saprotamāk. Viņš arī pavadīja vecākus uz tikšanos ar sociālo darbinieku, lai saruna noritētu skaidrāk.
Ceļš nebija īss – vajadzēja vairākas nedēļas, lai visu sagatavotu. Taču šoreiz vecāki jutās citādi: bija plāns, katrs solis bija zināms, un nebija sajūtas, ka viņi maldās pa tumsu.
Kad ģimene beidzot saņēma pabalstu un bērnam piešķīra atbalsta pakalpojumu, sajūtas mainījās. “Es sapratu, ka vaina nebija mūsu rokās,” stāsta tēvs. “Sistēma ir sarežģīta, bet, ja kāds palīdz sadalīt to pa posmiem, tā kļūst izstaigājama.”
Emocionālais atbalsts – sajūta, ka dari pietiekami
Kāda mamma stāsta, ka viņas bērnam ir biežas uzvedības krīzes. Katru reizi viņa jutās aizvien vairāk izdegusi. “Es domāju, ka man nesanāk būt mammai. Ka es visu daru nepareizi,” viņa saka.
Šeit galvenais nebija papīri vai oficiālas sarunas. Gadījumu vadītājs vienojās par regulārām tikšanās reizēm. Lielās problēmas tika sadalītas mazākos soļos: kā sagatavoties bērna krīzēm, kā atrast brīdi sev, kā runāt ar citiem pieaugušajiem bez vainas sajūtas. Mamma tika aicināta pievienoties arī atbalsta grupai, kur satikt līdzīgās situācijās esošos vecākus.
Pakāpeniski viņa iemācījās pamanīt mazos panākumus un saprast, ka darbs ar bērnu nav tikai neveiksmju virkne. Sarunas palīdzēja atgūt mieru un spēku.
“Man nevajadzēja cilvēku, kas atrisina visu manā vietā,” viņa atzīst. “Man vajadzēja dzirdēt – tu dari pietiekami. Tie vārdi palīdzēja man noticēt sev.”
Plašāks skatījums – kopīga pieredze
Šie trīs stāsti ir tikai neliela daļa no tā, ko ik dienas piedzīvo ģimenes, kurās aug bērni ar autismu. Kādam lielākais izaicinājums ir skola – nesapratne, kā iekļaut bērnu mācību procesā. Citai ģimenei apstāšanās pie dokumentiem un birokrātijas šķiet kā nepārvarama siena. Vēl kādam vissmagāk ir justies vienam savā nogurumā un nespēkā.
Katrā gadījumā ir kopīga sajūta – problēmas uzkrājas un kļūst smagas, jo nav skaidrs, ar ko sākt. Tieši to dara gadījumu vadītājs – viņš nenovāc visas problēmas, bet palīdz tās sadalīt saprotamos posmos. Sarežģītais kļūst pārskatāms, un ģimene jūt, ka var virzīties uz priekšu.
Šī palīdzība nenozīmē ātru risinājumu vai brīnumlīdzekli. Tā nozīmē, ka ir cilvēks, kurš palīdz apstāties, salikt visu pa plauktiņiem un pateikt: “Sāksim ar šo soli, tad iesim pie nākamā.” Tas ir atbalsts, kas bieži vien maina visu – nevis tāpēc, ka problēmas pazūd, bet tāpēc, ka tās vairs nav jānes vienatnē.
Un tieši šī sajūta ir tā, ko vecāki uzsver visbiežāk, – drošība, ka viņi nav pamesti. Kad sistēma šķiet sarežģīta un pat biedējoša, gadījumu vadītājs palīdz saglabāt skaidrību. Kad spēka vairs nav, viņš atgādina, ka pietiek darīt soli pa solim. Kad vilšanās kļūst pārāk smaga, viņš iedrošina noticēt, ka risinājumi ir iespējami.
Šie stāsti rāda, ka atbalsts nav tikai pakalpojums – tas ir tilts starp cerību un realitāti. Un katra ģimene, kas saņem palīdzību, apliecina vienu un to pašu: ceļš kļūst vieglāks, ja tajā ir kāds, kas iet līdzās.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
No izmisuma līdz rīcības plānam: kā gadījumu vadītājs palīdz ģimenēm nepalikt vienām
12. sept. 2025,
Nav komentāru
Biedrība “Latvijas Autisma apvieniba” turpina rakstu sēriju par jauno pakalpojumu Gadījumu vadītājs, kas šobrīd ir pieejams, pateicoties projektu finansējumam. Šīs sērijas mērķis ir parādīt, kā šis pakalpojums palīdz ģimenēm, kurās aug bērni ar autismu, un kā tas veido drošāku un saprotošāku atbalsta sistēmu. Pašreiz atbalstu no gadījumu vadītājiem saņem jau 34 ģimenes visā Latvijā.
Kādas ģimenes meklē palīdzību
Parasti tās ir ģimenes ar bērniem vecumā no trīs līdz četrpadsmit gadiem. Nereti ģimenē ir vairāki bērni ar īpašām vajadzībām, un īpaši grūti ir tiem, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām, kur pakalpojumu pieejamība ir ļoti ierobežota, – apmēram divas trešdaļas no visām atbalstu saņēmušajām ģimenēm dzīvo reģionos. Daudzi vecāki atzīst, ka jūtas emocionāli iztukšoti un apjukuši. Kāda mamma stāsta:
“Es vairs nezināju, kam piezvanīt. Viena iestāde mani sūtīja pie citas, bet bērnam kļuva arvien grūtāk, un es jutos, ka paliekam pilnīgi vieni.”
Šo sajūtu pastiprina arī tas, ka ne vienmēr pašvaldības un izglītības iestādes ir sagatavotas reaģēt uz sarežģītām situācijām. Gandrīz katra otrā ģimene saskaras ar grūtībām skolas vidē, jo skolotājiem trūkst zināšanu par iekļaujošu pieeju. Rezultātā ģimenes paliek starp institūcijām, nesaņemot skaidras atbildes.
Kā palīdz gadījumu vadītājs
Šādā situācijā iesaistās gadījumu vadītājs. Viņš ir cilvēks, kas palīdz saprast, kādi pakalpojumi ir pieejami, kādi dokumenti nepieciešami un kā pareizi uzsākt sadarbību ar atbildīgajām iestādēm. Bieži jau pirmajā sarunā tiek iezīmēts rīcības plāns, kas vecākiem dod skaidrību un sajūtu, ka viņi nav vieni.
Īpaši nozīmīgi ir tas, ka gadījumu vadītājs sniedz atbalstu komunikācijā ar skolām, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes iestādēm. Viņš palīdz vecākiem sagatavoties sarunām, formulēt vajadzības un panākt, lai bērna intereses netiktu ignorētas. Vienlaikus gadījumu vadītājs izglīto vecākus par izglītības iespējām, parāda, kā iekļaujošā izglītība var strādāt praksē, un informē par skolām, kas jau ievieš šo pieeju.
Kā atzīst kāda mamma:
“Man nevajadzēja tikai kādu, kas aizpilda papīrus. Man vajadzēja cilvēku, kas saka – tu dari pietiekami, mēs ejam soli pa solim. Tas deva spēku.”
Ģimeņu ieguvumi
Gadījumu vadītāji visbiežāk palīdz, kad nepieciešams atrisināt bērna uzvedības grūtības, atrast piemērotāku izglītības iestādi vai sakārtot starpinstitucionālo sadarbību. Katrs otrais gadījums saistīts arī ar vecāku emocionālā atbalsta nepieciešamību, jo viņi jūtas nesadzirdēti un noguruši. Saruna ar kādu, kas uzklausa un saprot, palīdz vecākiem noticēt, ka ceļš uz priekšu ir iespējams.
Ne tikai krīzēs, bet arī preventīvi
Gadījumu vadītāja darbs nav tikai “ugunsdzēsēja darbs” krīzes brīdī. Tas ir arī preventīvs mehānisms, kas palīdz laikus atrisināt problēmas un neļauj tām samilzt. Šī loma prasa gan zināšanas par sistēmu un resursiem, gan empātiju un spēju uzklausīt. Un tieši šī kombinācija padara gadījumu vadītāju par cilvēku, kas ģimenei dod pamatu zem kājām un ceļu uz drošāku nākotni.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā raksta saturu atbild Latvijas Autisma apvienība.
Uz terapiju pēc gada. Ko darīt līdz tam?
15. aug. 2025,
2 komentāri
Kad vecāki saņem bērna diagnozi – autiskā
spektra traucējumi (AST) –, viņi bieži vien piedzīvo divējādas
sajūtas. Pirmajā brīdī ir atvieglojums: beidzot ir nosaukums tam,
ko viņi ikdienā redz un izjūt, un cerība, ka būs iespējams saņemt
atbalstu un sākt mērķtiecīgu darbu. Taču jau nākamajā brīdī šī
cerība saduras ar realitāti – palīdzību nāksies gaidīt mēnešiem vai
pat gadu. Vecākiem šķiet pašsaprotami, ka pēc diagnozes seko
konkrēti soļi – tiks piesaistīti speciālisti, sastādīts rīcības
plāns, sāksies terapija. Realitātē valsts vai pašvaldības apmaksāto
rehabilitācijas pakalpojumu nav daudz, un gaidīšanas laiks uz
agrīno intervenci, ABA terapiju, logopēdu vai ergoterapeitu bieži
pārsniedz gadu. Šis ir kritiski ilgs posms, jo agrīna
rehabilitācijas uzsākšana ir pierādīti efektīvākais veids, kā
veicināt bērna attīstību un iekļaušanos sabiedrībā. Katrs nokavēts
mēnesis nozīmē, ka prasmes būs grūtāk apgūt, būs nepieciešams
intensīvāks atbalsts un izmaksas būs lielākas.
Vecāki to izjūt kā nepārtrauktu spiedienu
no visām pusēm.
Biežākās grūtības, ar kurām saskaras vecāki, kas audzina bērnus ar AST
30. jūn. 2025,
1 komentārs
Vecāki saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, audzinot bērnus ar autiskā spektra traucējumiem (AST). Apkopojot informāciju no projekta otrajā posmā pieteiktajiem gadījumiem, šai rakstā atklājam jomas, kurās ģimenēm visbiežāk ir nepieciešama gadījumu vadītāja palīdzība un atbalsts.
Kas ir gadījumu vadītājs?
12. maijs 2025,
Nav komentāru
Gadījumu vadītājs (angļu val. – case manager), arī sociālo gadījumu
vadītājs, ir persona ar zināšanām un pieredzi darbā ar specifisku
klientu grupu (šajā gadījumā – ar ģimenēm, kurās aug bērns vai
jaunietis ar AST), zināšanām par grupai pieejamo atbalsta sistēmu,
praktisku pieredzi saskarsmē ar institūcijām un grupas pārstāvjiem
un pieredzi gadījumu risināšanā, kurš ir veiksmīgi izgājis gadījumu
vadītāju apmācības un saņēmis supervīzijas. Savā darbā gadījumu
vadītājs savieno cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība, ar dažādām
valsts un pašvaldības institūcijām, kas var klientam palīdzēt viņa
grūtību jomās, kā arī darbojas kā mediators šajās sarunās.
Latvijas Autisma apvienība turpina veidot ilgtspējīgu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar AST, nostiprinot gadījumu vadītāja profesiju
6. marts 2025,
Nav komentāru
Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā, uzlabojoties autiskā spektra traucējumu (AST) savlaicīgai atpazīšanai un diagnostikas pieejamībai, pēdēju gadu laikā šī diagnoze noteikta arvien vairāk bērniem. Autiskā spektra traucējumi nav slimība, ko varētu izārstēt ar medikamentiem, bet gan sindroms mūža garumā, un agrīna intervence, individuāli pielāgota rehabilitācija un sistemātisks atbalsts var ievērojami uzlabot cilvēku ar AST dzīves kvalitāti un viņu iespējas pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā. Daudzas ģimenes izjūt apjukumu un neziņu un saskaras ar grūtībām orientēties sarežģītajā un sadrumstalotajā atbalsta sistēmā, kurā dažādi pakalpojumi nav pietiekami koordinēti un pieejami, – vecākiem bieži vien nākas pašiem meklēt informāciju un speciālistus, kas palielina viņu emocionālo slogu un izdegšanu.
No 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada
30. septembrim Latvijas Autisma apvienība ar Sabiedrības
integrācijas fonda finansiālu atbalstu īsteno projekta “Atbalsta
sistēmas pilnveide ģimenēm, kurās aug bērns/jaunietis ar autiskā
spektra traucējumiem, ieviešot gadījumu vadītāju kā atbalstu
ģimenes sistēmai” otro posmu. Projekta mērķi ir izveidot
sistemātisku un efektīvu gadījumu vadītāja pakalpojumu, kas tiktu
iekļauts sociālā atbalsta sistēmā, lai nodrošinātu koordinētu
atbalstu ģimenēm ar bērniem un jauniešiem ar AST, un nostiprināt
gadījumu vadītāja profesiju.